Konkursā «Sējējs 2009» grupā «Saimniekošana laukos» izvirzīta Jaunpils pagasta zemnieku saimniecība «Celmi», kur saimnieko Daina un Ivars Mežaraupi un viņu trīs dēli Māris, Aigars un Jānis.
Māris nu pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un strādā Lauku Atbalsta dienestā Rīgā. Viņš, mācīdamies augstskolā, apkopojis un iemūžinājis Celmu vēsturi Kārļa Ulmaņa vārdā nosauktās stipendijas pētniecisko darbu 5. izdevumā un par to saņēmis K. Ulmaņa stipendiju. Aigars pagaidām palīdz saimniekot mājās, bet Jānis iestājies Rīgas Amatniecības skolā un mācās par stila mēbeļu galdnieku. Viņam aizraušanās ar koka darbiem mīļa jau kopš bērnības.
Sākumā «Celmos» mēģināja nodarboties ar cūkkopību un piena lopu ganāmpulku, bet nu palikuši tikai pie piena ražošanas.
Ar gudrību un mīlestību kopta sēta
Iebraucot saimniecībā, pārsteidz pagalma plašumus, kaut gan saimniecības ēkas nemaz nav tālu no dzīvojamās mājas. Daina saka, ka visu šo plānojumu ar ceļu un ganu ceļiem ir izdomājis un izveidojis viņas vīrs Ivars. Pagalmā skaists liels ozols, šķiet, stādīts reizē ar mājas celšanu, un iebraucēji tajā saskatot pieclatnieka ozolu.
«Celmiņi» ieguvuši otro vietu pagasta rīkotajā konkursa «Skaista mana sēta» un 2005. gadā bija sumināmo un komisijai rādāmo saimniecību skaitā, kad Jaunpils pagasts ieguva reģiona sakoptākā pagasta titulu.
Pašlaik saimniecība apstrādā 38 ha zemes. Pašiem 10 hektāros ir jauns mežs, jo kolhozs paguva to izstrādāt. 10 hektāros zemi nomā, pārējā – pašu. Labprāt piepirktu vēl kādu gabaliņu zemes klāt, lai govīm pie mājas vairāk būtu ganības, taču tā ir ļoti dārga un pie pašreizējiem saimniecības ienākumiem nav nopērkama. Un raugi, cits lielsaimnieks jau zemi pie pašam «Celmu» mājām nopircis un disko lekno zālāju. Saimniece gan par to negribēja sūdzēties, taču uz mūs jautājumiem bija jāatbild, savukārt mēs pabraukt garām, to neredzot, nevaram.
Visas lauksaimniecības zemes aizņemtas ar zālājiem. Tiek pirkti speciāli zālāju sēklu maisījumi un plānveidīgi zaļums atjaunots. Lopbarību gatavo ruļļos. Lai ruļļus satītu, notiek neoficiāla kooperācijas ar kaimiņiem – Ivaram ir jaudīgs traktors, bet «Melkaļu» saimniekam – rituļu ietinējs. Tādējādi paši sagatavo barību abām saimniecībām. Spēkbarību pērk «Tukuma Straumē», labību paši neaudzē.
Labi organizēta saimnieciskā darbība
«Celmos» slauc 18 govis, ir trīs grūsnas teles un deviņas ataudzējamās telītes. Faktiski viss ganāmpulks ir pašu izaudzēts. Izslaukumi – 6000 līdz 7000 kg no govs. Labi padodas tieši melnraibo govju audzēšana. Pienu pārdod a/s «Tukuma piens», ar ko saimniecībai ir sena sadarbība. Uzņēmums šeit visnotaļ tiek slavēts, sevišķi svarīgi saimniekiem ir tas, ka piena nauda nekad nekavējas, jo atmaksājams kredīts, jāveic norēķini par elektrību un vēl citi rēķini jāmaksā, taču saimnieki sapņo par to, ka piena iepirkuma cena tomēr pārsniegs 20 santīmu robežu, jo pārdots tiek augstākās šķiras piens un arī visi priekšnoteikumi veikti, lai piena kvalitāte būtu laba. Ja ieceres piepildīsies, govju skaitu paredzēts palielināt līdz 21.
Saimniecībai ir trīs traktori, kas atrodas zem jumta šķūnī, šeit arī neliela darbnīca, kur viss nepieciešamais, lai tehniku varētu remontēt. Raksturīgi, ka lai cik vecs arī traktors nebūtu, tas ir izremontēts, nokrāsots – izskatās kā jauns. Turklāt «Celmos» iegādāta tikai lietota tehnika. Ja viss pārdomāts un izpētīts, vēl ņemot vērā Ivara pedantisko kārtības mīlestību, tehnika klausa visos lauku darbos.
Saimniecībā ir ņemts kredīts, apgūta Eiropas Savienības projekta nauda. Par to ierīkots piena vads, dzesētājs, dziļurbuma aka. Govis visu nakti atrodas laukā, mājās sanāk slaukšanas reizē. Pagājušā gadā bijis silts laiks un lopiņi pa lauku dzīvojuši līdz pat mēneša beigām. Vasarā govju slaukšana prasot vien stundu laika. Tad mājas un dārza darbi. Un tomēr – ja nodarbojas ar lopkopību, turklāt vēl piena lopkopību, tad saimnieki daudz nekur aizbraukt nevar – aizvien ir jābūt pie mājas. Daina un Ivars ļoti cerējuši, ka, attīstoties saimnieku aizvietotāju kustībai, būs iespēja nepieciešamības gadījumā aicināt darbā aizvietotāju, taču ierēdņi uzrakstījuši tik stingrus noteikumus, ka aizvietotāju zemnieks var dabūt vien tad, ja kāds no saimniekiem ir slims vai nomiris. Tā nu no gaidītā nekas labs nav sanācis. Un lai Daina un Ivars varētu nedaudz atpūsties, dažkārt par aizvietotājiem strādā dēli. Daina atceras, kā aizpagājušajā vasarā braukusi trīs dienu ekskursijā par maršrutu «Daugavas loki». Šovasar ceļot nav sanācis, vien nesen uz Rīgu, uz teātri izrāvušies, jo dēli uzdāvinājuši biļetes.
Tā «Celmos» viena aiz otras rit darba dienas, bet svētkos visa ģimene aizvien ir kopā.
