Tukuma domes sēdē 23. oktobrī deputāti izskatīja un apstiprināja pašvaldības budžeta grozījumus. Ņemot vērā reālos ienākumus, prognozētie budžeta ieņēmumi samazināti par Ls 218 931, atbilstoši tam – arī izdevumi.
Kā stāstīja domes finanšu departamenta vadītāja Laila Dzalbe, budžeta grozījumi tik lieli ir tāpēc, ka nepildās ieņēmumu daļa pamatbudžetā un speciālajā budžetā.
Nepildās nekustamā īpašuma nodoklis
L. Dzalbe skaidroja, ka pašvaldības budžetam jābūt sabalansētam – ja kādā sadaļā līdz gada beigām konkrētus darbus neizdosies veikt, plānotā naudas summa tiek samazināta, turklāt par tikpat lielu summu – arī izdevumi: "Pirms grozījumu izdarīšanas rūpīgi izanalizējām ieņēmumus un izdevumus, var teikt, nauda lasīta kopā pa santīmam. Ja laikus nebūtu taupīts un ja iepirkumos nebūtu nosolītas zemākas summas, grūti pateikt, kā izdotos visu salāgot. Noteikti tad vajadzētu samazināt plānoto darbu apjomu."
Grozījumos par Ls 5000 samazināta nekustamā īpašuma nodokļa par zemi parāda summa, par Ls 55 000 – nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un parāda summa, par Ls 17 000 – ieņēmumi no ēku, būvju pārdošanas, par Ls 59 804 – zemes, meža, īpašuma pārdošanas utt.
Samazināti izdevumi: par Ls 16 195 – neparedzētiem gadījumiem, Ls 87 037 – autotransportam (līdzekļus ietaupīja uz lētāka iepirkuma rēķina), Ls 45 114 – pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai un attīstībai (neiepirka zemi), Ls 3751 – dzelzceļa stacijai, tiltiem un pārbrauktuvēm, Ls 15 000 – pabalstiem ģimenēm ar bērniem (valsts piešķīra brīvpusdienas 1. klašu skolēniem, domei naudiņa tam nebija jātērē); finansējums samazināts arī sociālajam departamentam par Ls 11 000 un patversmei par Ls 4000.
Papildu nauda Ls 3015 apmērā piešķirta Tukuma biznesa inkubatoram elektrības un degvielas izdevumu segšanai, Ls 11 000 – pilsētas rotāšanai, kā arī izglītības iestādēm – valsts mērķdotācijas pedagogu algām.
Lielākais pieaugums – domes darbinieku algām
Tomēr vislielākais finansējuma pieaugums ir domes administrācijai – Ls 58 465, tostarp Ls 56 185 – algām un sociālā nodokļa iemaksām. L. Dzalbe skaidroja, ka šo pieaugumu radīja vidējās algas palielināšanās valstī un ar to saistītās atvaļinājuma naudas izmaksas: "Turklāt, ja pirms algas tiek izņemts veselības pabalsts algas apmērā, tad vidējā alga palielinās un pieaug arī atvaļinājuma kompensācija. Mēs rēķinājām atvaļinājuma naudas pieaugumu 2% apmērā, taču reāli tas ir 4 līdz 5%. Nākamajā gadā nāksies plānot savādāk vai arī noteikt, ka veselības pabalstu var saņemt tikai, ejot atvaļinājumā nevis iepriekš."
Vaicāta, vai taupības nolūkā nevar atteikties no veselības pabalsta, L. Dzalbe skaidroja, ka tas iekļauts domes darbinieku koplīgumā.
Tukuma domes priekšsēdētājs J. Šulcs skaidroja, ka nekādi noteikumi ne par premēšanu, ne algām vai atvaļinājuma naudām nav pārkāpti: "Vairāk naudas vajadzīgs tāpēc, ka atvaļinājuma naudu rēķina no ienākumu kopsummas, nevis no vidējās algas, līdz ar to gada beigās darba algas fondā rodas iztrūkums. Mēs esam plānojuši 12 algas (11 algas+atvaļinājuma nauda), viena veselības pabalstu algas apmērā un vienu prēmiju (ko var arī nesaņemt)."
Vaicāts, vai šajā ziņā domāts taupīt, J. Šulcs skaidroja, ka nav runāts ne par prēmijām, ne algu paaugstināšanu, jo tādu resursu neesot: "Jāņem vērā, ka par vairāk nekā Ls 200 000 jāsamazina budžets. Dome tā nerīkosies, kā ministrijas un valsts iestādes, kas, zinot premjera aizliegumu izmaksāt prēmijas no 1. novembra, tās izmaksāja dažas dienas iepriekš. Mēs algas šogad neesam paaugstinājuši."
