Saeima šodien, 15.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna rosinātās izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kuru mērķis motivēt zemju īpašniekus apstrādāt, efektīvi un racionāli izmantot lauksaimniecības zemi.
Grozījumos budžetu pavadošajā likumā paredzēts turpmāk lauksaimniecības zemi uzskatīt par lauksaimniecībā izmantotu, ja apstrādāti ir vismaz 70% kopējās zemes platības.
Līdzšinējā nodokļa papildlikme 1,5%, kā arī noteiktais slieksnis, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti vien 30% no tās platības zemes vienībā, nav mudinājuši zemes īpašniekus izmantot zemi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Šobrīd, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, vismaz 400 tūkstoši hektāru, jeb aptuveni ceturtā daļa lauksaimniecības zemes uzskatāma par neapstrādātu un aizaugošu, norāda Smiltēns.
„Daudzi runā par to, ka jāattīsta ražošana, sapņo par Latvijas NOKIA. Patiesībā mēs pārdzīvojam par to, kā mums nav, taču pilnībā ignorējam tās bagātības, kas mums ir. Mēs neizmantojam savu potenciālu,” norāda Smiltēns. Šīs milzu platības, kuras aizaug, neapsaimniekojot nekad nekļūs par kvalitatīvu mežaudzi, kā arī tās arvien grūtāk būs atgriezt lauksaimniecībai. Apsaimniekojot šobrīd neizmantoto zemi, katrs tās hektārs varētu dot, piemēram, 100 līdz 200 latu par graudaugu kultūrām, 300-500 latu par kartupeļiem un vidēji 3000 latu no hektāra, ja zeme tiktu izmantota augļkopībai, papildus nodrošinot līdz 40 tūkstošiem darbavietu. Savukārt, neapsaimniekota zeme ik gadus Latvijas tautsaimniecībai nes līdz 100 miljonu latu lielus zaudējumus kā negūtus ienākumus”, lēš deputāts, piebilstot, ka visu šo 400 tūkstošu hektāru izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai jau ir nokavēta un daļā no tās, iespējams, ekonomiski izdevīgāk būtu audzēt produktīvas mežaudzes.
Apstrādājot lauksaimniecībā neizmantotās zemes, tiks veicināta lauksaimnieciskās ražošanas attīstība, kas pozitīvi ietekmēs nozares ekonomisko izaugsmi. Zemes īpašnieki būs ieinteresētāki apstrādāt savus īpašumus, kā rezultātā lauksaimnieciskās darbības veicējiem pieaugs ieņēmumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, radot priekšnosacījumus lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Paredzams, ka lauksaimniecības ieņēmumu pieaugums vairos kopējos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, jo palielinoties ieņēmumiem, palielināsies arī lauksaimnieciskās darbības veicēju peļņa, kā arī būs vērojams nodarbinātības pieaugums laukos, ierosinājumu pamato Smiltēns.
