No Tautas partijas izslēgto Aigara Štokenberga un Jurģa Liepnieka projekts ir polittehnoloģisks produkts, kur būs mēģinājums piedāvāt kaut ko līdzīgu modernai sociāldemokrātijai, šodien intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» savu viedokli pauž bijušais premjers, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle.
Pēc viņa domām, ieceres tiek īstenotas "ne tāpēc, ka šie kungi būtu patiesi sociāldemokrāti, bet gan tāpēc, ka absolūti ciniski nolēmuši, ka šī "niša" ir pabrīva un tāpēc to paši varētu aizpildīt”.
Pēc Šķēles ieskatiem, to nebūs viegli realizēt, ja paši braukā ļoti dārgās mašīnās – poršos un mersedesos, dzīvo ekskluzīvos Vecrīgas dzīvokļos un ir Rīgas naktsklubu dzīves baudītāji.
"Bet kopumā tā lieta – "cita politika" – ir tirgojama. Polittehnologiem taču ir vienalga, ko tirgot, – šodien bērnu šūpulīšus, rīt – zārkus. Man par šo projektu nav ilūziju," intervijā saka Šķēle.
Šķēle uzskata, ka negatīvais skatījums uz [Aigara Kalvīša vadīto] valdību sākās jau Liepnieka laikā.
Kā norāda Šķēle, Liepnieka kungs vadīja darba grupu, kura ierosināja radīt īpašu izņēmumu, kas būtu pilnīgi pretējs visai līdzšinējai likumdošanai. Tika plānots atdot ebreju kopienai lielus nekustamos īpašumus, kā arī izmaksāt kompensācijās miljoniem latu. "Tas nebija tas, ko Tautas partija un, kā redzējām, arī Saeima būtu gatava atbalstīt," atzīst Šķēle.
"Tas Liepniekam ar Štokenbergu bija stingri norādīts jau 2006. gada pavasarī. Viņi abi zināja, ka TP būs pretī jaunas netaisnības iedibināšanai. Pat mani paziņas, Latvijas ebreju pirmskara kopienas pārstāvji, man ir teikuši, ka tas būtu nepareizi un dažādu tautību cilvēkus savstarpēji naidojoši. Un man ir pamats viņiem ticēt," sacījis Šķēle.
Pēc Šķēles teiktā, zināms vēsums un papildu distance viņa un Liepnieka attiecībās radās tikai tad, kad Šķēle juta, ka Liepnieks sāk izmantot Šķēles vārdu un savas it kā īpašās zināšanas par viņa raksturu vai lēmumiem savas profesionālās karjeras veidošanai. Vēsums būtiski pieaudzis saistībā ar minēto īpašo likumu.