Sarunas ar mērķi panākt, lai Ziemeļkoreja atteiktos no savām kodolieroču ambīcijām, ceturtdien atsākušās bez lielām cerībām uz progresu atbruņošanās jomā.
Piecu valstu pārstāvjiem ar vienošanos "atbruņošanās apmaiņā pret palīdzību" šogad izdevās pierunāt Ziemeļkoreju daļēji pārtraukt Jonbjonas kodolkompleksa darbību, un tagad viņi pieprasa, lai Ziemeļkoreja akceptē protokolu par sniegtās informācijas pārbaudi.
Vienošanās par verifikāciju būtu vēlams diplomātiskais panākums aizejošajam ASV prezidentam Džordžam Bušam, pirms viņš janvārī nodos varu jaunievēlētajam prezidentam Barakam Obamam. Taču ASV delegācijas vadītājs Kristofers Hils teica, ka pēc triju dienu sarunām nekas neliecina, ka Phenjana varētu piekrist.
Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" vēstīja, ka sešu valstu sarunas turpināsies ceturtdienas rītā. Taču Hils nebija pārliecināts par sarunu formātu.
"Tiklīdz ķīnieši nolems, kā rīkoties, es jums to darīšu zināmu," žurnālistiem teica Hils. Pēc viņa teiktā, progresa trūkums atspoguļo Ziemeļkorejas nevēlēšanos iekļaut savas saistības vienošanās tekstā.
"Mēs vēlētos redzēt progresu verifikācijas protokola jautājumā (….) Tā ir tā pati vecā problēma. Ziemeļkorejieši nevēlas izteikt rakstveidā to, ko viņi ir gatavi teikt mutiski," norādīja ASV delegācijas vadītājs.
2003.gadā sāktajās sešu pušu sarunās piedalās Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, ASV, Ķīna, Japāna un Krievija. Tās kļuva steidzamas, kad Phenjana 2006.gada oktobrī sarīkoja savu pirmo kodolizmēģinājumu.
Ziemeļkoreja atteikusies atļaut inspektoriem ņemt kodolparaugus, lai pārbaudītu Ziemeļkorejas sniegto informāciju, teica Dienvidkorejas pārstāvis Kims Suks.
Daudzi analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja nesteidzas piekāpties un gaida, lai pārliecinātos par Obamas nodomiem.