Satiksmes ministrijai (SM) jāizšķiras par cietušā atrašanu un 2,3 miljonu latu likteni digitālās televīzijas lietā, šodien raksta laikraksts "Diena".
Kā norāda laikraksts, tikai viens, šķietami aiz matiem pievilkts arguments – nebija informācijas – radījis situāciju, kad ar ekspremjeriem Andri Šķēli un Vili Krištopanu saistītajā digitālās televīzijas lietā jau mēnesi nav atradies cietušais.
Pirms Ziemassvētkiem sagatavotajā neatkarīgu juristu atzinumā skaidri norādīts, ka VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) nav meitasfirmas, tikai oktobrī pāris dienu pēc digitālās televīzijas krimināllietas nodošanas tiesai likvidētās "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC), saistību un tiesību pārņēmēja.
Turklāt, tā kā atzinumā, kas ir arī "Dienas" rīcībā, secināts, ka DLRTC likvidēta bez jebkādām saistībām un tiesībām, tad LVRTC pat teorētiski nevarētu no tās neko pārņemt.
Galvenais LVRTC vadītāja, ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) bijušā padomnieka Laura Dripes arguments, atbildot, kāpēc LVRTC valde vēl septembrī apstiprināja DLRTC likvidēšanu, ir dzelžains: "Mums nebija informācijas, ka DLRTC digitālās televīzijas lietā ir atzīta par cietušo un ka tai par labu ir piedzenami 2,3 miljoni latu."
Līdz ar to atbildība par to, vai digitālās televīzijas krimināllieta, kuras skatīšanu atsāks aprīlī, tiešām paliks bez cietušā un valsts bez iespējas no apsūdzētajiem piedzīt 2,3 miljonus latu, patlaban ir SM rokās. Tieši no SM izšķiršanās atbilstoši prokurora Edvīna Piliksera aicinājumam tiesā pārstāvēt cietušo būs atkarīgs, vai ar veikli īstenoto DLRTC likvidēšanu būs izdarīts pakalpojums apsūdzētajiem, atbrīvojot viņus no potenciālās zaudējumu piedziņas, raksta "Diena".
Šlesers konkrētu atbildi šonedēļ "Dienai" vēl nesniedza. Visai apņēmīgi viņš norādīja, ka padotajiem pieprasījis Jaunā gada pirmajās dienās sniegt izsmeļošu informāciju. "Uzskatu, ka esmu pietiekami ietekmīgs politiķis, un, ja prokuratūra mani lūgs palīdzēt rast risinājumu cietušā atrašanā, esmu gatavs sadarboties, lai, balstoties uz likumīgajām iespējām, saprastu, ko te tagad vēl varētu darīt."
Šlesers uzsvēra, ka SM nav pieņēmusi lēmumu par DLRTC likvidēšanu, un pieļāva, ka prokuratūra pati nav laikus rīkojusies, "jo DLRTC likvidēšana nenotika diennakts laikā".
Versiju, ka DLRTC likvidēšanu var uztvert kā viņa pakalpojumu Šķēlem, kura tuvi domubiedri ir starp lietā apsūdzētajiem, Šlesers kategoriski noliedza.
Daudz atturīgāks vērtējumā bija premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš ar preses pārstāvja Edgara Vaikuļa starpniecību laikrakstam atzina, ka uzskata par neiespējamu komentēt lietu, kas nonākusi tiesā.
DLRTC likvidators bija advokāts Andris Rukmanis. Viņš, kā liecina "Dienas" rīcībā "esošās drošas ziņas", par firmas likvidēšanu, kas prokurora Piliksera ieskatā, iespējams, bijusi tīša krimināla pretdarbība, saņēmis 100 000 latu.
Vērtējot šo honorāru, kāds zinošs avots neoficiālā sarunā laikrakstam atzina, ka "tas ir ļoti labs honorārs, ļoti liela summa par darbu, kas likvidatoram šajā gadījumā bija jādara." Viņš arī neatcerējās gadījumu, kad tikai par likvidāciju saņemts tik liels honorārs. Šī pakalpojuma izmaksas parasti neesot tiks lielas, cenas sākoties no pārsimts latiem.
Pats Rukmanis uz "Dienas" jautājumiem atteicās atbildēt, vien vairākkārt uzsvēra: "Lieta atrodas tiesā, un jebkādi komentāri var ietekmēt iztiesāšanu."
Piliksers laikrakstam jau iepriekš pieļāva, ka par DLRTC likvidēšanu, ja cietušais tā arī netiks atrasts, varētu tikt ierosināts jauns kriminālprocess. Pagaidām lēmums par to vēl nav pieņemts.