Valsts kontrole (VK) prasa ideālu un visai centralizētu vispārējās izglītības attīstības modeli, šādu secinājumu, pilnā apmērā iepazīstoties ar VK ziņojumu vispārējās izglītības jomā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā publicējusi bijusī ministre Baiba Rivža (ZZS). Izvirzītās prasības viņa neuzskata par reālām.
Rivža nav pārliecināta, ka VK izveidotais 39 rekomendāciju izpildes grafiks ir reāls. Piemēram, "IZM izvērtē nepieciešamību izstrādāt metodiskos norādījumus izglītības iestādēm, kas palīdzētu pedagogiem, īstenojot vispārējās pamatizglītības standartu, veidot skolēnu attieksmes, tādējādi sekmējot skolēnu atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti – 2008.gada 30.maijs". Vai paši pedagogi būtu mierā ar tik centralizētām norādēm? Attieksmju veidošana ir ļoti filigrāns process, kas jau notiek visa mācību procesa laikā un ļauj pedagogiem radoši izpausties, izmantojot daudzveidīgas metodes," komentējot VK atzinumu, norāda Rivža.
Viņa secinājusi, ka VK prasa ideālu un visai centralizētu vispārējās izglītības attīstības modeli, ne vienmēr rēķinoties ar reālajām iespējām un dažkārt arī ar jau padarītajiem darbiem un iestrādēm.
"Neapšaubot VK revīzijā iesaistīto ekspertu kompetenci, tomēr vēlos teikt, ka revīzijas laikā apmeklētās 35 skolas (Latvijā ir vairāk nekā 900 skolu), 9 rajonu pašvaldības, 31 pilsētu pašvaldība, 17 izglītības pārvaldes vēl neļauj iegūt kompetentāku redzējumu nekā amatpersonām, nozarē strādājot gadu gadiem ikdienā ar šiem jautājumiem un tos risinot. Bet noteikti būtu lietderīgi ar VK ekspertiem turpināt profesionālu diskusiju," atzina bijusī ministre.
Gan Rivžai, gan viņas priekšgājējiem svarīgākais jautājums, kas bijis jārisina, – kā izglītību padarīt par patiesu prioritāti valstī ar nepieciešamu materiālu un morālu nodrošinājumu.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ka tieši pēdējos gados ievērojami lielāks valsts budžets, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apjomīga piesaiste ir nodrošinājusi izglītības nozares visstraujāko attīstību visā neatkarības laikā.
"Ievērojami augušais finansējums tieši tagad ļauj īstenot sistēmisku, nevis fragmentāru un sadrumstalotu pieeju nozares attīstīšanai, kas nozīmē iespēju vienlaikus strādāt gan pie materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas, ieskaitot pedagogu atalgojuma plānveidīgu paaugstināšanu un tā saistību ar pedagogu kvalifikācijas pakāpēm, gan pie izglītības satura un kvalitātes jautājumiem," norādīja Rivža.