SIA «Kalnāji» slēdz pirmo lauku attīstības programmas līgumu

10. martā Zemkopības ministrijā tika parakstīti pirmie līgumi valstī par projektiem, kas iesniegti Lauku attīstības programmas 2007. līdz 2013. gadam pasākuma «Lauku saimniecību modernizācija» ietvaros. Līgumus parakstīja Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava ar SIA «Kalnāji» valdes priekšsēdētāju Vladislavu Butānu un Lielrīgas reģionālas lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Juris Tukišs ar SIA «Daugavkrasts» īpašniekiem, kas nodarbojas ar garšaugu audzēšanu un iecerējuši iegūto atbalstu izmatot tehnikas iegādē un siltumnīcu celtniecībā.

Ražošanā ieguldītā nauda atgriežas

Jāpiebilst, ka «Daugavkrasta» īpašniekiem pieder arī pazīstamā saimniecība «Ezerkauliņi», kuru saimniece Kristīne Brunovska-Marinaki uzsvēra, ka atbalstam ir ļoti liela nozīme, jo šīs saimniecības strādā "baltajā ekonomikā" un maksā visus nodokļus. "Mēs no 2002. līdz 2007. gadam esam saņēmuši atbalstos aptuveni Ls 300 000, bet valsts budžetā nodokļos esam sākuši maksāt Ls 600 000 katru gadu un šogad plānojam nodokļus tuvu pie miljona. Tā ir ilgtermiņa lieta un laukos ieguldītā nauda nāk valstij atpakaļ," teica K. Brunovska-Marinaki.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka, maksājot atbalstus vai kompensācijas, nekad nevar attīstīt konkurētspējīgu ražošanu. Konkurētspējīgā ražošanā ieguldītā nauda atgriežas atpakaļ, un valsts to var izmantot dažādu budžeta prioritāšu risināšanai. Palīdzot uzņēmējiem, valsts palīdz sev un arī nodokļu maksātājiem. Ne pārāk sen noslēgušās SAPARD programmas, un 2004. līdz 2006. gadā piešķirtās Eiropas naudas lauksaimnieki ir apguvuši.

Latvijas Lauku attīstībai programmai no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības līdzekļiem paredzēti vairāk nekā 1,04 miljardi eiro, papildus ir arī Latvijas līdzfinansējums – kopumā gandrīz 1,5 miljardi eiro.

Slēgs gandrīz 900 līgumus

Kā klātesošos informēja Lauku atbalsta dienesta vadītājs Andris Rukmanis, šie līgumi ir divi no 934 projektiem, kas tika iesniegti pagājušā gada 1. kārtā no 2. septembra līdz 3. oktobrim. 10. martā tiek sākta līguma slēgšana par visiem 1. kārtā apstiprinātajiem projektiem. Kopējā sabiedriskā atbalsta summa, kas šajā kārtā tika pieteikta, ir 29 miljoni latu. Lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā visa piešķirtā ES nauda lauku saimniecību modernizācijai tiks apgūta. Abām saimniecībām, kuras slēdza līgumu, Lauku atbalsta dienests uzdāvināja pildspalvas.

Padomā jau nākamais projekts

Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava izteica gandarījumu, ka lauksaimniekiem ir liela interese par projektiem.

Vladislavs Butāns, slēdzot līgumu, izteica gatavību jau ķerties pie nākamā projekta izstrādes, jo saimniecībai nepieciešama jauna govju kūts.

SIA «Kalnāji» nodarbojas ar piena un graudu ražošanu, turklāt saimniecība ir viena no lielākajām piena ražotājām Tukuma rajonā. Saimniecība dibināta 1993. gadā. «Kalnāji» iesnieguši pieteikuma projektu «Lopbarības sagatavošanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošana un lopu novietņu modernizācija, veicot vienāršoto rekonstrukciju». Saimniecība saņems finansējumu no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA). Iesniegtā projekta kopējā summa – Ls 353 102. "Mūsu vēlme ir nodrošināt patērētājus ar augstas kvalitātes pienu un graudiem, eļļas rapsi. Izmantojam gadiem uzkrāto pieredzi tradīcijas, kvalificētus speciālistus un jaunākās tehnoloģijas," sacīja lielsaimniecības īpašnieks Vladislavs Butāns.

Saimniecībā ir 380 govis, vidējais izslaukums 5 800 kg gadā, piens tiek realizēts augstākajā šķirā. Ganāmpulka atjaunošanai izmanto no savas saimniecības ataudzētās teles; saimniecībai piešķirts šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss.

«Kalnāji» apsaimnieko turpat 2 000 ha zemju. Ir realizēti divi SAPARD projekti un divi ELVGF projekti, par kuriem iegādāta un modernizēta lauksaimniecības tehnika, rekonstruēt «Pienāju» teļu kūti. Par Lauku attīstības programmas līdzekļiem paredzēts iegādāties labības novākšanas kombainu CLAAS LEXION, frontālo pļaujmašīnu GD-3205 FM, aizmugurējo pļaujmašīnu JFGMS 3205 FLEX, cietā organiskā mēslojuma izkliedētāju, lopbarības savācējpiekabi, metāla konstrukcijas jaunlopu nepiesietai turēšanai boksos, rekonstruēt skābsiena bedri, mēslu krātuvi un kūts jumtu objektā «Pienenes».