7. decembrī Kosovas serbu grupa uzbrukusi NATO miera uzturētājiem, kas kopā ar Kosovas miera uzturēšanas spēku (KFOR) komandieri franču ģenerāli Ksavjē Butu de Marnhaku un ANO misijas vadītāju Kosovā Joahimu Roikeru apmeklēja serbu ciematu Goraždevacu.
Kosovas televīzijas demonstrētajos kadros redzams, kā vietēji iedzīvotāji iesaistās kautiņā ar NATO karavīriem. Roikers un de Marnhaks pēc tam pameta ciematu stingrā apsardzē.
"Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mani jau pirms tam brīdināja, ka pastāv draudi, kas tiek organizēti no Belgradas," sacīja Roikers, solot informēt ANO Drošības padomi un pieprasīt izmeklēšanu.
Kosovā dzīvo aptuveni 120 000 serbu, kas provinci uzskata par serbu kultūras šūpuli. Serbu un albāņu kopienas pārsvarā dzīvo ļoti nošķirti viena no otras.
NATO uztraucas, ka Kosovas ziemeļos dzīvojošie serbi varētu mēģināt atdalīties no Kosovas albāņiem, ja tie pasludinās neatkarību. Šāda notikumu attīstība varētu izraisīt albāņu atriebību pret izolētiem serbu anklāviem, piemēram, Goraždevacu provinces rietumos.
NATO spēki 1999. gadā vienpadsmit nedēļas bombardēja Serbiju, lai piespiestu serbu spēkus pamest Kosovu, kur tie tika vainoti pret albāņiem vērstās etniskajās tīrīšanās.
Lai gan formāli Kosova joprojām ir Serbijas sastāvā, kopš 1999. gada tā faktiski atrodas ANO pārvaldījumā un provincē izvietoti 16 000 NATO komandēti miera uzturētāji.
Kosovas albāņi, kas veido aptuveni 90% no provinces iedzīvotāju kopskaita, kategoriski noraida jebkādu saišu atjaunošanu ar Serbiju un piekrīt tikai neatkarībai. Tikmēr Belgrada ir gatava piedāvāt provincei vien plašu autonomiju.
Sarunās starp Belgradu un Prištinu par Kosovas nākotni nav panākts nekāds risinājums, un Kosova draud tuvākajos mēnešos vienpusēji pasludināt neatkarību.