25. martā, Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis» un piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas "Tukums -2" notika atceres pasākumumi, kuros pieminēja pirms 62 gadiem Latvijā represētos cilvēkus.
Dzelzceļa stacijā "Tukums – 2"
Pie sliežu nogriežņiem šoreiz sanāca, sabrauca daudz ļaužu. Vairāk nekā iepriekšējos gados, kad laiks palutināja. Šodien vējš grieza skarbus virpuļus – gluži kā Sibīrijā laužoties kaulos. Priekšā runātāji kā ar trulu zāģi atmiņu brūces uzplēsa. Un kā allaž šādās bēdu reizēs garām pa sliedēm aizdrāzās kāds vilciena sastāvs. Šoreiz sliežu duna atskanēja arī skaņu kastēs kopā ar skumju dziesmu skaņām. Piemiņas brīdi ar dziesmām un atmiņām kopā salika Tukuma kultūras nama darbiniece Vita Multiņa. Viņai palīdzēja Kristīne Logina. Klātesošos uzrunāja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Indulis Zariņš. Viņš, 1949. gadā ir dzimis, vien atceras to, ka pazinis skolas biedreni, ko svešumā aizveda divu mēnešu vecumā… Represēto vārdā visiem klātesošajiem pateicās, vēlēja daudz baltu dieniņu Biruta Bērziņa.
Nobeigumā Vita un Kristīne nodziedāja dziesmu «Pie Dieviņa gari galdi». K. Logina teica, ka Svētā Māra savulaik uz Sibīriju aizvestajiem cilvēkiem līdzās stāvējusi un arī turpmāk pastāvēs… Lai mēs visi allaž būtu savās mājās. Savā Latvijā…
Tukuma pilsētas vēstures muzejā «Pils tornis»
Lai atsauktu atmiņā to gadu notikumus, Tukuma teātra aktrise Aija Grundmane lasīja Amildas Beķeres Grīnfeldes atmiņas par izsūtījuma laiku un lappuses no sēmenieces Matildes Frišfeldes mazās zaļās kladītes. Liels bija pasākuma dalībnieka Jāņa Frišfelda pārsteigums, kad viņš uzzināja, ka mammas mazā zaļā kladīte, kas ģimenē ilgu laiku uzskatīta par nozaudētu, nu atradusies Tukuma muzeja krājumā.
Savukārt Skaidrītes Vigules nupat muzejam dāvinātā apsveikuma kartīte, kas visus šos gadus glabājusies pie viņas mājās, zīdpapīrā ietīta, nu papildinās UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss. Šo apsveikuma kartiņu 1956. gadā no lēģera Irkutskas apriņķa Ozernojlagā savai meitai Skaidrītei un viņas ģimenei sūtījis tēvs Arnolds Driķis.
