Paraktu vākšanas iniciators, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, ar kuru runājām pāris dienas vēlāk, uzskata, ka šāds aizliegums ļaus pasargāt ne tikai putnus, bet arī dzīvniekus un augus, kas tieši šajā laikā atmostas pēc ziemas. Vienlaikus ar biedrības vadītāju runājām arī par citiem ar koku ciršanu saistītiem likumprojektiem, kas patlaban netiek virzīti tālāk, taču no likumdevēja darba kārtības pilnībā nav noņemti. Kā uzskata V. Ķerus – mežu nozares spiediens uz valsts politiku un attiecīgi Latvijas dabu ir ļoti liels.
Bumba Saeimas pusē
– Sarakstus ar parakstiem par koku ciršanas vispārēju aizliegumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam esat iesniedzis Saeimā. Kas notiks tālāk?
– Vispirms, kā pieļauju, tiks izvērtēts, vai paraksti ir īsti, un tad iesniegumu komisija tos vērtēs pēc būtības un virzīs tālāk apspriešanai. Vai notiks tieši tā, kas to zina, bet šobrīd bumba ir Saeimas pusē.
– Kāpēc tieši šī gada sākumā atkal aktualizējāt parakstu vākšanu? Vai tas bija saistīts arī ar valsts ieceri noteikt mazāku cērtamo koku caurmēru?
– Pirmkārt, parakstu vākšanu aktualizējām, jo bija gandrīz savākts nepieciešamo parakstu skaits, taču pieminētie normatīvo aktu grozījumi tiešām aktualizē problēmu, jo šo grozījumu dēļ [ja tie tomēr tiktu pieņemti] tuvākajos gados cirstu vairāk, un – ja cērt vairāk kopumā, tad arī cērt vairāk putnu ligzdošanas laikā, līdz ar to būtu vairāk bojāgājušu ligzdu.
Vairāk lasiet piektdienas, 26. jūnija, laikrakstā ŠEIT=>
– Tajā pat laikā normatīvie akti pieļauj ārpus meža pavasarī cirst augļu kokus un bojātos kokus. Kā to vērtējat?
– Šajos noteikumos ir vēl viens punkts, kas ir vēl nelāgāks par jūsu minētajiem, jo ļauj pašvaldībai atzīt koku ciršanu par neatliekamu, nepaskaidrojot, ko nozīmē neatliekams, tātad – pašvaldība var cirst jebkurā laikā un jebko…
Bet kopumā te jārunā par vairākām lietām, piemēram, ka kokiem pilsētā ir mazāka nozīme putnu saglabāšanā nekā kokiem mežā. Ar to negribu teikt, ka pilsētu koki nav svarīgi, bet pilsētās koku ir mazāk nekā mežos, tāpēc to ciršana pavasarī rada mazāku kaitējumu, nekā mežā. Iespējams, tāds ļoti kategorisks koku ciršanas aizliegums arī šajā laikā nebūtu racionāls, jo pilsētās var gadīties bīstami koki, turklāt – ja man ir veca ābele, kurā nav ligzdas, nekas slikts nenotiks, ja to nozāģēs. Bet ir nepatīkami redzēt, ka normatīvie akti, kas ir domāti godprātīgiem cilvēkiem, tiek izmantoti ļaunprātīgi, lai varētu cirst jebko. Tāpēc arī te kā labu ilustrāciju varētu minēt to, ko saka meža cirtēji – ka ”mēs jau ligzdas nepostām”. Tad kāpēc ir noteikts šis koku ciršanas aizliegums pilsētās, ja reiz ligzdas netiek postītas?! Protams, cērtot kokus, putnu ligzdas posta kā pilsētās, tā ārpus tām. Un šādi gadījumi parāda, ka prasībām ir jābūt daudz stingrākām un ka nevar paļauties uz pašvaldības godaprātu, tāpēc likumā ir jāatrunā viss līdz pēdējam.
– Lasot diskusijas par šo koku ciršanas aizlieguma iniciatīvu, kāds mežu īpašnieks bija atzinis, ka putni jau neligzdo tikai no 1. aprīļa līdz jūnija beigām, bet, piemēram, krūmu perētāji ķauķi ligzdo arī augustā. Kas jums būtu piebilstams?
– Protams, ir putni, kas ligzdo gan pirms 1. aprīļa, gan pēc 30. jūnija, bet šie te trīs mēneši ir pats putnu ligzdošanas maksimums, tāpēc, cērtot mežu šajā laikā, tiek izpostīts ļoti daudz ligzdu. Darot to augustā, šis skaits ir daudz mazāks. Meža īpašnieka minētie ķauķi nav meža putni, bet ir arī tādas meža putnu sugas, kas ligzdo pēc noteiktā laika, taču tad ierobežojumi būtu jānosaka daudz plašākā apmērā – puslīdz droša ciršana tad varētu būt no novembra līdz janvārim. Protams, godprātīgs meža īpašnieks skatīsies, kas viņa mežā dzīvo un pielāgosies apstākļiem, turklāt tradicionāli – ar putniem vai bez – meža ciršana ir ziemas darbs, un tam ir arī savi saimnieciskie apsvērumi, piemēram, darot to pavasarī, izplatās trupes sēnes, tiek iegūta sliktākas kvalitātes koksne, mežu grūtāk izvest…
Negrib meklēt risinājumu…
– Mežu nozares arguments, ka šāda aizlieguma dēļ nozare piedzīvos zaudējumus un vajadzēs atlaist darbiniekus…
– Mēs jau desmit gadus esam teikuši, ka esam gatavi diskutēt par to, kādi varētu būt risinājumi, lai otrai pusei nebūtu jānāk klajā ar dīvainiem apgalvojumiem, ka, cērtot mežu, putnu ligzdas nepostām, bet otra puse, nevēloties apsvērt mežistrādes pārtraukumu, nav diskusijām gatava un nav definējusi problēmas. Jo – tiklīdz tu pasaki problēmu, ir iespējams meklēt risinājumu, bet, ja par to nerunā, nav vajadzības pēc risinājuma…
Atbildot uz jūsu uzdoto jautājumu, varu teikt, ka šī nav vienīgā nozare Latvijā, kuras darbs ir sezonāls un kas savā darbā ir ieguldījusi lielus līdzekļus. Piemēram, lauksaimnieki arī nestrādā visu gadu un arī izmanto dārgu tehniku, tāpat arī ceļu būvētāji un uzturētāji. Visās šajās nozarēs kaut kādā brīdī ir mierīgāks darba ritms, kad cilvēki var izmantot atvaļinājumus, tāpēc nav pamata uzskatīt – ja mežizstrāde kļūs par sezonālu nodarbi, pasaule sagrūs…
– Runājot par koku caurmēra samazināšanu, – noteikumu projektā teikts pavisam vienkārši – ka tiek radīti apstākļi konkrēta meža nogabala nedaudz agrākai nociršanai. Un vēl minēts, ka izpostīto putnu ligzdu skaits nepalielināšoties, jo kopējais ikgadējais ciršanas apjoma kāpums tiek prognozēts 10% no ikgadējā ciršanas apjoma, kas esot nenozīmīgs. Vai tad 10% pieaugums ir nenozīmīgs?
– Tas ir ļoti nozīmīgs… Diemžēl ne viss dokumenta anotācijā ir pateikts – tajā ir lielas pretrunas. To esmu norādījis arī ministriem, ka vienā anotācijā ir rakstīts: ciršanas apjoms nepalielināsies, bet citā – ka tas pieaugs līdz 30%… Tā ka ir mēģinājums spēlēt uz abām pusēm – ja runā par ekonomiskajiem ieguvumiem, tad saka, ka atjaunoto mežu platības palielināsies. Taču tā var palielināties tikai tad, ja palielinās nocirsto mežu platības! Bet, ja runā par dabas aizsardzību, tad saka, ka nekas nepalielināsies… Tikpat dīvains ir apgalvojums, ka “ar šiem noteikumu grozījumiem mēs tikai radām iespēju, bet tas nenozīmē, ka cirtīs vairāk”, bet priekš kam tad šie grozījumi?! Tas būtu līdzīgi, ja tiktu atcelti ātruma ierobežojumi uz ceļiem, kurus pamatotu ar vārdiem, ka mēs tikai radām iespēju, bet tas nenozīmē, ka kāds brauks ātrāk…
– Kāda jums ir informācija par šo grozījumu virzību?
– Šie noteikumu grozījumi būtu jāapstiprina Ministru kabinetam, un premjers Krišjānis Kariņš publiski paudis, ka neliks šo jautājumu darba kārtībā, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un koksnes industriju. Bet pagaidām nekas neliecina, ka šāda vienošanās varētu tikt panākta. Taču – neviens premjers nav mūžīgs, tāpēc nav zināms, kā tas attīstīsies tālāk. Ir skaidrs, ka spiediens būs ļoti liels.
