22. septembrī 18.44 sākas astronomiskais rudens. Pastariņa muzeja ļaudis, sābri no tuvienes un tāles kopā ar folkloras kopu «Alternatīva» rudens Saulgriežus sagaidīja pagājušo svētdien. Darbiņš labs, kas padarīts. Vēl pēc nedēļas – jaunā kalendāra Miķeļdiena. Svinēsim!
Kad apdarīti visi darbi, klāt latviešu rudens saulstāvji. Klētīs apcirkņi pilni līdz malām. Arī sevi jāpiepilda. Jāstaigā apgarotam. Vasara beigusies. Tas labi. Ir rudentiņis, nāks ziema un varbūt arī balta. Bet – ja arī tikai pelēka, sirdī tā būs balti balta. Viens vienīgs pavasaris. Citādi nemaz nav vērts dzīvot. Kālab gaidīt ziedoni pavasarī, ja viņš ir ikdienā līdzās. Vajag pie rokas paņemt, lai visu laiku līdzās iet.
«Bisnieku» pagalmā Miķeļdienu pavadīja jautri. Darbos, spēlēs un rotaļās. Gāja zosu gājienā – bariņā ar sābru slēpēm: labā, kreisā, kreisā, labā… Solis, vēl solis, un bāc, kopā ar lielu smieklu gar zemi gan. Zemes māte pagalmā samīļo, un klupējs slejas augšā. Kājo tālāk, dzied. «Sijā auzas, tautu meita», «Caur sidraba birzi bridu». Viesfolkloristes latviešu tautas dziesmas dzied ar akcentiņu. Šķiet, pārāk pareizi latviski tās skan. Ansamblī ir daudzu tautību dalībnieki. Tie, kas ikdienā sazinās krievu valodā un popularizē latviešu folkloru. Kopas vadītāja Maija Zabairačnaja pastāstīja, ka «Alternatīva» piedalījusies tautas folkloras festivālā Pleskavā, un arī tur pārstāvējuši un tautās nesusi latviešu tautas dziesmu. Ne vienreiz vien latvieši esot aizmirsuši savu seno dienu kultūru. Ne vienreiz vien latvieši ar izbrīnu iesaukušies: "Vai patiesi tā bija? Labi skan! Dziedāsim kopā!" Un dzied arī. Ar dziesmu var saprasties gana labāk. Dziesmai ir dvēsele. Tā vieno.