Apkopojumu par Latvijas meža un mežsaimniecības vēstures pētīšanu sagatavojis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Zigurds Saliņš. Latvijā pašlaik darbojas ap 300 dažādu muzeju, taču meža nozarei, kas ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā, sava, uz zinātniskiem pētījumiem balstīta muzeja nav.
Vēsture – aizejoša entuziasma rokās
Pirmais Latvijas Meža muzejs atklāts 1931. gadā, 1935. gadā tas pārvietots uz Zooloģiskā dārza teritoriju. Kur eksponāti palika kara gados, nav zināms.
Padomju laikos meža vēstures mantojumu saglabājuši vairāki mežkopji – savas nozares entuziasti. Tā, piemēram Gunārs Straumers sāka veidot meža muzeju Valdemārpilī, vēlāk šo tradīciju pārņēma Jānis Metuzāls, pēc viņa aiziešanas aizsaulē par muzeju rūpējās viņa dzīvesbiedre Mudīte Metuzāle, kas ir spiesta maksāt nodokli par zemes, kurā ir dendroloģiskie stādījumi, lietošanu. Ir arī vēl vairāki citi līdzīgi muzeji – Boju pilī Aizputē, Kirbižos Limbažu rajonā, Slates pagasta «Liepās», bet arī tur muzejus uztur gados ļoti cienījami cilvēki, un jāapzinās, ka viņu iespējas ir ierobežotas. Pašlaik tiek likvidētas virsmežniecības un mežniecības, kas darbojas rajonos un apdzīvotās vietās, un līdz ar to bojā iet vēstures liecības un muzejiskas vērtības. No dzīves aiziet arī vecie meža darbinieki, kuru dzīvesstāsti, pieredze, atmiņas paliek nesadzirdētas un neuzklausītas.
Ir vieta, ir aicinājums, nepieciešamas valsts atbalsts
1974. gadā toreizējā mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra pirmais vietnieks Jānis Rubenis ar ministra Leona Vītola atbalstu uzsāka Jaunmoku pils renovāciju, kas turpinājās līdz 2005. gadam, kad tika izveidota SIA «Jaunmoku pils», kas tagad iekļauta a/s «Latvijas valsts meži» un nodarbojas ar komercpasākumu organizēšanu. Pilī ir izvietota arī neliela meža muzeja ekspozīcija, taču nekādā zinātniskā izpēte tās papildināšanā pašlaik nenotiek.
Lai mainītu situāciju uz labāku, profesors Z. Saliņš uzskata, ka nozares vadībai steidzami ir jāizstrādā vadlīnijas mežsaimniecības un meža vēstures mantojuma saglabāšanai. Viņš domā, ka šis darbs būtu jāuzņemas akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži». Būtu jāatrod un jāalgo jauns, meža vēsturē ieinteresēts darbinieks, kurš uzņemtos meža muzeja organizēšanu. Šim cilvēkam vajadzētu inventarizēt visu esošo fondu. Pēc muzeja izveides un akreditēšanas tas nododams Kultūras ministrijas pārvaldījumā. Šādu aicinājumu ir parakstījis liels skaists meža darbinieku, vairāki Saeimas deputāti, dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji. Meža muzejam ir iecerētas arī jau konkrētas 26 ekspozīcijas nodaļas.
Aicina piedalīties
Valsts meža muzeja dibināšanas koordinators Dzintars Laivenieks piekrīt, ka šis ir īstais brīdis, kad parādījies Latvijas lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes darbinieku un meža darbinieku aicinājums par meža muzeja dibināšanu. Pašlaik tiek vērtēta situācija par meža muzeja atrašanās vietu. Visticamāk, tas būs Rīgā, taču darbs turpinās arī Jaunmoku pilī, kur meža muzejs līdz septembrim plāno atjaunot ekspozīciju, īpašu uzmanību veltot medniecībai, tāpēc Dz. Laivenieks aicina atsaukties medniekus un citus investorus, kuriem būtu vēl saglabājušies muzeja eksponāti – krēsli, galdiņš, svariņi, patronu čaulītes un citi eksponāti, kurus varētu izvietot muzejā, veidojot to pagājušā gadsimta 30. gadu stilā. Muzejs ir akreditēts, bet eksponāti tiks reģistrētu, un par to izmantošanas laiku varētu vienoties. Ar priekšlikumiem un ierosinājumiem aicinām vērsties pie Jaunmoku pils muzeja vadītājas Andas Gruntmanes (t. 28339515) vai Valsts Meža muzeja dibināšanas koordinatora Dzintara Laivenieka (29461401, zvanīt diennakts gaišajā laikā).
