Skolēni pēta vēsturi, dabu, valodu un paši sevi

18. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijā norisinājās Engures, Jaunpils un Tukuma novada skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference. Tajā ar saviem darbiem, kas izstrādāti vairāk nekā desmit sekcijās, iepazīstināja 55 skolēni.

18. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijā norisinājās Engures, Jaunpils un Tukuma novada skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference. Tajā ar saviem darbiem, kas izstrādāti vairāk nekā desmit sekcijās, iepazīstināja 55 skolēni.

Vislielākā piekrišana bioloģijai

Bioloģijas sekcija bija viena no tām, kurā tika iekļauts visvairāk darbu – astoņi, un tos bija iesnieguši Džūkstes, Tukuma 2. vidusskolas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēni.

Dienu pirms konferences tikāmies ar ģimnāzijas 11. c klases audzēkņiem, kuri savus zinātniskos darbus bija rakstījuši vai nu par bioloģijas, vai veselības mācības tēmu. Uz konferenci no viņiem izvirzīti: Zane Lanka, Inga Drudze, Agnese Roķe (darbu izstrādāja kopā ar Ievu Markavu), Aija Sīmansone un Madara Endzele.

Lai āboli nebrūnē un šķirnes top ātrāk

Ābolu šķirņu un hibrīdu potenciālā piemērotība ābolu čipsu ražošanai – tāds bija I. Drudzes darba nosaukums. Inga pētījusi, vai līdzīgi kā kādreiz vecmāmiņas griezušas ābolus žāvēšanai iespējams izgatavot ābolu čipsus. Izrādās, process esot līdzīgs, tikai ābolu šķēlītes jāizžāvē ātri, lai būtu kraukšķīgas, un jāapstrādā ar antioksidantiem, lai nebrūnētu. Savā darbā viņa meklējusi ābolu šķirnes, kuras nebrūnētu, un tādas arī atrastas hibrīdu vidū. Vaicāta, vai šis darbs beidzot nepieliks punktu mūžvecai problēmai ar ābolu brūnēšanu, Inga iebilda, ka viņas darbs ir vairāk teorētisks nekā praktisks. Jo tad vēl jāpēta škirņu izturība un daudz citu parametru.

Savukārt praktisku labumu reiz sola Zanes Lankas zinātniskais darbs par stratifikācijas procesa paātrināšanu sēkleņu sēklās in vitro, kas tapis kopā ar zinātnieci Līgu Lepsi un ir priekšizmēģinājums starptautiskam projektam. Zane pētījusi, kā, izmantojot ķīmiski aktīvas vielas, pārtraukt ābolu un bumbieru sēklu miera periodu, kas parasti ilgst trīs līdz četrus mēnešus; pētījumos tas saīsināts līdz desmit dienām. Tādējādi būtu iespējams ātrāk izveidot jaunas šķirnes un nevajadzētu uz tām gaidīt desmit gadus vai ilgāk.

Arī pupas mīl mūziku

Zanes un Ingas klasesbiedrene Agnese Roķe stāstīja, ka pētījumā par mūzikas ietekmi uz augu augšanu pārliecinājusies, ka mūzikas pavadībā parastā pupa aug ātrāk nekā bez mūzikas. Turklāt vislabāk šim nolūkam der elektroniskā vai melodiskā mūzika. Salīdzinājumam – klusumā augusī pupa izaugusi 17 cm, bet pupa mūzikas pavadījumā tādos pat apstākļos – divtik garāka. I. Drudze piebilda, ka tas tiešām pierādījies – ja augam izvēlas personificētu pieeju, tas labāk aug, piemēram, ja govij iedod vārdu, tā labāk dod pienu.

Bet vispārsteidzošākos secinājumu izdarījušas Madara Endzele un Aija Sīmansone, pētot skolēnu uzturu un tā saistību ar sekmju rezultātiem. Diemžēl nācies apgāzt hipotēzi, ka slikti paēdušie arī sliktāk mācās. Aptaujājot Tukuma 2. pamatskolas mazāko klašu audzēkņus un savus gadu vecākos skolas biedrus, secināts, ka laba ēšana vēl nenozīmē labas sekmes. Tās atkarīgas arī no laba miega, vēlmes mācīties, centības. Tomēr ēst veselīgi vienalga ir pareizi.

Tiek uz reģiona kārtu

Sekciju žūrijas komisijām bija iespēja iepazīsties ar pārsteidzošiem atklājumiem visdažādākajās jomās, kurās, izstrādājot savus zinātniskos darbus, skolēni ieguldījuši lielu darbu, savukārt viņu palīgi skolotāji allaž turējuši roku uz pulsa. Tāpēc labākos izvēlēties bijis patiesi grūti. Uz reģionālo konferenci izvirzīti: ekonomikā: Līga Bumbiere (Tukuma 2. vidusskola, skolotāja Olga Kuzmina), Artūrs Rozaļskis (Zemgales vsk., Sandra Ieviņa); socioloģijā: Liene Veinberga (Engures vsk., Mārīte Bērziņa); ķīmija: Zane Ozoliņa, Vija Pivovarčika, Terēze Telšova, Linda Vorza (Tukuma Raiņa ģimn., Ludmila Reimate, Evita Grīnberga); fizika/matemātika: Oskars Kupčs, Kristians Melnis, Agris Zanders, Arnis Kalniņš (Tukuma Raiņa ģimn., Maija Lanka, Jānis Sproģis); vides zinātne: Reinis Kalnozols (Engures vsk. Ilze Kalnozola); mākslas zinātnes: Laura Bērica (Engures vsk., M. Bērziņa), Zane Zagorska (Tukuma Raiņa ģimn., Vaiva Zirdziņa); bioloģija: Zane Lanka, Inga Drudze (Tukuma Raiņa ģimn., Gunda Kupča); vēsture/kultūrvēsture: Grieta Kambala (Engures vsk., Daiga Latve), Sintija Krūmiņa (Zemgales vsk., Guntis Skuja); latviešu literatūras zinātne un vēsture: Gunta Žagare (Engures vsk., Ruta Vanaga), Anda Vilmane (Tukuma Raiņa ģimn., Iveta Āboliņa).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *