16,2% — tik liela Eiropas Savienībā ir no dzimuma atkarīgā darba samaksas atšķirība, proti, vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu stundā. Tā liecina šodien Eiropas Komisijas publiskotie jaunākie dati. Gada laikā šis rādītājs nav mainījies nemaz. Eiropas Komisija šodien publicējusi ziņojumu, kas atklāj, ka visās ES valstīs vēl aizvien pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība 27,3% (Igaunijā) līdz 2,3% (Slovēnijā) apjomā. No rādītājiem redzams, ka pēdējos gados šai atšķirībai kopumā ir tendence nedaudz mazināties. 2008. –2011. gadā tā samazinājusies par 1,1%. Saskaņā ar šodien publicēto ziņojumu vislielākā problēma cīņā pret ES samaksas atšķirību ir vienlīdzīgas samaksas noteikumu praktiskā piemērošana un tas, ka sievietes nesniedz prasības valsts tiesās.
“Dzimumu līdztiesība ir Eiropas sasniegums, jo likumi garantē vienādu samaksu par vienādu darbu, vienlīdzību darba vietā un minimālās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tomēr, lai dzimumu līdztiesība būtu pilnīga, vēl ir daudz darāmā. Samaksas atšķirība vēl arvien ir liela un nemazinās. Situāciju pasliktina tas, ka liela daļa pārmaiņu skaidrojama ar vīriešu ienākumu mazināšanos, nevis sieviešu ienākumu palielināšanos,” norāda Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. “Princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu atalgojumu, kopš 1957. gada ierakstīts ES Līgumos. Ir pēdējais laiks tam kļūt par realitāti arī darba vietās.”
Šodien publicētajā ziņojumā aplūkota vienlīdzīgas samaksas noteikumu praktiskā piemērošana ES valstīs un prognozēts, ka nākotnē sarežģītākais uzdevums visām dalībvalstīm būs ar 2006. gada Vienlīdzīgu iespēju direktīvu iedibināto noteikumu pareiza piemērošana un izpilde.
Komisija, būdama Līgumu sargs, sākusi pienākumu neizpildes procedūras pret 23 dalībvalstīm par to, kā tās transponējušas vairākus ES dzimumu līdztiesības tiesību aktus. Tādējādi Komisija nodrošinājusi ES vienlīdzīgas attieksmes noteikumu pareizu transponēšanu dalībvalstīs. Pašlaik visas šīs procedūras pabeigtas, izņemot vienu.
Tomēr šodien publicētais ziņojums apstiprina, ka reālu vienlīdzīgas samaksas principa īstenošanu apgrūtina samaksas sistēmu necaurredzamība, skaidru vienlīdzīgas samaksas kritēriju trūkums un skaidras informācijas trūkums darba ņēmējām, kuras cieš no nevienlīdzības. Ja samaksas sistēma kļūtu caurredzamāka, uzlabotos arī to sieviešu situācija, kuras cieš no samaksas diskriminācijas. Tad viņām būtu vieglāk justies līdzvērtīgām vīriešiem.
Turpmākie pasākumi. Praksē tikai divas dalībvalstis — Francija un Nīderlande — ir pietiekamā mērā un skaidri transponējušas 2006. gada Vienlīdzīgu iespēju direktīvu, tā ka no tām netiek gaidīta papildinformācija. Komisija turpina strādāt ar pārējām 26 dalībvalstīm, lai nodrošinātu to tiesību pilnīgu piemērošanu un realizēšanu, kuras iedibinātas ar ES tiesību aktiem. Ja būs vajadzīgs, tā atkal izmantos pienākumu neizpildes procedūru.
Vispārīga informācija
Dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Kopš 1957. gada Līgumos nostiprināts vienlīdzīgas samaksas princips. Tas ietverts arī Direktīvā 2006/54/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.
Nozīmīga Eiropas Komisijas apņemšanās un prioritāte, kas ierakstīta Eiropas Komisijas izstrādātajā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010. – 2015. gadam, ir atbalsta sniegšana dalībvalstīm, lai tās varētu izpildīt pienākumu novērst no dzimuma atkarīgo darba samaksas atšķirību.
Šodien publicēto ziņojumu papildina plašs pārskats par valstu un ES judikatūru vienlīdzīgas samaksas jomā, kā arī pārskats par Komisijas darbību cīņā pret samaksas atšķirību un valstu paraugprakses piemēriem.
Komisijas paveiktais cīņā pret darba samaksas atšķirību, kas atkarīga no dzimuma, ietver iniciatīvu «Equality Pays Off» (‘vienlīdzība atmaksājas’); gadskārtējos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kuros dalībvalstis brīdinātas par nepieciešamību novērst samaksas atšķirību; Eiropas vienlīdzīgas samaksas dienas; paraugprakses apmaiņa un dalībvalstu iniciatīvu finansēšanu no struktūrfondiem.
Paraugprakses piemēri dalībvalstīs vienlīdzīgas samaksas jomā
Beļģijas parlaments 2012. gadā pieņēmis likumu, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem ik pēc diviem gadiem veikt savas algu struktūras salīdzinošu analīzi. Beļģija bija arī pirmā ES valsts, kas rīkoja vienlīdzīgas samaksas dienu (2005. gadā).
Francijas 2006. gada likums par vienlīdzīgu samaksu prasa uzņēmumiem iesniegt ziņojumus par algām un plāniem likvidēt no dzimuma atkarīgo darba samaksas atšķirību. Nozīmīgi, ka likums prasa darba devējiem sagatavot rakstisku gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību un iesniegt to darbinieku pārstāvjiem.
Austrijas vienlīdzīgas attieksmes likums uzliek par pienākumu uzņēmumiem izstrādāt vienlīdzīgas samaksas ziņojumus. Šie noteikumi, kas pašlaik tiek pakāpeniski ieviesti, ir obligāti uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250, 500 un 1000 darbinieku. Uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, ziņojumi būs jāsagatavo no 2014. gada.
Šodien publicētajā ziņojumā minēti vēl citi piemēri dalībvalstīs.
