Sestdien bārā «Pie vecā celma» satikās trīs saknītes – Burkāniņš, Redīsiņš un Biete. Nolēma kā daždien ieslīgt praulu pēļos un, pasūcot kādu reibinošāku kokteilīti, par dzīvi parunāt. Burkāniņš, kas biežāk bija žvingulī ne skaidrā prātā, pasūtināja bārmenei Piepiņpumpai svaigu brūvekli no Deviņvīrspēka (kas šo iedzēra, tam kājas allaž uz dejām nesās). Redīsiņš, ko nereti iesnas mocīja, gribēja ko labajām baktērijām bagātu, un Piepiņpumpa teicās ieliet mušķepiņu alu, bet Biete, nesmanīgais, veģetārismā ieslīdzis, pasūtīja Burkānu sulu. Labi, ka Burkāns nedzirdēja. Bet Piepiņpumpai viss viens, kam asti atgriezt – švik, nošņāpa sakni Vaivariņam un pagatavoja strebekli Burkānam. Tas labi pa galvu sitīs. Izlepušā Redīsa zālē izžmiedza trauklupatas saturu, bet Bietei – labi, ka pēc kautiņiem krogā burkānsulas netrūka.
Vai vīri ko iebilda? – Ne nieka, jo ne nieka nenojauta. Turklāt Piepiņpumpa bija veiklākā sarunu tēmas mainītāja. Kā Burkāns uz Bietes dzeramo paskatījās, kā ieprasījās, kas tā par oranžu suslu, tā Piepiņpumpa pa vidu: "Burkāniņ, kur svētdien biji?" Un tad jau ar to pietika, jo Burkāns bij` visā Praulainē pazīstams kauslis. Ik pēc nedēļas viņa tievgalis bija nošķobīts citas debespuses virzienā. Svētdien viņš bija krogā vārtījies kopā ar Kāpostiņu – šķinis to pa lapai vien plānāku, jo Kāpostiņš bija necienīgi izteicies par saknītēm kā tādām, un dabūja pēc nopelniem. Tas nekas, ka Burkāniņš trejas dienas atgādināja jautājuma zīmi, toties Kāpostiņam bija iemācīti labas uzvedības pamati. Par šito tēmu Burkāniņš – literatūras profesors – varēja iestāties ilgi un bez pauzēm.
Savuties Redīsiņā slīka degustētāja talants – nu nespēja ne pusdienu nosēdēt, kādas garšas nesamistrojis un nenomēģinājis. Piepiņpumpa pat vairs nemēģināja viņu pārsteigt. Bet Biete – Biete bija lidotājs – izmēģinātājs. Šovasar Praulaines jaunajiem stārķiem bija mācījis līdzsvaru noturēt (mācībstundas nosaukums «Kad biete pār ligzdu velk»).
Jautājums – kas saturēja šos trīs vīrus kopā? Protams, draudzība un darbs Praulaines pamatskolā. Šķiet, nepieminēju, bet Redīsiņš bija skolas pavārs. Tomēr stāsts būs ne jau par kokteiļu dzeršanu Piepiņpumpes bārā. Trim vīriem brieda labas idejas un šodien viņi bija gatavi apspriest trīs jaunus projektus – «Par lūrēšanas bārā, kā netikumiskas izrīcības, izskaušanu, izsitot lūrēšanas priekšmetus» (Burkāna pieteikums), «Par sejas maskas barojošām īpašībām, kad nedēļu gulēts seklā lāmā» (Redīsiņa pieteikums) un vispēdīgi «Par aizrīšanās ietekmi uz lidojuma spējām» (Bietes pieteikums).
Turpmāk vēl.
