“Virzība pretim Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikas veicināšana valstī ir būtisks Latvijas vides politikas mērķis, kura īstenošanā jāiesaistās visai sabiedrībai. Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir būtiska, tomēr izvirzīto valsts mērķu sasniegšanai ar to nepietiek – ir jāveicina iedzīvotāju dzīvesveida maiņa, no patērētāju sabiedrības kļūstot par loģiski un ekoloģiski domājošu sabiedrību, kas ir motivēta atkritumus neradīt nemaz,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka dalība izaicinājumā “Atkritumiem NĒ” ir efektīvs veids, kā to panākt. Turklāt dalībniekiem tiek nodrošināti vērtīgi metodiskie materiāli un ieteikumi, kā to paveikt visefektīvāk.
Izaicinājumam “Atkritumiem NĒ” aicinātas piedalīties komandas no Latvijas izglītības iestādēm. Pieteikšanās, kā arī turpmākā praktiskā darbošanās un metodiskie materiāli atrodami interneta vietnē www.tirailatvijai.lv. Komandas izaicinājumam var pieteikties līdz 30.12.2021.
“Dalība izaicinājumā veicina bērnu un jauniešu izpratni par vides problēmu cēloņiem un risinājumiem, veido atbildību par savu rīcību. Tā iesaista jauniešus reālās dzīves situācijās, problēmu apzināšanā un risināšanā. Svarīgs projekta aspekts ir sabiedrības iesaiste – jaunieši ne tikai paši domā par atkritumu samazināšanu, bet iesaista šajā procesā savas ģimenes un pārējos skolēnus”, norāda Inese Liepiņa, Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente.
Šajā mācību gadā skolēnu komandas tiek izaicinātas jau trešo reizi, kas ļauj ne tikai atklāt jaunus veidus atkritumu neradīšanai, bet arī apkopo vērtīgus secinājumus, kurus guvuši iepriekšējo gadu izaicinājuma dalībnieki. “Mums ir paveicies, ka dzīvojam laukos. Mūsu komandā gandrīz visiem mājās ir vai nu vistas, vai govis. Ir iespējas pārtikas atkritumus kompostēt, papīru izmantot iekuriem utt.,” stāsta Amatas pamatskolas mūzikas skolotāja Ilvija Bikiņa, kuras komandas audzēkņi izpētīja veidus, kā samazināt radīto atkritumu apjomu.
Dalība izaicinājumā sniedz ne tikai praktiskas aktivitātes skolēniem, bet arī lieliski papildina vides izglītības mācību materiālu skolās, ļaujot teorētiskās zināšanas pielietot praktiskā darbībā. “Tā bija mūsu pirmā pieredze piedalīties šāda veidā projektos. Kā skolotāja uzskatu, ka projekts bija ļoti noderīgs man, jo es informāciju, kuru stāstu skolēniem mācību stundas laikā, varēju integrēt reālajā dzīvē, kā arī piesaistīt vecākus, kas ir ļoti svarīgi, attīstīt un pilnveidot skolēniem radošuma prasmes,” atklāj Liepājas 3. pamatskolas sociālo zinību skolotāja Jeļena Kovzeļeva.
Savukārt Nīkrāces pamatskolas skolotāja Līga Prikule atzīst, ka lielāko projektā darāmo darbu veica vecākie bērni, bet mazākie labprāt iesaistījās dažādu lietu pagatavošanā. “Ģimenēs, kas bija iesaistītas projektā, gan bērni, gan vecāki bija iesaistīti jautājumu pētīšanā par atkritumiem, to izmantošanu, dabas piesārņošanu. Ceru, ka dažas ģimenes arī turpmāk piedomā pie apskatītajiem komandas ieteikumiem, kurus izsecinājām projekta laikā,” saka L. Prikule.
Izaicinājums “Atkritumiem NĒ” ir unikāls projekts, kas balstās uz bezatkritumu (zero waste) dzīvesveida filozofijas pamatprincipiem. Tā laikā dalībnieki iepazīsies ar dažādiem iepakojuma atkritumu veidiem, to ietekmi uz vidi, un izstrādās individuālus plānus radītā atkritumu apjoma samazināšanai. Izstrādātie priekšlikumi tiks ieviesti dzīvē, testēti un novērtēta to lietderība. Izaicinājuma noslēgumā dalībnieki sagatavos video ieteikumus ar secinājumiem, labākajiem priekšlikumiem un interesantākajiem atklājumiem, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu ģimenē.
Izaicinājumu organizē Valsts izglītības satura centrs un “Zaļā josta” ar “Lautus Vide” un “Pilsētvides Serviss” atbalstu.
Viss ir ačgārni… māca cīnīties ar sekām, nevis ierobežo ražotājus radīt atkritumus
kaa var nebuut atkritumi ja veikalaa vinjus tirgo?citam pat nav probleema nosviest pudeli pie zhoga kaut 100 metrus talak ir dzeltenais un zalais konteiners.