28. jūnijā Lestenē notika visnotaļ cerīga tikšanās, kad Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis kopā bija aicinājis visus, kas varētu būt ieinteresēti modelēt iespējamo Lestenes memoriālā kompleksa tālāko nākotni. Uz sarunu bija ieradies kādreizējais NBS komandieris, valsts aizsardzības un patriotisma fonda «Namejs» valdes priekšsēdētājs, ģenerālleitnants Raimonds Graube, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule, Aizsardzības ministrijas eksperts Andris Kalniņš, Brāļu kapu valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, Lestenes luterāņu draudzes pārstāvji. Sarunas iemesls – Ilmāra Latkovska rosinājums sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par Lestenes memoriālā kompleksa statusu. Ideja radusies, ietekmējoties no likumiem, kas jau guvuši savu virzību valsts likumdevējā – par Likteņdārza un par Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja statusu. Pēc I. Latkovska pārliecības, kam visi klātesošie piekrita, Lestenes memoriālais komplekss – Brāļu kapi un Lestenes baznīca – noteikti pēc savas būtības nav mazāk nozīmīgi nācijas identitātei un pašapziņai kā objekti, par kuru statusu likumi jau ierosināti. Tā kā I. Latkovskis jau publiski paziņojis, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies, tad šī aktivitāte nav saistāma ar priekšvēlēšanu rosību.
Jau tapis uzmetums likumprojektam, pie kura precizēšanas gatavību strādāt apliecināja gan Vilnis Janševskis, gan draudzes pārstāvji, iesaistot arī novada un LELB juristus. Savukārt, lai būtu organizācija, kas varētu praktiski īstenot iespējamo valsts regulāro atbalstu Lestenes memoriālajam kompleksam, iespējams, tuvākās dienās tiks dibināta jauna sabiedriskā organizācija, kurā gatavību piedalīties apliecināja gan fonds «Namejs», gan Tukuma novada dome, gan Lestenes luterāņu draudze. Kultūras, Aizsardzības ministrijas un Brāļu kapu komitejas pārstāvji deva konstruktīvus padomus, kā vislabāk sagatavot likumprojektu, lai to gan Saeima varētu pieņemt, gan tas arī praktiski darbotos. I. Latkovskis apliecināja, ka nebūs problēmu savākt nepieciešamo 10 deputātu atbalstu, lai likumprojekts uzsāktu savu virzību. Pat ja darbs pie tā iesāktos šajā Saeimā, bet tiktu pabeigts jaunajā sasaukumā, tā būtu būtiska pavirzīšanās Lestenes kompleksa un valsts attiecību sakārtošanā. Tiešām – pirmā cerīgā bezdelīga tam, ka Lestenes sakarā varam sagaidīt kādu reālu mūsu valsts politikas izpausmi un šī vieta tad arī oficiāli iegūtu valsts nozīmes objekta statusu, kas neformāli tai gan jau piemīt, jo ikreiz zīmīgajos datumos to vienmēr apmeklē daudzas oficiālas mūsu valsts amatpersonas.
