Pašā Sieviešu dienas priekšvakarā Slampes pagasta bērnudārzs «Pienenīte» svinēja savas pastāvēšanas 40 gadu jubileju. Atmiņās par pagājušajiem gadiem dalījās dārziņa bijušie darbinieki. Nelielu koncertu sniedza Tukuma Mūzikas skolas audzēkņi skolotāja (arī Slampes bērnudārza absolventa) Normunda Krūmiņa vadībā.
1968. gada 30. decembrī Slampē darbu uzsāka padomju saimniecības «Zemgale» bērnudārzs ar 90 vietām. Bērnudārza pirmās vadītājas Silvijas Adiņas atmiņas pierakstījusi pašreizējā vadītāja Dace Bičole. "Toreiz padomju saimniecībai «Zemgale» naudas netrūka, varējām pirkt visu, ko uzskatījām par vajadzīgu. Pirmās mēbeles gatavoja Jelgavas stingrā režīma cietumā, tām arī paši braucām pakaļ. Bija ļoti neomulīga sajūta, kad iebraucām aiz daudzajiem metāla vārtiem," tā bērnu dārza sākumu atceras tā pirmā vadītāja. Adiņas laikā bērni daudz darbojušies ar mālu, bijušas pat pašiem savas apdedzināšanas krāsnis. Darbiņu glazēšanu un apdedzināšanu gan veikušas audzinātājas.
Jaungada egle bērnudārzā vienmēr esot bijusi apmēram tik liela un grezna, kā tagad Tukumā, Brīvības laukumā. Vasarā saimniecība devusi autobusu un audzinātājas kopā ar bērniem braukušas uz jūru. Bērni bijuši norūdīti un ļoti maz slimojuši.
No 1977. līdz 1992. gadam dārziņu vadīja Ausma Beiere. Viņai visspilgtāk atmiņā palikušas dažādas talkas, kurās bijis obligāti jāpiedālās. Siena, kartupeļu un biešu talkas esot bijušas ik gadu. Toreiz, ja direktors teicis: "No jums 10 cilvēki uz sienu", iebilst nebija iepējams, bet arī tad bērnudārzam bija jāstrādā. Inspektori ar dažādām pārbaudēm esot bijuši bieži viesi. Inspektores Skaidrītes jājamzirdziņš esot bijuši dzīvnieki. Reiz vasarā, zinot par inspektores vizīti, esot pagalmā sakrāvuši siena zārdu, no kaimiņiem aizņēmušies kazu un trusi, kam turpat ļāvuši ganīties, bet bērniem iestāstījuši: ja kāds prasa, kā sauc trusi un kā kazu, lai saka: "Abus sauc Skaidrīte." "Ko bērniem padarīsi, viņiem ļoti patīk šis vārds", direktore skaidrojusi inspektorei.
Un vēl tikšanās reizē bijusī vadītāja A. Beiere atklāja: "Bērnudārza jaunajai daļai, kuru atklāja 1991. gada 30. augustā un kur pašlaik saimnieko «Pienenīte», iespējams ir švaki pamati." (Dārziņa vecā daļa 1992. gadā tika privatizēta, un tagad lielākā tā daļa ir visai bēdīgā stāvoklī. – Red.) Kāpēc tā? Kad celtnieki pabeiguši pamatu būvniecību, pēc tradīcijas pienācies meistarus uzcienāt (Tradīcija – uz katru pamatu stūri likt pa pusstopam. – Red.), bet toreizējā deficīta apstākļos, kur ņemt šņabi? Likusi vadītāja medmāsai šķirties no spirta burkas. Taču vakarā Ausmas kundzei licies aizdomīgi, ka celtnieki nemaz nav dzēruši. Izrādījies, ka kāds spirta vietā ielējis tīru destilēto ūdeni. Un tā pamati iesvētīti, ūdenim uzdzerot ūdeni. Vēlāk gan vadītāja dabūjusi īstu šņabi un parādu ar celtniekiem nolīdzinājusi.
Pašlaik bērnudārza četras vecuma grupiņas apmeklē 80 bērni. Kopš 2002. gada iestādi vada Dace Bičole, kuras nopelns ir arī divgadīgo bērnu grupiņas atvēršana pirms pāris gadiem.
Savu dārziņu svētkos sveikt bija ieradušies pagasta pašvaldības un kultūras darbinieki. Sveicienus «Pienenītei» bija atnesuši kolēģi no «Taurenīša», «Zemenītes», «Cīrulīša» un «Spārītes».
Rajona izglītības pārvaldes inspektore Marija Kazakova pasniedza Tukuma rajona padomes Pateicības rakstus par ilggadēju un priekšzīmīgu darbu Zentai Blauai, Guntai Kronbergai un Initai Rudukai, bet rajona Izglītības pārvaldes Atzinības rakstus saņēma Skaidrīte Meldere un Vineta Meldere.
Neviena sieviete šai svētku priekšvakarā nepalika bez ziediem. Par to bija parūpējies bērnudārza absolvents, zemnieku saimniecības «Tiečas» īpašnieks Aldis Stepanovičs.
Vairāk attēlu skatiet galerijā
