Šodien Zemītē valdīs īpaša rosība, jo skola svin savu lielo, apaļo – 160 gadu – jubileju. To atzīmēt sanāks gan jauni, gan veci, gan skolotāji, gan skolēni – visi, kuru dzīves kā saistījušās ar Zemītes skolu.
Cauri gadsimtiem
"Kopš skolas oficiālās atklāšanas brīža jeb 1848. gada mēs esam apzinājuši 988 Zemītes skolas absolventus. Tomēr uzsvērt vajadzētu tieši vārdu "apzinājuši", jo, kurš tad kādreiz lauku skolā interesējās par kaut kādu statistiku? Audzēkņus skaitīt sāka tikai pēc II pasaules kara," stāsta skolas direktore Daiga Puga. Jaunajās telpās skola sāka darboties, tikai pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, proti, 2000. gadā, tomēr skolas vēsturē tādēļ nekāds pārrāvums nav noticis. Arī salidojumā satikties aicināti ne tikai jaunie, tik pirms pāris gadiem skolu absolvējušie, bet arī visi pārējie, kas izglītību guvuši vēl vecajā skolas ēkā. "Ir apzināti absolventi pat no 1935. gada, tomēr, kurš ieradīsies un kurš ne – vēl grūti pateikt. Kopā sanākšana tika rīkota arī pagājušā gadā, tomēr šogad esam nolēmuši, ka mazāk akcentēsim "izrādīšanos", vairāk tieši "satikšanos"," stāsta D. Puga un atklāj, ka gājiena visticamāk šoreiz nebūšot, vismaz ne oficiāla, jo, tā kā salidojums iekrīt tieši referenduma dienā: "Kāds vēl var pārprast!" Bez ballēšanās, protams, jau neiztiks, tomēr absolventiem būs iespēja arī vienkārši pasēdēt ar savējiem, parunāties un pašķirstīt kādu fotoalbūmu.
Zemītē apmācāmo netrūkst
Aiz kalniem nav arī 1. septembris. Laikā, kad lauku pagastos tiek vērta ciet viena skoliņa pēc otras un skolotāji dodas pasaulē "laimi meklēt", Zemītē vēl neko tik draudīgu nemana, kaut vēl tikai pavisam nesen savu darbu bija spiesta pārtraukt tuvējā Grenču skola. Kā pastāstīja skolas direktore, Zemītē situācija pašlaik esot pat labāka nekā cerēts un paredzēts, jo jaunajā mācību gadā skolas gaitas sāks teju 145 bērnu. Starp citu, Zemītes skolas 23 pedagogi apņēmušies zinībās iedīdīt ne tikai pamatskolas audzēkņus, bet apmācīs arī 5 līdz 6 gadīgos skoloties alkstošos, kā arī te uzturēsies paši mazākie – bērnudārza vecuma – bērniņi. Kā vēsta pašu veidotā mājas lapa, šajā skolā bērniem cenšas pasniegt ne tikai obligāto mācību vielu, bet tiek padomāts arī par ārpusklases nodarbībām. Un, lai bērni savā pagastā būtu pēc iespējas vairāk nodarbināti un blēņām laika neatliku, – skolā viņi var gan teātri spēlēt, gan vēsturi pētīt un nodoties citām aizraujošām nodarbēm. "Tādēļ ceram, ka varēsim pastāvēt vēl vismaz pāris gadu," uzsver D. Puga. "Un var jau būt, ka tik tālu nemaz nav tā augusta diena, kas līdzīga šai atkal tiks svinēta kāda skaista un apaļa skolas jubileja."
Zemītes skola – vēstures līkločos
1830. gads – Zemītes muižnieks Friks??? atļauj noturēt pastāvīgu skolu Kaļķu krogā, kas atrodas 2 km attālumā no Zemītes muižas. Pirms tam bērnus boksterēšanā privāti apmācīja pats krodzinieks.
1840. gads – Zemītes draudzes skolā mācās 103 bērni (54 zēni un 49 meitenes)
1842. gads – tiek izveidota II pakāpes pamatskola trīs klasēm.
1848. gads – tiek izbeigta kroga darbība, un Kaļķu krogu pārdēvē par skolu. Te savu darbu sāk arī pirmais profesionālais skolotājs – Jānis Špīss (1830 – 1896), kas ir Irlavas skolotāju semināra absolvents.
1880. gads – uz vecā kroga pamatiem tiek uzbūvētā jauna, tiem laikiem – moderna skola no mūra un plieņakmeņiem, ar dakstiņu jumtu.
1933. gads – skolu apmeklē Izglītības ministrs A. Ķeniņš un atzīst to par labi apgādātu.
1936. gads – skolas pārzinis E. Puriņš sāk veidot jauno skolas dārzu pie Zemītes pils, kur pēc Izglītības ministrijas domām jāierīko jauno skolu. Tomēr dārza veidošanu nolemts pārtraukt, jo tajā vietā nolemj būvēt Zemītes dzelzceļa staciju. Padomju vara vairāk nekā pusgadsimtu tā arī nevarēja uzbūvēt jaunu skolas ēku un tik vien izdarīja, kā atdeva skolai blakus esošo bijušo pagastmāju – arī simtgadīgu ēku.
2000. gads – 1. septembrī, klātesot Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, skola savu darbu uzsāk 1850. gadā būvētājā un 2000. gadā atjaunotajā Zemītes pils ēkā.
