„Par skolotāju strādāju devīto gadu. No savas pieredzes varu teikt, ka ar katru gadu „grūto” bērnu skaits palielinās. Gandrīz katrā klasē ir vismaz daži bērni, kuriem ir problēmas ar uzvedību un mācību sasniegumiem. Pietiek ar vienu, diviem, lai stundas būtu izjauktas. Mēs, pedagogi, mēģinām visādas pieejas, bet labāku rezultātu ir ļoti grūti panākt,” saka Jānis Aizupietis, skolotājs un direktora vietnieks Rīgas 85. vidusskolā.
Skolotāji atzīst, ka grūtie skolēni ir ne tikai tie, kam diagnosticēti emocionāli traucējumi, bet arī tie, kuri pārdzīvo savam vecumam raksturīgās emocionālās un fiziskās pārmaiņas. Skolotāja uzdevums ir ar savu skolēnu veidot cieņpilnas un līdzvērtīgas attiecības. Lai tas varētu notikt, absolūts priekšnoteikums ir pašcieņas esamība pašā skolotājā.
Kopš 2012. gada 1. novembra Sabiedrības veselības fonds sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu īsteno projektu izglītības darbiniekiem „Attiecību prasmju veidošana ar grūtajiem skolēniem un viņu vecākiem”.
Sabiedrības veselības fonds projektu īsteno kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas speciālistiem – ārstiem psihoterapeitiem. Asoc. prof. dr. Gunta Ancāne, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja: „Skolotāja darbs prasa no skolotāja īpašu personības briedumu un emocionālu stabilitāti, jo ir saistīts ar grūtībām, veidojot attiecības ar skolēniem, kuri dažādos vecuma posmos atrodas dažādas intensitātes personības pārmaiņu procesos.”
Projekta ietvaros vairāk nekā 160 Rīgas izglītības iestāžu darbinieki piedalījušies īpašos bezmaksas semināros, lai pārdomātu savas skolotāja-skolēna attiecības. Kā atzīst asoc. prof. dr. Gunta Ancāne un dr. Ingrīda Rateniece, kuras ir šo semināru vadītājas, skolotāju vēlme iedziļināties izraisa prieku un respektu. Semināru dalībnieki atzinuši, ka sociālais un emocionālais atbalsts ir nenovērtējams, ja ikdienā jāstrādā skolā, proti, vietā, kur grūti izvairīties no saspringtām situācijām.
Diemžēl aptuveni puse Latvijas izglītības darbinieku ir pārguruši, izsīkuši. ETUCE pētījuma ietvaros 49% aptaujāto Latvijas pedagogu atzīst, ka ir uz izdegšanas robežas. Nereti skolotājiem trūkst tik nepieciešamās pašcieņas, kas ir pamats līdzvērtīgu un cieņpilnu attiecību veidošanai ar skolēniem. Valda nemitīgs spiediens, ka tieši skolotāji ir tie, kuriem „jāatveseļo” sabiedrība, ka viņi ir atbildīgi par nākotnes cilvēkiem.
Dr. Ingrīda Rateniece, bērnu psihoterapeite, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika: „Sociālās pārmaiņas sabiedrībā ietekmējušas attiecības starp skolotājiem un skolēniem, starp vecākiem un bērniem. Abas šīs grupas ir atklājušas, ka līdzšinējā bērnu audzināšanas stratēģija ir kļuvusi neefektīva. Kaut kādā ziņā skolotāji kļuvuši par “grēkāžiem”, jo sabiedrība atbildību par bērnu attīstību, sabiedrības atveseļošanos deleģējusi viņiem. Tas skolotājos rada milzīgu spriedzi un spēku izsīkumu.”
Par bērniem un to personību veidošanos atbildīgi ir tikai un vienīgi vecāki. Skolotāji – līdzīgi kā ārsti – ir palīgi, viņu pienākums ir ieraudzīt bērna potenciālu, palīdzēt tam attīstīties, sasniegt labākus rezultātus, palīdzēt veidoties par izcilībām, izprast katra unikalitāti. Šie uzdevumi nozīmē runāt ar vecākiem par iespējām attīstīt bērna talantus. Asoc. prof. dr. Gunta Ancāne: „Vecāku un skolotāju sarunas ir būtiskas ne tikai problēmsituāciju gadījumos. Tās svarīgas, lai kopīgiem spēkiem veicinātu bērna attīstību un izcilības veidošanos.”
Vēlme mainīt bērnu uzvedību nereti tiek saistīta ar bērnu agresivitāti, kas pēdējo gadu laikā šķietami palielinājusies. Asoc. prof. dr. Gunta Ancāne uzsver: „Bērnu agresivitāte nav palielinājusies. Mediji, sociālie portāli un citi aicina uz brīvību izpausties, nedodot receptes, kā to darīt. Cilvēki kļūst arvien brīvāki savu jūtu izpaušanā, īpaši tie, kuri agrāk to darīt baidījušies. Nesaskaņas rodas, jo nav prasmju, kā savas emocijas izrādīt adekvātā formā, saglabājot cieņu pret citiem.”
Pieaugušo, arī pedagogu lielākā kļūda ir par katru cenu censties mainīt bērna uzvedību. Bērnu nevajadzētu nosodīt vai slavēt – bērnu ir jāiedrošina, akcentu liekot uz procesu, nevis rezultātu. Tomēr skolās bieži vien svarīgākais ir tieši rezultāts jeb atzīme, kas traucē attiecībām starp skolotāju un skolēnu, arī ar klasesbiedriem.
Skolotājam jāspēj, jāiemācās pieņemt un adekvāti reaģēt uz pārdzīvojumiem un to izpausmēm, ko izjūt bērni un pusaudži, skolotājam neatkarīgi no bērna uzvedības ar skolēnu jārunā kā līdzīgam ar līdzīgu. Psihiski un emocionāli vesels un stabils skolotājs saprot, ka skolēna „izlēcieni” nav jāuztver personīgi, tā vietā ir jāizprot iemesli, kāpēc bērns tā uzvedas. Par labu psihoemocionālo veselību liecina spēja pārdzīvot iespējami pilnu jūtu apjomu, spēja izprast un rīkoties saskaņā ar savām jūtām un kontrolēt tās. Arī spēja veidot ilgtermiņa attiecības, just gandarījumu un adekvāti reaģēt uz stresa situācijām liecina par psihoemocionālās veselības stāvokli.
Projekts par attiecību veidošanu ar grūtajiem skolēniem un viņu vecākiem tika uzsākts ar vairākām diskusijām, lai noskaidrotu, kas skolotājiem, klašu audzinātājiem, sociālajiem pedagogiem, skolu psihologiem nepieciešams un ko viņi vēlētos iegūt semināru laikā, lai varētu veiksmīgāk sadarboties ar skolēniem un viņu vecākiem.
Ivanda Šūpulniece, skolas psihologs Rīgas Franču licejā: „Pieredzēju, ka šīs apmācības skolotājus aizrāva un patiesi ieinteresēja, jo tematika bija ļoti nozīmīga, īpaši mūsdienu skolas dzīvē. Tā bija iespēja pirmkārt jau izprast „grūtās” situācijas, to, kas patiesībā šādos brīžos notiek ar skolotāju un skolēnu, kā arī lūkoties pēc iespējamiem risinājumiem. Apziņa, ka ne visas grūtības klasē ir skolotāja atbildība un ka situāciju veido 3 puses – skolotāja iekšējā pasaule, bērna iekšējā pasaule un vide ģimenē –, dod iespēju uz daudziem reāliem gadījumiem raudzīties citādāk, veselīgāk.”
Līdz šim nodarbībās piedalījušies vairāk nekā 160 Rīgas izglītības iestāžu darbinieki, tapis īpaši skolotājiem veidots informatīvs materiāls. Šobrīd lekcijas skolotājiem turpinās un skolām ir iespēja izteikt interesi par apmācībām (rakstot uz info@psihosomatika.lv). Pilotprojekts īstenots ar Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes atbalstu.
Atziņas un ieteikumi pēc projekta:
1. Svarīgi sabiedrībā aktualizēt atziņu, ka pamatatbildību par bērnu audzināšanu uzņemas paši vecāki.
2. Vecākiem ir tiesības un pienākums lūgt palīdzību šīs atbildības īstenošanā no sabiedrības, tai skaitā no skolotājiem, ārstiem u.c.
3. Ir nepieciešams veicināt vecāku zināšanas par bērna attīstību un psihoemocionālām vajadzībām:
sekmēt psihoterapeitu pieejamību vecākiem, piešķirot valsts apmaksātas četras psihoterapeita konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai viņi spētu novadīt pēc iespējas veiksmīgāku bērna agrīnās attīstības posmu
izglītot vecākus par ar pusaudžu vecumu saistītām problēmām
4. Palīdzēt skolotājiem apgūt jaunas atziņas un prasmes, lai veiksmīgāk spētu risināt konfliktsituācijas.
5. Ieviest skolotāju psihoemocionālā atbalsta sistēmu.
