Sīļu purvā top substrāts puķu un dārzeņu audzēšanai

Agrāk dārzkopji atzina, ka Sīļu purvā ir viena no labākajām kūdrām siltumnīcu kultūru audzēšanai. Pašlaik tur notiek kūdras izstrāde, ko galvenokārt izmanto eksportam. Taču Tukuma kara lidlauka teritorijā darbojas Latvijas un Vācijas kopuzņēmums «Silu kūdra», kas kūdru, atvestu no Sīļu purva, samaļ, sijā, sajauc ar kaļķojamo materiālu – dolomīta miltiem, māla granulām un minerālmēsliem -, fasē un piedāvā gan pašmāju dārzniekiem, gan eksportē. Lielākos daudzumos kūdras substrātu varot sagatavot arī atbilstoši pasūtītāja receptei, taču pamatā izmanto Vācijā izstrādātas kūdras maisījumu receptes dažādiem kultūraugiem.

Kā pastāstīja zemnieku saimniecības «Brīvzemnieki» īpašnieks Andrejs Ritenis, kurš Sīļu purvā izstrādā kūdru un piegādā «Silu kūdrai, šī ir vēl viena iespēja dārzkopjiem iegādāties tepat Tukumā ražotu augšanas substrātu stādu audzēšanai, balkona kastītēm, siltumnīcām u. c. Pārsvarā saražoto eksportē uz Vāciju, Zviedriju, Holandi, Turciju un pat Japānu.
Gada laikā no Sīļu purva izstrādā 400 kubikmetrus kūdras no viena hektāra. Kūdras lauki ir pavisam 90 ha plaši. Izstrādātie kūdras ķieģelīši ir divas reizes ar rokām jāpārkrauj, lai tie izžūtu. Sezonas darbā nāk skolēni, pensionāri – visi, kas vasaras brīvdienās vēlas piepelnīties.
Saimniekam vasarā jārūpējas arī par kūdras lauku ravēšanu, tur nedrīkst ieviesties nezāles. Nekādas agroķimikālijas purvā lietot nedrīkst, tāpēc šo darbu dara ar rokām vai buldozeru. Rudenī izstrādāto un izžāvēto kūdru no laukiem noved iekraušanas vietā. Taču nereti šo darbu traucē lietavas, kas kūdras purvu padarījušas neizbraucamu un neizbrienamu. Tāpēc nācies meklēt jaunus variantus, kā izstrādāto kūdru piegādāt iekraušanas vietā. Ideja noskatīta no kāda cita kūdras izstrādātāja, kurš kūdras pievešanai izmantoja mašīnas, kas darbojas slēpotāju kalnos, tām uzmontējot kravas kasti. «Brīvzemniekiem» Insbrukā iegādājās itāļu slēpotāju kalnu mašīnu PRINOTH BIG un Vācijas firmas «Pisten Bully» ražoto mašīnu KĀSSBOHRER. Baltijas apstākļos, kur siltas ziemas un nereti zeme nesasalst, šādas mašīnas atmaksāsies. Mašīnas pašu konstruktoru spēkiem pārbūvēja tā, lai ar tām varētu izvest kūdru. Uzmontēto kravas kastu tilpums – 15 līdz 20 kubikmetri. Ar savu metināšanas amata prasmi un konstruktora iemaņām šo darbu paveica Arvīds Andersons. Darbs bija pietiekami sarežģīts, jo ir pareizi jāizvērtē un jānovieto smaguma centrs. Šāda mašīna spēj novest kūdru no tādām vietām, kur cilvēks nevar paiet, stieg.
Zemnieku saimniecība «Brīvzemnieki» nodarbojas ar meliorācijas pakalpojumus sniegšanu, rok dīķus, grāvjus. Jāteic, ka kopš 1991. gada ne vienmēr šie pakalpojumi ir pieprasīti, taču nozari saglabāt un izdzīvot ļāva tieši kūdras purvs. Kad ir darbs meliorācijas objektā, visi strādā tajā; kad darba nav, – kūdras purvā.