Novembra beigās Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) sadarbībā ar Veselības ministriju sāka informatīvo kampaņu «Atļaujies būt vesela!». Tā norisinās sievietes veselības un dzīves kvalitātes veicināšanas programmas «Kontia» ietvaros, lai informētu sievietes par iespējām saņemt valsts apmaksātu profilaktisko aprūpi un mudinātu regulāri apmeklēt ārstu. Par to stāstīja SVA Veselības veicināšanas un profilakses daļas vadītājas vietniece Irēna Kondrāte.
Vienu reizi gadā – bez maksas
– Kāpēc SVA izveidoja programmu sievietes veselībai?
– Sievietes veselība ir daļa no ģimenes veselības. Aģentūra to dara jau no dibināšanas pirmsākumiem, piemēram, programmu «Kontia» izstrādājām pirms astoņiem gadiem. Tās mērķis – apspriest jebkuru tēmu, kas skar sievietes, un uzrunāt dažādas mērķgrupas. Pirmajos programmas īstenošanas gados vairāk strādājām ar brieduma gadu sievietēm, jo šī mērķgrupa bija vismazāk aizsargāta. Par menopauzes problēmām tolaik nebija pieņemts runāt; kundzes vecumā pēc 60 un 70 gadiem, vaicātas, kad pēdējoreiz bijušas pie ginekologa, teica: "Ziniet, jau vairākus gadus esmu viena, kāds man tur ginekologs… Man tāpat tur viss sen cauri…" Tanī pat laikā daudzas reproduktīvās veselības un onkoloģiskās saslimšanas tieši šajā vecumā ir bieži sastopamas. Sievietes nereti domā, – ja viņas nedzīvo dzimumdzīvi, ginekoloģiskās kaites nav aktuālas un tāpēc nav jāpārbaudās.
Pēc tam strādājām sievietēm, kam menopauze tuvojās, – lai saglabātu labu pašsajūtu, jo skaisti novecot ir jebkura cilvēka sapnis. Nākamā mērķgrupa bija jaunās meitenes, ar kurām runājām, kā saprast mammas menopauzi. Tas bija kā mātes un meitas dialogs par to, kas notiek ar meiteni padsmit gados un ar mammu 50 vai 60 gados.
Šie septiņi gadi bija laiks, kad, pārbaudot dažādus darba stilus, atradām optimālo sadarbības veidu gan ar sievietēm, gan speciālistiem. Uzzinājām, ka sievietēm ir svarīgi satikties un parunāt par veselību, un profilaktiskās veselības apskates, tostarp ginekoloģiskās, ir viens no aktuālajiem jautājumiem.
– Tātad, kādas apskates sievietei pienākas bez maksas?
– Vienkāršoti runājot, katrai sievietei reizi gadā pienākas valsts apmaksāta profilaktiskā ginekoloģiskā apskate.
– Ar vai bez ģimenes ārsta norīkojuma?
– Tieši tāpēc, ka tā ir profilaktiskā apskate, nekādu norīkojumu nevajag. Sieviete droši var doties pie ģimenes ārsta, ja viņš veic šādas apskates, vai ginekologa. Un apskate būs bez maksas. Protams, šis nosacījums ir spēkā tikai tad, ja jūsu izvēlētajam ginekologam būs līgumattiecības ar valsti – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru.
Gan saruna, gan izmeklēšana
– Sievietes saka, ka ārsts naudu tomēr prasa – par cimdiem esot jāmaksā, par vienreizējo spoguli arī. Tātad divi vai trīs lati par vizīti vienalga jātērē.
– Ja ārsts ir līgumattiecībās ar valsti, viņam nav tiesību prasīt no pacientes naudu. Te noteikti jāpaskaidro, ko nozīmē profilaktiskā apskate: vispirms ārsts iztaujā, kā sieviete jūtas, kādas ir sūdzības, izvaicā par reproduktīvo anamnēzi, kontracepciju, dzemdībām, novērtē dzemdi, izpalpē (iztausta) olnīcas, krūtis. Nākamais solis – noņem onkocitoloģisko analīzi. To reizi trijos gados vēža skrīninga ietvaros bez maksas veic visām 25 līdz 70 gadu vecām sievietēm. Ja viņa, atnākot uz profilaktisko apskati, nevar pateikt, kad analīzes ņemtas, ārsts par tām var prasīt naudu, bet parasti tā nenotiek. Problēmas sākas brīdī, kad, izmeklējot sievieti, ārstu kaut kas dara uzmanīgu. Ja nepieciešamas papildu analīzes, tad par tām ir jāmaksā.
Tik gari to stāstu tāpēc, lai sievietes saprastu, – profilaktiska apskate domāta, lai sievietes pārliecinātos, vai viss ar viņu kārtībā. Un par šo pārliecināšanos samaksā valsts. Savukārt tālākais ir atsevišķi gadījumi, kas var tikt apmaksāti no valsts pilnībā vai daļēji, bet tad tā ir saslimšanas ārstēšana un cita saruna.
– Daudzas sievietes regulāri izmeklējas, jo tas nepieciešams darbam.
– Protams, tad papildu izmeklēšana nav vajadzīga, jo pats galvenais ir pārbaudīties. Turklāt nereti darba devējs jau darbinieku ir apdrošinājis, un apdrošināšana sedz visas izmaksas. Tādā gadījumā sievietei nav obligāti jāizvēlas speciālists, kam ir līgums ar valsti. Pats galvenais, – lai šī vizīte nebūtu formāla un lai paraksts netiktu nopirkts, jo tādā gadījumā neviens nav ieguvējs.
– Iespējams, nesaprašanās rodas tādēļ, ka ārstam nav laika ar sievieti parunāt un izskaidrot, kā šāda apskate notiek?
– Saruna, kā jau teicu, ir profilaktiskās apskates daļa. Problēma tā, ka valstī trūkst ginekologu, kam ir līgumattiecības ar valsti un kas reāli šo darbu dara. Tas nozīmē, ka šīs vizītes jāplāno. Nebūs tā, ka sieviete izlems – šodien eju un uzreiz tikšu pieņemta. Ar to gan jārēķinās.
Jāatrod laiks sev
– Valsts ir devusi iespēju izmeklēties. Vai sievietes tam atrod laiku?
– Tieši par to ir mūsu kampaņa – mudināt atrast laiku sev. Sievietes būtība ir interesanta – viņa māk otram no cirvja kāta zupu uzvārīt, bet pati sevi aizmirst. Tāpēc mēs aicinām noteikt prioritātes. Bet, kā rāda pētījumi, savas veselības veicināšana sievietei tāda nav. Bet jābūt. Piemēram, savulaik pie zobārsta gājām stipri novēloti. Tagad cilvēks finansiālu apsvērumu dēļ ir spiests domāt, – ja dosies pie ārsta ar pietūkušu vaigu, sāpošu vai cauru zobu, būs grūti pašam, turklāt izmaksās dārgi. Lētāk un efektīvāk ir ievērot profilaksi, elementārās higiēnas lietas un pārbaudīties.
Ar ginekologu ir tas pats: sākas jauns gads, ņemam kalendāru un ierakstām vizīti pie ginekologa. Ja to plānosim laikus, gan jau atradīsim arī tādu speciālistu, kam būs līgums ar valsti un kas varēs mūs pieņemt. Labi, nebūs vizīte janvārī, būs februārī… Galvenais, lai ārsta apmeklējuma plānošana kļūtu par paradumu. Interesanti, ka mēs to varam, gribam, tikai neaizdomājamies. Mums ir svarīgi labi izskatīties, sagādāt prieku sev un citiem, bet tikpat viegli aizmirstam par lietām, kas nav redzamajā plānā, bet ir ļoti svarīgas… Zobus salabojam, nadziņus, matiņus sataisām, jaunu kleitiņu uzvelkam, bet par to, kas zem kleitiņas, domājam vien tik, lai nav tā ļoti traki…
– Diezgan bieži medijos runā par sievietes veselību, tanī pat laikā ir daudz gadījumu, kad krūts vai dzemdes kakla vēzi diagnosticē vēlīnās stadijās…
– Ir svarīgi, uz ko vērstas kampaņas un kāda ir izvēlētā valoda. Neteikšu, ka sievietes reproduktīvās veselības vai ģimenes veselības jomā būtu daudz sociālo reklāmu. Visbiežāk mūs uzrunā tas, ko zina katrs bērns – kam paredzēts viskaut kas ar spārniņiem. Tās ir atsevišķu produktu reklāmas, kuru princips ir – nopērc mani. Bet tam nav nekāda sakara ar mērķtiecīgu veselību veicinošo paradumu maiņu sabiedrībā un kur nu vēl ar cilvēka motivāciju kaut ko mērķtiecīgi un plānveidīgi darīt savā labā.
Ja sieviete nav vesela, cieš dzīves kvalitāte
– Kā mainīt paradumus? Piespiedu kārtā, kā kādreiz ar dispanserizāciju?
– Mediji parasti piemin dispanserizāciju. Bet es gribētu redzēt, kā sievietes viena aiz otras stāvētu rindā pie šāda ginekologu busiņa un gaidītu, lai viņām noņem citoloģiskās analīzes. Atceros, studiju laikā staigājām pa mājām un sievietēm, kas ilgstoši nebija gājušas pie ārsta, ņēmām onkocitoloģiskās uztriepes. Tā bija lieliska iespēja veidot kontaktu ar cilvēkiem, taču viena lieta ir mehāniski nodot analīzes. Pavisam kas cits ir profilaktiskā apskate. Tā nozīmē sarunu, kurā cilvēks pasaka, kas viņu satrauc. Ginekologs ir ļoti īpašs speciālists, sieviete pie kura katra nemaz neiet, jo cenšas atrast savējo. Tāpēc nedomāju, ka masveida pārbaudes atrisinās problēmu. Turklāt jāņem vērā, ka analīzes jāprot paņemt (katrā vecuma grupā tas darāms savādāk), lai atrastu un pārbaudītu to, kas tiešām jāatrod un jāpārbauda.
Un tieši tāpēc aģentūras darbinieki iet tautās. Runājamies ar sievietēm par to, cik viņa ir svarīga pati sev. Tas ir grūti, šīs sarunas nenes augļus uzreiz, taču mērķis ir viens – radīt sievietēs pozitīvo egoismu. Tātad, ja nepadomāsi un neparūpēsies par sevi, vienā brīdī ne darbam, ne citam kam spēka vairs nepietiks. Var problēmu kā īlenu maisā ielikt, bet nevar to paslēpt, jo tas ietekmē visu, ko sieviete dara.
Nākamais atsvara punkts ir finansiālais faktors. Kā rāda pētījumi, sievietes mūsu valstī finansiāli ir krietni neizdevīgākā situācijā nekā vīrieši. Ja kāda iemesla dēļ savai veselībai nodarām pāri, maksājam tā, ka švirkst, un kādā brīdī mums naudas gluži vienkārši var pietrūkt. Tāpēc jāizmanto tas, ko valsts dod.
Jāmācās paņemt to, ko valsts dod
– Vai tā ir bezcerība, izmisums, slinkums, kāpēc tik ļoti sevi nemīlam?
– Kokteilis no visa. Mēs visi esam pamatīgi apjukuši, jo neilgā laika posmā pārdzīvota pamatīga uzticības krīzes jebkam. Cilvēks saka, ka netic nevienam; tas nozīmē, ka viņš netic arī sev. Tas arī rada ķeršanos pie viena vai otra glābšanas riņķa, jo kaut kam taču ir jātic. Līdz ar to vērtību sistēma visu laiku mainās. Esam kā kaķēni, kam nav acu, bet redzēt gribas. Otra lieta – apgalvojums, ka dzīvojam patērētājsabiedrībā, uzlicis greizus uzsvarus, jo uz piedāvātajiem pakalpojumiem neraugāmies kā patērētāji. Sieviete vaicā: kā gan es ieiešu ārstniecības iestādē un jautāšu, kas man pienākas bez maksas? Bet kas tur tāds jocīgs?! Ja pienākas, kāpēc nevaru pajautāt? Mēs mulstam veikalā, kad kaut kas jāpavaicā pārdevējai, mums neērti, ja vajag kādu patraucēt… No otras puses – ir cilvēki, kas uzstājīgi cīnās par savām tiesībām, laužas slēgtās durvīs, strīdas… Bet arī tas saistīts ar apjukumu – nevar būt, ka kaut kas pienākas par velti.
Visā šajā situācijā ir svarīgi uzrunāt cilvēku, un akcija mums palīdz. Sapratām, cik svarīgi iesaistīt reģionālās nevalstiskās organizācijas, sieviešu apvienības, lai varētu tikšanos ar sievietēm rīkot konkrētās vietās. Turklāt zinām, ka sievietes ir vieglāk iekustināt – viņām ļoti maz vajag, lai sasparotos, lai veselību veicinošās idejas nestu tautā.
Labāk zināt, nekā mocīties neziņā
– Bet ko jūs teiktu sievietei, kas pēdējoreiz pie ārsta bijusi pirms gadiem 15… Viņa gribētu aiziet, bet ir bailes no ārsta un no tā, ko viņš varētu teikt un atrast. Tad jau labāk nemaz nezināt…
– Tuvākajā laikā valsts nosūtīs katram mērķgrupas iedzīvotājam ziņu ar atgādinājumu – lūdzu ierodies uz profilaktisko apskati un vēža skrīningu. Tā sakot, – tavs laiks pārbaudīties ir pienācis. Tas ir vienkāršākais veids, kā aicināt uz sadarbību. Ko teikt sievietēm? Padomājiet par labo sajūtu, kas pārņem, aizverot ginekologa kabineta durvis un uzelpojot, kad viss ir kārtībā… Labi, varbūt ir kāds nieciņš, ko vajadzēs ārstēt, bet pašos pamatos uz gadu ir miers.
– Bet ja nav kārtībā?
– Tad sieviete zina, par ko ir stāsts. Nevis sēž un domā: "Labi nav; diez, kas man varētu būt?!.." Visvairāk cilvēku beidz nost neziņa. Ja es zinu, tad zinu, ko darīt tālāk.
– Kādi ir akcijas rezultāti un kas plānots nākotnē?
– Salīdzinot ar pagājušo gadu, gandrīz par 10% sieviešu vairāk profilaktiski izmeklējušās. Tas attiecas arī uz citiem reproduktīvās veselības rādītājiem. Jāteic gan, ka visi rādītāji, kas saistīti ar veselības veicināšanu, uzlabojas ļoti lēni.
Par nākotni – nākamajā gadā turpināsim darbu ar reģionālajām nevalstiskajām organizācijām, iespējams, būsim arī Tukumā. Jau teicu, ka sievietes ir ģeniālas ideju nesējas tautā. Viņas aiznesīs ziņu par veselības veicināšanu bērniem, vīriem, vecākiem, un mēs ceram, ka mūsu ieteikumos ieklausīsies arī pašas.
Ginekologi, kam Tukumā ir līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru
Līgumu ar VOAVA noslēgusi SIA «Ginekologu prakse». Tajā pieņem dakteres Santa Kurme, Laima Sarguna, Solvita Krūze un Maija Andersone. Adrese: Tukums, Raudas iela 8 (poliklīnikas telpas).