Šī vasara ar sauli mūs nelutina: bieži līst, laiks vēss, nemīlīgs, tāpēc brīžos, kad tā uzspīd, tā vien gribas baudīt un baudīt… Tik ilgi esam gaidījuši saulainās dienas, ka, šķiet, jāsasmeļas ilgam laikam. Un tā, sēžot pludmalē, kur taču visvieglāk tikt pie kārotā iedeguma, kā arī, strādājot mazdārziņā, braucot ar velosipēdu utt., aizmirstas, ka ilga uzturēšanās saulē nav nedz laba, nedz veselīga.
Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs, dermatologs Raimonds Karls šajā ziņā ir strikts – pirmajā reizē saulē – ne vairāk kā 45 minūtes! Ar dakteri runājām par to, kā saule ietekmē mūsu ādu, kā to pasargāt un kāpēc nedrīkst sauļoties.
Kļūstam arvien jūtīgāki
– Pēc saulainām dienām nereti nākas dzirdēt – sauļojos katru gadu, bet tieši šogad āda reaģē ātrāk un vairāk. Vai starojums tiešām ir lielāks, vai arī – varbūt ātri aizmirstam paši savu pieredzi iepriekšējos gados?
– Ar katru gadu mēs tiešām kļūstam jūtīgāki pret ultravioletajiem stariem. Lai arī saka, ka ozona slānis virs Latvijas ir stabils, tomēr ar katru gadu saulīte kļūst aktīvāka.
– Kas notiek ar mūsu ādu saules staros?
– Saulei ir ļoti plašs starojums: 50% apmērā no tā ir redzamā gaisma, 40% – siltums jeb infrasarkanais starojums, 10% – ultravioletais starojums. Šis proporcionālais sadalījums gan ir aptuvens. Redzamā gaisma ādai nekādu sliktumu nenodara, siltums paplašina asinsvadus, bet ultravioletais starojums rada visvairāk izmaiņu. Šis starojums sadalās UVA, UVB, UVC staros, no kuriem līdz zemes virsmai visvairāk nonāk pirmie divi.
Kad šie stari nonāk līdz ādas virsmai, tās virsējā kārtā jeb epidermā tie sintezē pigmentu melanīnu. Atsevišķi stari spēj iziet cauri epidermai un bojāt kolagēnās un elastīgās šķiedras. Var teikt, ka saulei ir divējāda ietekme – pirmā ir ātrā iedarbība ar saules apdegumu un iedegumu, bet otrā, kas gadiem krājas un uz ādas izpaužas kā sīkas krunciņas, brūni pigmenta plankumi, piepaceltas dzimumzīmes. Sliktākajā variantā – kā ļaundabīgais audzējs.
– Cik ilgi drīkst saulē uzturēties?
– Katram no mums šis laiks ir individuāls, bet vidējais statistiskais Baltijas iedzīvotājs pirmajā reizē bez aizsargkrēma saulē var uzturēties 30 līdz 45 minūtes. Taču, vai reāli kāds, pirmo reizi nonācis saulē, skatās pulkstenī? Visdrīzāk – ne. Parasti saulē uzturas ilgāk un apdeg ar visām no tā izrietošajām sekām – sūrstēšanu, apsārtumu, pūšļiem.
– Ja saulē uzturamies 30 līdz 45 minūtes, vai arī tad jālieto saules aizsarglīdzekļi?
– Ja tiešām cilvēks izgājis saulē tikai uz šo laiku, teorētiski varētu bez krēma iztikt, tomēr jebkurš tiek mudināts un aicināts lietot saules aizsargkrēmus. Latvijas iedzīvotājam būtu jālieto līdzekļi ar koeficentu 16 līdz 20.
– Ko nozīmē šie cipari?
– Tie nozīmē tikai un vienīgi matemātisku aprēķinu. Ja cilvēks saulē var atrasties vidēji 30 minūtes (pusstundu), to reizinot ar koeficientu 16 vai 20, sanāk, ka pēc krēma uzklāšanas saulē var uzturēties astoņas vai desmit stundas.
– Tātad šai laikā viņš var justies pasargāts?
– Jā, bet tas ir tikai matemātisks aprēķins. Dzīvē tas tā diemžēl nenotiek, tāpēc pāris stundas noteikti jāatskaita, jo šie aizsarglīdzekļi saulē noārdās, tāpat cilvēks sporto, sauļojas, svīst, peldas…
– Kā būtu pareizi uzvesties saulē?
– Ir trīs lietas, kas jāievēro, lai pēc sauļošanās nebūtu jāvēršas pie ārsta. Punkts pirmais – lietot aizsargkrēmus; otrais – izvairīties no saules laikā no 11.00 līdz 15.00, tad tā ir zenītā un zemes virsmu (arī mūsu ādu) sasniedz maksimālais ultravioleto staru daudzums; trešais – ja esat izgājis saulē pirmoreiz, nepalieciet tajā ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm.
Tas viss attiecas arī uz bērniem, kas ir simtkārt jūtīgāki, īpaši zīdaiņi, jo viņi nejūt saules ietekmi. Bērnam noteikti jāuzliek cepurīte, jāuzvelk krekliņš un jāseko, cik ilgi viņš uzturas saulē. Jā, bērnam nepatiks cepure, nepatiks jaciņa, bet vecākiem jāapzinās, cik saules ietekme ir nopietna. Noteikti jāatceras arī par acīm, jo ultravioletais starojums tās var bojāt, veidojot kataraktu. Pat nevajag skatīties tieši saulē, pietiek ar atstarojošām virsmām – smiltīm, asfaltu, zemi. Tāpēc gan bērniem, gan pieaugušajiem jānēsā saulesbrilles, un, nevis vienkāršas plastmasiņas, bet gan kārtīgas saulesbrilles, kas acis aizsargā.
– Ko ādai uzsmērēt, ja gadījies pārsauļoties, piemēram, braucot ar velosipēdu? Ārsti nereti saka – to, ko katrs mājās uzsmērē, pēc tam slimnīcā jākasa nost.
– Zināmā mērā tā ir patiesība. Ja nu apdegums pieķēris, nevajag lietot taukainus un treknus līdzekļus, drīzāk tādus kā kefīrs – lai vairāk ūdens, mazāk tauku, un vislabāk nedaudz atdzesētus, lai atvieglotu sakarsušo ādu. Ja smērēs kaut ko treknu, tauki ādu pārklās tik hermētiski, ka neļaus siltumam izplūst, un situācija tikai pasliktināsies. Tāpēc arī mediķi saka – tas, kas mājā uzsmērēts, jāskrāpē nost. Var lietot arī dažādus aerosolos fasētus un aptiekā pieejamus līdzekļus pret saules apdegumiem, piemēram, Pantenola putas.
Jāpiebilst, ka āda apstādina visus ultravioletos starus, taču siltuma stari var sasildīt taukaudus un radīt saules dūrienu – tādā gadījumā siltuma stari ir pārsildījuši mūsu neapsegtās galvas. Ja ir slikta dūša, vemšana, izmainīts apziņas stāvoklis, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Tur variantu nav.
Vēlme pēc brūnuma – latvieša īpatnība un stulbums
– Dzirdēts, ka, regulāri sauļojoties solārijā, atklāta saule vairs nav tik bīstama, jo organisms pie tās jau pieradis.
– Ja cilvēks ir sauļojies solārijā vai iepriekš bijis saulē, viņam ādas aizsargkoeficients paaugstinās tikai par četrām vienībām – varētu uzskatīt, ka viņš ir uzlicis uz savas ādas saules aizsarglīdzekli ar koeficentu četri. Ja izlasītu dažu kosmētisko līdzekļu anotāciju, redzētu, ka arī tur stāv rakstīts – SPF 2, 4 vai 6. Tātad iznāk, ka cilvēks uzklājis vienkāršu krēmu. Jā, varbūt neveidojas apsārtums, bet negatīvā ietekme uz ādu saglabājas.
– Ja tomēr ādas brūnumu tik ļoti gribas, kas labāks – solārijs vai saule? Dažkārt pat saka – saulīti vajag.
– Bet dakteris Karls visiem saka, ka brūnumu var iegūt arī savādāk.
Ja vēlaties šodien brūnumu, bet pēc 15 gadiem ādas vēzi, tad katram pašam jādomā, ko viņš grib un izvēlas. Saulē ir gan UVA, UVB, gan infrasarkanie stari, gan redzamā gaisma, bet solārijā – ultravioletie A stari, un arī tie bojā ādu un lielā daudzumā spēj radīt nepatīkamās sekas. Nezinu, vai tā ir latviešu īpatnība, mūsu stūrgalvība, vai, atvainojiet, stulbums, ja uzskatām, ka mums jābūt brūniem!? Visur pasaulē skolēnam jau skolā iemāca – jo mazāk ultravioleto staru viņš saņems, jo veselīgāks būs, bet mums viss notiek otrādi. Jau no 16 gadu vecuma jaunieši visu ziemu divas vai trīs reizes nedēļā iet uz solāriju, bet vasarā no rīta līdz vakaram uzturas saulē. Un kas notiek? Pēc 25 gadu vecuma interesējas par pretgrumbu krēmu, 30 gados gatavs plastiskajai operācijai, jo ādiņa sākusi nokarāties, bet 35 gados sēž pie onkologa kabineta durvīm…
– Un tomēr… Jūs teicāt, ka sauļošanās nav vienīgais veids, kā kļūt brūnam. Vai ar to domājat burkānu sulu?
– Burkānu sula vienam patīk, otram nepatīk, jo ādas tonis tad iegūst tādu netīri dzeltenīgu toni. Ziemā, ja ļoti gribas, var izmantot dažādus smērējamos līdzekļus, kas tiek piedāvāti plašā klāstā; vai arī – kosmētiskajā kabinetā jūs nopūtīs ar speciālu līdzekli sešos toņos pēc izvēles – no gaiša līdz tumšam šokolādes tonim.
Redziet, problēma ir tā, ka esam pieraduši dzīvot šodienā, bet nedomājam par to, kas būs rīt. Lai arī arvien vairāk lietojam veselīgu pārtiku, domājam par veselīgu dzīvesveidu, vairāk braucam ar velosipēdu un sportojam, sauļošanās kultūrā esam ļoti vāji izglītoti.
Vairāk lasiet laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» 24. jūlija nummurā.
brīnišķīgs raksts-vai pārliecināja nezinu,jo uz pludmali brauksim jau tulīt,bet liek aizdomāties.Vairāk šāda stila intervijas-arī ar dietologiem,psihologiem…