Sāksim ar savu māju!

Ikvienam gribas, lai, sagaidot Ziemassvētkus, viss būtu spodrs un tīrs. Taču – kā to izdarīt, ar ko sākt? Saprotams, ka nepietiek ar slotu, lupatu, ūdens spaini. Nepietiek noslaucīt putekļus, uzmazgāt grīdas un pa kaktiem iztrenkāt nabaga zirneklīšus (Starp citu, zirnekļi vislabprātāk mītot intelektuāļu mājās…) Nepieciešams māju iztīrīt arī enerģētiski.

Nost ar krāmiem!

Pat tad, ja sen jau izstrādājies rituāls krietni un pamatīgi iztīrīt māju pirms vasaras un ziemas Saulgriežiem, pusgads ir pietiekami ilgs laiks, lai plauktos, skapjos un citur no jauna sakarātos dažādi krāmi: veci žurnāli, ko cerējām kaut kad pārlasīt vēlreiz; dāvanas, kurās dāvinātāja un saņēmēja gaumes izpaudušās pārlieku atšķirīgi; ieplīsuši trauki; apnikuši dvielīši, un tā tālāk.
Tātad – sāksim ar inventarizāciju! Visu, ko nolemjam vairs nelietot, vispirms sašķirosim. Jāatceras, ka, nevajadzīgās mantas nododot dažādiem labdarības organizācijām vai pasākumiem, mēs ne vien apliecinām savu iejūtību, bet arī… parādām, kādi cilvēki esam. Ja cienām sevi un tos cilvēkus, kam mantas atdodam, tad jāatceras, ka ne viss, kas reizēm pat gadu desmitiem mētājies bēniņos vai pagrabos, ir lietojams. Neviens negribēs "dāvanā" saņemt sapelējušas kurpes, kožu saēstu svīteri un "Kerenska laiku" rokassomiņu (Pēdējo droši varat piedāvāt kādam teātra kolektīvam – amatierteātri būs priecīgi par jauniem rekvizītiem!). Mēs taču neesam nejauki snobi, kas no augšas uz leju, ar nicinājumu noraugās uz trūcīgajiem, sak: "Še tev, nabags, kas man nelabs!" Cienīsim sevi, un tad arī citi cienīs mūs. Un domas, ar kādām mēs atdodam liekās mantas, atgriežas pie mums – jau kā to īstenojums.

Ūdens, lupata, slota…

Ūdens, lupata un slota jau no neatminamiem laikiem nevainojami kalpojuši tīrības ieviešanā, un tikai salīdzinoši nesen mūsu sadzīvē ienāca putekļu sūcēji un dažādi citi palīglīdzekļi. Neiztirzājot tehnisko līdzekļu izmantošanu, pievērsīsimies tam, ko ņemam talkā, lai mēbeļdrāna top svaigāka, grīda – tīrāka, logi un flīzes – spodrākas.
Lai mēbeļdrāna iegūtu jaunu svaigumu, ņem vecu (tīru) palagu, samērcē to (protams, pēc tam izgriež) vieglā sālsūdenī, kam pievienots nedaudz etiķa. Ar šo slapjo palagu pārklāj dīvānu vai atpūtas krēslu un ar putekļu dauzāmo izdauza. Ja darbu vēlamies padarīt rūpīgi, palagu nāksies vairākas reizes izskalot no putekļiem.
Grīdas mazgājamajam ūdenim ir labi piepilināt terpentīnu vai pieliet skuju ekstraktu – grīda būs tīrāka un spodrāka. Ja izlietne, vanna un flīzes virtuves darba zonā ir stipri netīras, palīdzēs putriņa, kas veidojas, nelielā trauciņā sajaucot veļas pulveri ar etiķa esenci. Jāatceras, ka etiķa esence ir bīstama – var radīt roku ādas apdegumus, tāpēc to var pavisam nedaudz atšķaidīt ar ūdeni, un tomēr – jāuzmanās ir noteikti!
Daudzas saimnieces ir tik taupīgas, ka grīdas lupatu pret citu nomaina vien tad, kad vecā pilnīgi izjukusi. Vismaz Ziemassvētku lielajā tīrīšanā tā nedarīsim, jo – vai gan mēs atceramies, cik gružu, netīrumu, mēslu, cik nejauku notikumu mājās piedzīvots laikā starp divām "ģenerāltīrīšanām"? Tāpēc nekādā veidā "nevilksim līdzi veco kreņķu asti"!

Enerģētiskā attīrīšana

Pat telpu enerģētisko attīrīšanu sarakstīts tik daudz literatūras, ka atkārtosim tikai svarīgāko: ūdenim, ar kuru mazgāsim grīdas, var piepilināt trīs pilienus joda tinktūras, piebērt trīs šķipsniņas sāls un piepilināt trīs pilienus jebkuras pašam tīkamas smaržeļļas. Kad māja iztīrīta ar ūdeni, lupatu un slotu, iededzam svecīti. Te jāpiebilst, ka baznīcas svece atbrīvo telpu no ļaunuma, skumjām un depresijas, ļauj vieglāk uzelpot mūsu garam. Sarkanu sveci varam iededzināt, lai vairotu mīlestību, zilu – lai gūtu radošo potenciālu, sārtu – lai uzlabotu savstarpējās attiecības, zaļu – lai vairotos naudiņa…
Kad sveces izdegušas (ja svece bijusi aizdegta ar kādu no minētajām vēlmēm, tā noteikti jāizdedzina līdz beigām!), uz brīdi atveram logus, ļaujot aiziet visam sliktajam. Turklāt jāatceras, ka sveču krāsvielas ir ķīmiskas izcelsmes produkti, tāpēc, tām degot, telpā noteikti izdalās ķīmiskas vielas, kas var būt kaitīgas mūsu veselībai. No šī viedokļa raugoties, vismazāk mums kaitē baltās sveces. Pilnīgi nekaitīgas ir tikai sveces no dabiskajiem produktiem – bišu vaska un palmu eļļas – un tās smaržo tik patīkami, ka nekāda ķīmija nav vajadzīga!

Mājas rotāšana

Mājās, kur nav mazu, pie spīguļiem pieradušu bērnu, aizvien biežāk Ziemassvētku rotājumiem tiek izmantoti dabiskie materiāli: salmu puzuri un citi rotājumi, papīra vītnes, kas ienes mūsu mājās dzīvās dabas nesamaitāto un mūsu darbošanās pozitīvo enerģētiku.
Rotājot savu mitekli nevis haotiski, bet "ar prātu", jācenšas harmoniski savienot visas četras dabas stihijas: Gaisu, Zemi, Uguni un Ūdeni.
Gaisa stihiju simbolizē griestu rotājumi – baltu "sniega" bumbiņu vērtenītes, zvaigznītes, "saules" bumbas, mēneši, lāstekas. Visus šos rotājums var gatavot no dabiskajiem materiāliem – salmiem, skujiņām, čiekuriem, koka zariņiem, skaidām, cepumiem, piparkūkām. Gaisa simbols būs visa telpā esošā brīvā kustība.
Uguns stihija daudzu tautu priekšstatos ir svēta, attīroša, šķīstījoša, atjaunojoša. Arī uguns iznīcinošais spēks ir tas pamats, uz kura var atkal veidoties kaut kas jauns, var notikt atdzimšana jaunā – augstākā – pakāpē. Saulgriežos šī uguns simboliskā nozīme ir īpaši svarīga! Vasaras Saulgriežos mums ir Līgonakts ugunskuri, bet ziemā neaizstājama kļūst svecīšu dzīvā liesma, degošs kamīns, pie kura ģimenei pulcēties.
Ūdens stihijai ir daudzas, nereti gluži pretējas nozīmes. Ūdens kā bezveidīga masa dažkārt simbolizē iespēju pārpilnību, esamības pirmsākumu. Kristietībā ūdens ir miesiskās, dvēseliskās un garīgās attīrīšanās un atjaunošanās spēju simbols. Ūdeni rotājumos simbolizē viss, kas iet vertikāli – no augšas uz leju. Šajā nolūkā izmantojams arī sudraba vai zelta krāsas "lietutiņš", kas brīvi plīvo un šūpojas gaisa strāvās telpā.
Zemes stihiju simbolizē gar sienām un no kaktiem uz centru nostieptās rotājumu vērtenes, kas rotātas ar salmu vai papīra gredzentiņiem, līklocīšiem, krāsainām putnu spalvām, salmiem, niedrēm, ēveļskaidām, košām lupatiņām, olu čaumalām un citiem materiāliem.
Ja nu jums tomēr šķiet, ka rotājumu gatavošana ir "lieka ķēpa", pajautājiet mazākajiem bērniem: "Mantiņas pirksim vai gatavosim paši?" Un tad – lai notiek tā, kā viņi vēlas!