Sestdien, 9. augustā, Tukuma kultūras namā atklāja irlavnieces (pareizāk sakot, sātenieces) Rutas Veinbergas gleznu izstādi. No 27 izstādei atlasītajiem darbiem lielākā daļa veltīta rožu tēmai, jo izstāde ir savdabīgs ievadījums Tukuma Rožu svētkiem.
Izstādi atklājot, Tukuma kultūras nama direktore Dace Lebeda atzinās, ka izjūtas esot īpaši satraucošas: māksliniece ir viņas māmiņa, tāpēc gan prieks, gan arī atbildība – divkārši. Turpinot savu atzīšanos, D. Lebeda sacīja, ka tieši viņa esot pie vainas, ka māmiņa nav profesionāla māksliniece: jaunībā, kad Ruta apmeklējusi Mākslas Akadēmijas sagatavošanas kursus, Dacīte pieteikusi savu nākšanu pasaulē, un tad nu, mākslinieces karjera palikusi neīstenoto sapņu skaitā… Un tikai pēc daudziem, daudziem gadiem – 2006. gadā, vecāku lauku mājās pārcilājot vecas lietas, viņas abas ar māsu Lieni atradušas mammas vecos akvareļus un bijušas pārsteigtas, cik tie labi! Zinājušas, ka mammai talants, bet ka tik liels, neesot varējušas iedomāties… Tad nu dzimšanas dienā par abām sapirkušas un sadāvinājušas eļļas krāsas, audeklus, otas, šķīdinātājus- ko nu katrs zinātājs ieteicis. Un tā, lūk, māmiņa atkal sākusi gleznot! Un tagad laukos vairs neesot govs, ģimene neturot arī citus mājlopus,- brīvo laiku paņem gleznošana…
Mīļi vārdi, izjustas dzejas rindas, smiekli, kas pāršalca zāli pēc kārtējā Daces joka, mākslinieces mazmeitas Līgas Lebedas izjustais dziedājums – tas viss ļāva justies kā sirsnīgos ģimenes svētkos, kur ikviens ir patiesi gaidīts, visi cits citu saprot un mīl… Kur visi priecājas par katra atsevišķa cilvēka prieku un panākumiem!
Uzrunājot izstādes apmeklētājus, pati māksliniece sacīja, ka šī esot otrā personālizstāde, – pirmo viņa uzdrošinājusies piedāvāt savai draudzei, un tā bijusi iekārtota Sātu baznīcā.
