Reģionālajiem medijiem jāspiež atbildības poga

Ceturtdien, 21. janvārī, Durbes pilī notika seminārs Kurzemes un Zemgales reģionālajiem medijiem, kurā tika diskutēts par stratēģiju un taktiku pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ar tā saukto "vietējo" laikrakstu redaktoriem un žurnālistiem runāja interneta medija www.citadiena.lv izveidotāja un žurnāliste Nellija Ločmele un sabiedrības par atklātību «Delna» politikas analītiķe Līga Stafecka.

Lai arī līdz Saiemas vēlēšanām 2. oktobrī vēl jāgaida ilgi un pat deputāti kandidātu vārdi vēl netiek saukti, priekšvēlēšanu vēsmas jau tiek pieminētas. Kā atzina N. Ločmele, reāli gan mediju situācija Latvijā šajā laikā izpaužas kā liela migla, kurā, ja ir vēlme tikt uz priekšu, tas var izrādīties ļoti sarežģīti. Un, ja cilvēks nevar paļauties uz informāciju, tad tā ir problēma. Laikā, kad komerctelevīzijas ir kā mīnas, no kurām neko nevar zināt, savukārt sabiedrisko mediju pasniegtā informācija pamatīgi jāvērtē no valsts atkarīgā finansējuma dēļ, tieši reģionālo mediju loma pieaug. "Jums priekšā stāv lielākais uzdevums – laikus, atklāti un godīgi stāstīt saviem vēlētājiem par politiskajiem spēkiem, par deputātu kandidātiem un atspoguļot viņu patieso seju, lai cilvēks var pētīt, analizēt, domāt un izdarīt savu izvēli. Lielākā problēma lasītājam – ja viņš uz medija pausto informāciju nevarēs paļauties vai ja viņam tās nebūs vispār. Līdz ar to redakcijām jāstrādā ļoti atbildīgi un jāpalīdz cilvēkam izšķirties, kā balsot," tā N. Ločmele.
Medijiem arī jāņem vērā, ka tieši šajās vēlēšanās fundamentāli izšķirsies politisko spēku sadalījums – vai nu nākotne Latvijai būs kaut cik cerīga vai iestāsies politiska stagnācija.
Cerīgā ziņa ir tā, ka vēlēšanu likums vairs nepieļauj lokomotīves partiju sarakstu galvgaļos, tādējādi mazāk iespēju Saeimā nonākt cilvēkiem, kuri paši nezina, ko tur dara, kuri tur nonākuši nevis tāpēc, ka ir ievēlēti, bet tāpēc, ka bijuši sarakstā.
To par ieguvumu atzina arī «Delnas» pētniece Līga Stafecka. Tiesa, viņa norādīja, ka ir citi draudi. Tā kā tikpat kā nav ierobežojumu partiju finansēšanā – šogad atļautos Ls 570 000 iepriekšējās vēlēšanās sasniegusi tikai viena partija – medijiem būs daudz piedāvājumu. Un ne tikai legāli. Un būs liels partiju spiediens, tā ka arī mediju godīgums tiks nopietni pārbaudīts. Jau šobrīd reizēm nav saprotams, kam var uzticēties, kā vārdā vai kam par labu kāda publikācija tapusi. Tā ka tieši medijiem jādomā par atbildību un jārunā par to ar saviem lasītājiem. Jā, "jāspiež uz atbildības pogas", jāaudzina izpratne par to, kāda politiskā atbildība jāuzņemas vēlētājam un kāda politiskā atbildība jāuzņemas politiķiem. Un jāstāsta par politiķa darbiem, pamatojot tos ar skaidri saprotamiem faktiem un secinājumiem. Nevar klusēt un palikt malā laikā, kad reģionālais medijs būs viens no pamatbalstiem, jo centrālos preses izdevumus daudzi cilvēki nevarēs atļauties abonēt, bet televīziju, pārsteidzīgi ieviestās digitalizācijas dēļ, iespējams, neredzēs…