Valdības lēmums sākt sarunas ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai ir tālredzīgs solis, kas sperts gadījumam, ja naudas pasaules un Latvijas ekonomikā kļūs vēl mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio šādu viedokli pauda Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pēc bankas prezidenta vārdiem, lēmumu par vēršanos pie SVF kopīgi pieņēmušas vairākas par Latvijas finanšu sistēmu atbildīgās valsts institūcijas, izvērtējot ekonomikas attīstības iespējamās tendences nākamajos gados, kad naudas, kas ir pieejama tautsaimniecības attīstībai, pasaulē var kļūt arvien mazāk un mazāk.
Summu, ko Latvijas valsts aizņemsies, pašlaik neesot iespējams pateikt, jo to izvērtēs pats SVF, kura pārstāvji ieradīsies Latvijā un vērtēs, cik daudz naudas varētu būt vajadzīgs. Aizņēmuma summas apmērs varētu būt zināms pēc trim līdz četrām nedēļām.
Skaidrojot šāda aizņēmuma nepieciešamību, Rimšēvičs skaidroja, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc tam, kad sarunas ar SVF noslēdzas, finanšu situācija stabilizējas, jo tiek novērstas šaubas par valsts finansiālo stāvokli. Rimšēvičs stāstīja, ka nevar pateikt, kam šo naudu valsts izlietos – tas vairāk būšot "drošības spilvens", kuru izmantot nepieciešamības gadījumā.
Rimšēvičs uzsvēra, – ja valdība iepriekšējos gados būtu ieklausījusies LB aicinājumos un veidojusi budžetu ar pārpalikumu, būtu izveidojušies iekrājumi nebaltām dienām un tagad palīdzība SVF nebūtu jālūdz.
Kā ziņots, valdība 20.novembrī nolēma pilnvarot finanšu ministru Ati Slakteri (TP) sākt sarunas ar SVF par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Jau pašlaik Latvijas valdība ir sākusi sarunas par atbalsta saņemšanu arī ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī netiek noliegta iespēja, ka līdzīgas sarunas tiks veiktas ar Pasaules Banku.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF. Tāpat netika sniegta informācija, cik ilgs laiks ir atvēlēts sarunām. Slakteris vien norādīja, ka sarunas notiks "līdz laimīgai uzvarai".
Finanšu ministrs uzsvēra, ka sarunas esot sāktas laicīgi, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem. Arī Godmanis uzsvēra, ka ar SVF tiekot runāts par "zināmu atbalsta rezervi".
Finanšu ministrs uzsver to, cik būtiski globālās finanšu krīzes apstākļos valdībai ir rīkoties savlaicīgi, rūpējoties par papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti.
"Oktobrī Latvija parakstīja aizņēmuma līgumu par 500 miljonu eiro ar Eiropas Investīciju banku. Tas notika brīdī, kad pasaules finanšu sfērā jau bija iestājusies savstarpējās uzticības krīze un aizņemšanās iespējas bija krietni sarukušas. Parakstīt šādu līgumu bija iespējams tikai tādēļ, ka pie tā tika mērķtiecīgi strādāts jau labu laiku iepriekš. Tādēļ arī šobrīd valdības uzdevums ir rīkoties apsteidzoši un laikus rūpēties par finanšu līdzekļu piesaisti," sacīja ministrs.
Slakteris norāda, ka par iespējamo ārvalstu finansējumu jau ir notikušas konsultācijas ar vairākām starptautiskām institūcijām.
Kā rakstīja laikraksts "Diena", šo soli gan vēl nevarot saukt par oficiālu Latvijas vēršanos pēc finanšu palīdzības pie SVF un Eiropas Komisijas (EK), kā to jau izdarījusi virkne valstu, to vidū Ungārija, Ukraina un Serbija. "Tas nebūs valdības lūgums pēc palīdzības, jo mēs neesam tādā situācijā, lai vajadzētu runāt par palīdzību, tas drīzāk būs lēmums sākt priekšdarbus, lai izvērtētu iespējas saņemt aizdevumus no SVF un EK, ja, pasliktinoties pasaules un Latvijas ekonomiskai situācijai, tādi būs nepieciešami," teicis kāds valdības un finanšu aprindām tuvs avots.
EK un SVF aizdevumi ir būtiski, jo to nosacījumi ir izdevīgāki, aizņēmumu procenti mazāki, bet aizņemšanās termiņi garāki. Gan SVF, gan EK aizdevumi valstu valdībām tiek izsniegti ar konkrētiem nosacījumiem un naudas izmantošanas mērķiem, tie netiek paredzēti valsts pārvaldes vai valsts budžeta tēriņu segšanai. EK, SVF vai Pasaules Banka, valdībām izsniedzot aizdevumus, parasti izvirza virkni prasību, piemēram, samazināt valsts pārvaldes tēriņus, veikt strukturālas reformas, stiprināt ekonomikas konkurētspēju u.tml.
Prognozēt, kādas varētu būt Latvijas valdības iespējas aizņemties naudu no SVF, ir grūti. Kā liecina SVF vadītāja Dominika Štrausa-Kāna intervijā BBC teiktais, "ievērojami pieaudzis problēmās nonākušo valstu skaits, un tās vēršas pie SVF, lūdzot palīdzību". Štrauss-Kāns ir atzinis, ka nākamajos sešos mēnešos SVF būs nepieciešami vēl 100 miljardi dolāru (55,3 miljardi latu), lai spētu apmierināt pieaugošo valstu pieprasījumu pēc finansiālas palīdzības.
Savulaik SVF Latvijā bija pārstāvniecība, taču pirms vairākiem gadiem, Latvijai atsakoties no sadarbības memoranda parakstīšanas ar SVF, to slēdza. SVF eksperti ik gadu sniedz atzinumus par Latvijas ekonomiku, taču pēdējos gados valdības tos uztvēra vēsi. Piemēram, Aigara Kalvīša (TP) valdība ļoti skeptiski izturējās pret SVF ekspertu jau 2006.pavasarī izteikto aicinājumu rūpīgi sekot tam, lai Latvijas ekonomikai nedraudētu pārkaršana, kā arī ieteikumiem ierobežot valsts budžeta izdevumu pieaugumu, samazināt kredītu pieauguma tempu un pievērst lielāku uzmanību banku uzraudzības pastiprināšanai.