Sjin Nian Kuai Le, Vaņ Ši Ru Ji – Laimīgu jauno gadu!

Pirms gada, un… tagad

Stāsta Viktorija:

– Aizritējušais gads mums visiem ir bijis izaicinājumiem bagāts. Reti kuram tas bijis viegls, lai kuru nostūri pasaulē mēs sauktu par savām mājām. Tomēr – varbūt tieši tādēļ – jaunais Vērša gads Ķīnā tiek sagaidīts ar apņemšanos un lielu darba sparu – darīt labāk, dzīvot labāk!

Pirms gada ap šo pašu laiku simtiem miljonu ķīniešu mēroja ceļu mājup pie saviem tuvajiem, lai kopīgi svinētu jauna gada iestāšanos. Ceļošana daudziem bija dārga un ilga, bet relatīvi viegla bija šī ikgadējā iespēja ģimenei pulcēties zem viena jumta un pie kopīga svinību galda. Tik vien bija tā rūpe, kā laikus nopirkt transporta biļetes, sagādāt dāvanas un izturēt nogurdinošo ceļojumu. Jā, un jaunajiem arī pieklājīgi paklusēt, klausoties ģimenes vecāko mudinājumos precēties un gādāt viņiem mazbērnu…

Daudziem iepriekšējā chun yun jeb pavasara (festivāla) migrācija ieilga sakarā ar tajā laikā tikai Ķīnā esošo un tikko sākušos pandēmiju. Arī man tuvs ķīniešu draugs uz daudziem mēnešiem “iesprūda” Hubejas (Hubei) provincē. Kustība provincē ilgu laiku tika ierobežota un atgriešanās Šanhajā tolaik bija neiespējama. Nebija pat testu, kas identificētu jauno vīrusu. Arī es un mana mazā ģimene ar vīru un trīs kaķiem vadījām dienas, sekojot stingriem karantīnas noteikumiem Šanhajā un ik pa stundai – notikumu attīstībai Uhaņas (Wuhan) pilsētā… Tad… tuvējos veikalos sāka aptrūkties produktu, jo neviens nebija gatavs kaut kam tik nopietnam. Daudzas ziņās izmantotās ķīnzīmes (jeb hieroglifi) man nebija pazīstamas, jo tēma bija kā no zinātnes fikciju grāmatām. Pat sejas maskas tolaik tika ātri izpirktas, un, piemēram, es devos iepirkt pārtiku ar lielu šalli ap seju. Sazvanījāmies ar ģimeni ārpus Ķīnas un apspriedām rīcības plānu, ja nu gadījumā arī mēs saslimstam. Katrā ziņā bija sajūta, ka 2020. gada pavasarī pat laikam ir cits ritms.”

 Iedvesmo un aicina izvairīties no ceļošanas

– Šī gada svinības lielai daļai, īpaši ģimenēm, kuru mammas un tēti, dēli un meitas, strādā tālu prom no mājām, būs citādākas nekā tradicionāli ierasts.

Kaut gan dzīve šeit jau sen ir atpakaļ normālā ritmā. Jā, ar sejas maskām un obligātajiem veselības kodiem mobilo aplikāciju formā, bet visādi citādi mierīga un darbīga. Ķīnas valdība jau aptuveni mēnesi pirms Pavasara Festivāla uzsāka kampaņu, aicinot visus izvairīties no ceļošanas ārpus savām rezidences provincēm, pilsētām un ciemiem. Tika daudz runāts par nepieciešamību ievērot drošības pasākumus un par atbildību mums visiem kā sabiedrības locekļiem, kaimiņiem, draugiem un radiem vienam pret otru. Un, protams, arī par to, kā visiem kopā jāstrādā un jāceļ sava un līdz ar to arī valsts labklājība labākai nākotnei. Daudziem no jūsu laikraksta lasītājiem šādi lozungi noteikti šķitīs pazīstami… No padomju laikiem. Bet 21. gadsimta Ķīnā tie ir ar krietni lielāku devu kapitālisma un rīcības brīvību pašu rokās. Tie kalpo drīzāk iedvesmai un kā atgādinājums par to, uz kurieni valsts kopumā virzās. Ķīnieši ir lepni par saviem un savas valsts sasniegumiem pēdējo desmitgažu laikā. Un jāatzīst, ka, ņemot vērā viņu salīdzinoši neseno un ļoti rūgto pagātni, viņu sasniegumi un attīstības tempi ir grandiozi. Tāpat arī viņu nerimstošais dzīves spars un atvērtība jaunajam.

Chun yun (Pavasara festivāla) priekšvakarā arī daudzas privātas kompānijas uzrunāja savus darbiniekus un aicināja izvairīties no ceļošanas. Tie, kuru ģimenes ir bāzētas tālu prom, dažviet pat saņēma finansiālu iedrošinājumu nelielas naudas summas apmērā, lūdzot palikt uz vietas. Šādi kompānijas cenšas izvairīties no potenciāliem zaudējumiem ilgtermiņā darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ. Vakcinācija šeit, tāpat kā citviet pasaulē, tika uzsākta salīdzinoši nesen (daudziem vēl imunitāte nav paspējusi iestāties) un, kā tiek uzsvērts, uz tās rezultātiem pašreiz ir pāragri paļauties, īpaši, ja runa ir par visas sabiedrības drošību un funkcionētspēju.

Vairāk lasāms peiktdienas, 12. februāra, laikrakstā ŠEIT=>