Lasīju, ka, pētot cilvēku uzvedības un rīcības modeļus, speciālisti esot secinājuši – vīriešiem ir raksturīgi koncentrēties tikai uz to nodarbi, kurai viņi tajā brīdī ir pievērsušies. Tātad vīrietim, kurš, teiksim, labo durvju slēdzeni prāts tikai un vienīgi par visiem simts procentiem ir aizņemts ar šo procesu un nekas cits viņu no tā nespēs atraut.
Savukārt sievietes, darot vienu darbiņu, drudžaini domā par tiem daudzajiem, kas vēl darāmi, tādējādi mēģinot pieķerties vairākām nodarbēm uzreiz.
Pētījumi liecina, ka produktīvākais un nervu sistēmu saudzējošākais tomēr esot vīriešiem piemītošais rīcības modelis. Viņi, kā saka, "vienā angļu mierā" darīs iesākto un tikai tad domās par nākamo.
No tā varam izsecināt, ka gan ikdienā, gan plašākā dzīves periodā ir nepieciešams noteikt prioritātes, noteikt svarīgāko. Un turpmākajā rīcībā uz to koncentrēties, atsijājot mazsvarīgāko. Domāju, ka vairumam vīriešu arī šajā gadījumā, nosakot savu izvēli, būs vieglāk pieņemt lēmumu, bet sievietei izvēlēties būs gana sarežģītāk, jo vairums vēlmju liksies vienlīdz svarīgas. Tiesa, tikpat dažādi, kā mēs paši, tik dažādas ir arī mūsu prioritātes.
Vienam svarīgāk liksies sapost savu mājokli, sākot ar eiroremontu, citam svarīgāk liksies sākt ar durvju priekšas un apkārtnes sakopšanu. Vēl kādam svarīgāk liksies brīvdienu pavadīt dārza darbos, otram – savu uzmanību veltīt bērniem. Viens gribēs daļu brīvā laika veltīt fiziskās formas uzlabošanai, cits – priekšroku dos garīgai atslodzei… Cik cilvēku, tik vēlmju un viedokļu!
Tomēr svarīgāko dzīvē jāprot un jāvar saskatīt, lai pēc tam nebūtu tā, ka cilvēks aizvada spožu dzīvi par prieku sev un tikai sev, bet mūža galā, kad palicis viens ar savu mantu, satausta vien cilvēcisku tukšumu sev līdzās…
Spēsim katrā situācijā saskatīt un atšķirt svarīgo no mazsvarīgā! Zinu, dažkārt to izdarīt nebūs viegli, bet vajadzīgi gan! Vajadzīgi mūsu pašu labā.
