Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 12. marta 6:30 līdz 13. marta 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 164 izsaukumus. Kopumā dzēsti 134 ugunsgrēki, tajā skaitā 100 kūlas ugunsgrēki, veikti 11 glābšanas darbi, bija arī 15 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 100 kūlas ugunsgrēki. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti:
Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, Viļānu novada Viļānu pagastā – 30 hektāri;
Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, Alūksnes novada Liepnas pagastā – 15 ha;
Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, Ludzas novada Nirzas pagastā – 10 ha;
Skrundas novada Skrundas pagastā, Kandavas novada Cēres pagastā, Olainē Rūpnīcu ielā – 8 ha;
Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, Gulbenes novada Daukstu pagastā – 7 ha;
Daugavpilī Jelgavas ielā, Rēzeknē Bērzgales pagastā, Engures novada Smārdes pagastā, Babītes novada Salas pagastā, Rēzeknes novada Maltas pagastā, Ludzas novada Isnaudas pagastā – 5 ha.
Bolderājā Buļļupē vakar dega meldri 6 haplatībā.
Vakar Sedā, Celtnieku ielā, iespējams tieši kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis 15 m² platībā. Sausā zāle šajā vietā dega 300 m² platībā. Daugavpilī Cēsu ielā dega kūla 100 m² platībā un aizdegās arī šķūnis 2 m² platībā.
Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Kocēnu novada Kocēnu pagastā dega bērzu jaunaudze 1,6 ha platībā. Iecavas novada Rubeņos dega sausā zāle un jaunaudze 5000 m² platībā. Krustpils novada Vīpes pagastā kūla un jaunaudze dega 4 ha platībā. Baltinavas novada Baltinavas pagastā dega jaunaudze viena hektāra un kūla 9 ha platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumi» 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta 1. daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.