Sākusies nežēlīga cīņa par pārtikas tirgu?

Redakcijā savu sašutumu par 29. janvāra publikāciju «Pētījums atklāj Latvijas pārtikas vājās vietas» laikrakstā «Diena» pauda zemnieku saimniecības «Lūšmeijas» saimnieks Juris Lūsis. Saimnieks uzskata, ka šī publikācija patiesībā ir pasūtīta un tajā minētie dati tendenciozi. «Lūšmeiju» saimnieks ir agronoms ar augstāko izglītību, savā saimniecībā audzē dārzeņus un regulāri seko līdzi to kvalitātei, pasūtot analīzes Pārtikas un veterinārā dienesta nacionālajā diagnostikas centrā.

Nekorekts skaidrojums

Viņš norāda, ka, jau lasot rakstu vien, varot konstatēt tendenciozitāti: izceltiem burtiem rakstīts, ka Latvijā ražotajās augu eļļās benzopirēna daudzums ir 2,3 mikrogrami, bet ārzemju eļļas 0,4 mikrorgrami. Bet sīkiem burtiem gan ir rakstīts kas cits, ka benzopirēna daudzums pārsniegts rapšu diļļu un rapšu ķimeņu eļļās, kas faktiski nav tās eļļas, ko regulāri lieto un iegādājas vairākums pircēju. Juris Lūsis uzskata, ka nekas rakstā nav minēts par metodiku, mērķim, kādēļ ņemti paraugi, tāpēc arī iegūtie un publiskotie secinājumi esot tik absurdi. Tāpat arī «Lūšmeiju» saimnieks apšauba augsto nitrātu saturu kartupeļos. Iespējams, ka kāds saimnieks ir neapdomīgi lietojis slāpekļa mēslojumu, taču tas nevar būt rādītājs, kas atteicas uz kartupeļu produkciju visā Latvijā. "Es savā saimniecībā kartupeļu audzēšanai lietoju minerālmēslus, mēslojumu devas sabalansēju, taču pieļaujamais nitrātu saturs nekad nav pārsniegts", sacīja J. Lūsis. Saimnieks uz redakciju atnesi arī savā saimniecībā audzēto dārzeņu testēšanas pārskatus, lai pārliecinātu par savu vāru patiesumu. "Es tomēr esmu agronoms un nevaru saprast, kā Latvijā audzētajos kartupeļos nitrātu saturs var būt 436 mg/kg, kā tas norādīts «Dienā». Manās rokās nonācis Zemkopības ministrijas pasūtītais pētījums «Latvijā ražotās Pārtikas produkcijas kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar Latvijas tirgū pieejamo ārzemju produkciju». Arī šis pētījums ir atšķirīgs no «Dienā» aprakstītā un gada laikā tik krasas izmaiņas nav iespējamas. Kāpēc tad raksta autors nav ievērojis, ka divos importētajos siera paraugos konstatēta Cs 137 radioaktīvā izotopa klātbūtne, ka svina  ārzemju desās ir divas reizes vairāk nekā Latvijā ražotajās. Arī ārzemēs ražotajās desās izotopa aktivitāte lielāka nekā Latvijas ražojumiem. Pārskatā par 2007. gadu rakstīts, ka trijos no pieciem testētajiem ārzemēs ražoto cīsiņu paraugiem tika konstatēta modificētās sojas klātbūtne. Kas attiecas uz eļļām, tad 2007. gada pārskatā teikts, ka benzopirēna pieļaujamais daudzums augu eļļās ir divi mikrogrami uz kilogramu, taču saulespuķu eļļas paraugā no Ukrainas bija 4 mikrogrami uz kilogramu. Vai tiešām gada laikā kaut kas būtu mainījies Latvijas lauksaimnieku tehnoloģijās? Turklāt Latvijas eļļas ražotāji piedāvā nerafinētu augu eļļas, kas ir pārākas par ārzemju rafinētajām eļļām. Rafinētām eļļām ir ilgāks glabāšanas termiņš, nerafinētās ir jāizlieto ātrāk. 2007. gadā kartupeļos nitrātu bijis 43 mg uz kilogramu, kas gan būtu mainījies, ja tagad ir 436? Tas vienkārši ir nereāli!" konstatē Juris Lūsis.

Importētāji grib importēt vairāk…

Uz šo publikāciju savā mājas lapā reaģējusi arī Mārketinga padome. Rubrikā «Nežēlīga cīņa par Latvijas 1,5 miljardu lielo pārtikas tirgu» padome paziņo, ka ir sašutusi par tendenciozo publikāciju un Latvijas zemniekus, pārstrādātājus nomelnojošo rakstu. "Šajā brīdī, kad Latvijas ekonomikai, bet sevišķi lauksaimniecībai un pārtikas nozarēm klājas sevišķi smagi, šie tendenciozi pasniegtie pētījuma rezultāti nodara būtisku kaitējumu nozarei. Latvijas pārtikas ražotāji ir spējuši daudzu gadu garumā nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīviem pārtikas produktiem. Pētījumi rāda, ka 2/3 Latvijas iedzīvotāju par sev atbilstošiem uzskata vietējos produktus. Katram Latvijas iedzīvotājam vajag paturēt prātā, ka katrs izdotais santīms par Latvijā ražoto pārtiku paliek šeit uz vietas un dod ieguldījumu mūsu valsts labklājībā un izaugsmē", saka Mārketinga padomes direktore Inguna Gulbe. Mārketinga padome norāda, ka publikācija ir izpalicis skaidrojums par mērķi, kādām ņemti paraugi, kāda bijusi paraugu atlase un no dažiem paraugiem iegūtie rezultāti attiecināti it kā uz vidējiem rādītājiem Latvijā. Mārketinga padome norāda, ka ikvienam patērētājam ir jāsaprot, ka importētājs grib realizēt ar katru brīdi vairāk produkcijas un apgalvojums, ka importa produkcija ir kvalitatīvāka un nekaitīgāka par vietējo, faktiski ir cīņa par pārtikas tirgu.