Saeima ceturtdien, 6. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Ēku energoefektivitātes likumu, kura mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.
Likums nosaka: jau izvēloties māju vai dzīvokli, pircējs varēs uzzināt, cik energotaupīga ir konkrētā ēka, gūstot priekšstatu, cik, piemēram, būs jāmaksā par siltumu.
Jaunais likums būtiski uzlabo pašreizējo ēku energoefektivitātes regulējumu, papildinot to arī ar Eiropas Savienības direktīvā ietvertajiem jauninājumiem.
Likums nosaka minimālās energoefektivitātes prasības projektējamām, rekonstruējamām, renovējamām un ekspluatējamām ēkām.
Izmaiņas paredz dzīvojamām un sabiedriskām ēkām paplašināt energosertifikācijas regulējumu. Ēkas energosertifikācija būs jāveic projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, kā arī ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu vai iznomātu. Energosertifikācija pēc pircēja pieprasījuma būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.
Energosertifikācija būs jāveic, lai pārdotu ēkas daļu projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, kurai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Tāpat energosertifikācija būs nepieciešama valsts vai pašvaldības ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 m². Daļai no minētajām normām ir paredzēts pārejas periods ar normu spēkā stāšanos 2015. gadā. Visas ēkas energosertifikāciju varēs veikt arī pēc visas ēkas īpašnieka vēlēšanās. Aprēķināto vai izmērīto energoefektivitāti vērtēs neatkarīgs eksperts.
Jaunais regulējums paredz arī prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, kā arī potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu. Piemēram, ēkas īpašniekam dzīvokļa vai ēkas pārdošanas un izīrēšanas sludinājumā jānorāda energoefektivitātes rādītāji, ja ēkai veikta energosertifikācija.
Formāli likums ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu «2010/31/ES» un tā mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, vienlaikus informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. Taču praksē tas nozīmē, ka turpmāk ēku izīrētājiem vai pārdevējiem būs pienākums uzrādīt energosertifikātu. Tiesa, pie nosacījuma, ja pircējs vai iznomātājs to pieprasīs.
Šobrīd lielāko daļu no komunālajiem maksājumiem sastāda apkure. Atkarībā no tā, kāda ir mājas siltuma pretestība, cena par apkuri vienā vai otrā virzienā var svārstīties līdz pat piecām reizēm. Tie, kas ēkas pērk vai īrē šobrīd, savā ziņā ir situācijas ķīlnieki, jo nav nekādu objektīvu kritēriju, pēc kuriem varētu noskaidrot, cik daudz gala rezultātā būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem un apkuri. Likuma mērķis ir šo situāciju mainīt.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) atzīst, ka neapšaubāmi tās būs papildus izmaksas ēku īpašniekiem, tomēr viennozīmīgi ieguvēji no šāda sertifikāta ieviešanas būs īrnieki un pircēji. „Vispirms jau sertifikāts ļaus noskaidrot, kurai no piecām paredzētajām energoefektivitātes kategorijām pieder konkrētā ēka. Otrkārt, tas ļaus prognozēt izmaksas, kas būs saistītas ar turpmāko īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Un visbeidzot tas padarīs caurspīdīgāku nekustamo īpašumu tirgu, jo samazinās pircēju un īrnieku riskus energoefektivitātes jomā,” likumprojekta būtību skaidro Vilnis Ķirsis. Viņš arī norāda, ka jaunais likums attieksies tikai uz tām ēkām, kuras plānots izīrēt vai pārdot, nevis tām, kurās cilvēki vienkārši dzīvo. Turklāt izņēmums būs daudzdzīvokļu ēkas. Tur energosertificēšana būs jāveic tikai atsevišķos dzīvokļos, kuriem ir autonomā apkure.
Paredzēts, ka energoefektivitātes auditu veiks sertificēti energoauditori, kuru skaits saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem šobrīd ir ap 100 cilvēkiem. Savukārt vienas energosertificēšanas izmaksas varētu svārstīties no 50Ls (dzīvoklim) līdz 200Ls (privātmājai).
Ēku energosertifikācija būs jāveic saskaņā ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu. Tajā tiks ņemtas vērā konkrētās ēkas siltumtehniskās īpašības, ēkā izmantojamās inženiertehniskās sistēmas, novietojums, ārējie apstākļi un iekšējais mikroklimats. Tāpat likumprojektā teikts, ka projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām noteiks aprēķināto energoefektivitāti un izmērīto energoefektivitāti, lai varētu izdot ēkas pagaidu energosertifikātu uz 2 gadiem. Savukārt ekspluatējamām ēkām noteiks izmērīto energoefektivitāti un izdos ēkas energosertifikātu uz 10 gadiem. Ēkas aprēķinātā energoefektivitāte tiks pamatota ar projekta aprēķina datiem, bet ēkas izmērītā energoefektivitāte pamatosies ar datiem par faktiski uzskaitīto energonesēju vai enerģijas patēriņu.
