Reforma par katru cenu, galvenais – realizēt politiku

Īsi pirms valsts svētkiem Reģionālās attīstības ministrija aicināja uz diskusiju par to, kā dzīvosim jaunveidotajos novados. Diskusijā piedalījās ministrs Edgars Zalāns un ap Rīgas rajonu izvietoto triju rajonu pašvaldību vadītāji – Siguldas novada priekšsēdētājs Tālis Puķītis, Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Jāatzīst, ka par šo tēmu var runāt vairākas dienas pēc kārtas un bez apstājas, gan reformas piekritēji, gan noliedzēji aizvien atradīs argumentus par labu vai sliktu vienam vai otram viedoklim. No diskusijas bija saprotams, ka, no valdošajām aprindām raugoties, reforma notiks par katru cenu. Neskatoties uz pašreiz saspringtajiem ekonomiskajiem apstākļiem, neskatoties uz to, ka daudzviet pret novadu veidošanu attieksme ir noraidoša.

2009. gadā veidos tikai novadus

Jā, reģionālās attīstības ministrs E. Zalāns ir pārliecināts, ka 2009. gada jūnijā jau būs izveidoti novadi, turklāt viņš pieļāva iespēju, ka izmaņas Latvijas kartē turpināsies. Bet tad jau būšot cita kārtība un par to runāšot cits likums, kas pašlaik esot Saeimā. Tomēr, viņaprāt, arī pašlaik novadu kartē joprojām ir vietas, par kurām jāšaubās, vai pašvaldības sava lieluma dēļ spēs attīstīties un pildīt savas funkcijas.

E. Bartkevičs izteicās, ka viņa vadītā iestāde reģiona funkcijas veicot jau tagad un plānošanas reģions savulaik izveidojies kā brīvprātīga apvienība. Tas pašlaik ir tāds kā vidus posms, kaut kad jau valstī būšot jālemj par apriņķiem un par reģionu līmeni, par funkcijām. "Kad bijām Briselē un tikāmies ar pārējiem reģiona vadītājiem, mums prasīja, kāda ir jūsu vara un kur ir jūsu nauda? Tie ir divi kritēriji, kas raksturos nākošā apriņķa funkcijas un darbību. Te rodas jautājums, vai mūsu ministrijas būs gatavas funkcijas deleģēt apriņķim vai paturēs tās sev," turpmāko attīstību vērtēja E. Bartkevičs.

E. Zalāna atbilde – nākamajā gadā netiks veidoti ne reģioni, ne apriņķi, bet gan tikai novadi. Un, viņaprāt, pastāvēšot jebkura lieluma novads. "Likuma burts uz vēlēšanām būs izpildīts, vai būs izpildīts likuma gars, par to varētu diskutēt," tā reformu novērtēja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis. Savukārt Ogres rajona priekšsēdētājs Jānis Petrovičs atgādināja iespējamā Tukuma novada problēmu, proti, – arī Lielvārdes novadā gluži tāpat kā Tukumā iedzīvotāji pēc apvienošanās saņems mazāku finansējumu nekā pirms apvienošanās.

Vājākie savienosies ar stiprākajiem un… vāji būs visi

E. Zalāns skaidroja, ka, apvienojot spēkus, vājākie savienosies ar stiprākajiem. Par Finansu Izlīdzināšanas fondu diskusijas vēl esot gaidāmas, bet pilsētas, kuras ir novadu centri, ir nobažījušās, ka, saliekot līdzekļus kopā, sanāk, ka uz vienu iedzīvotāju vidēji naudas iznāk mazāk. Tāpēc īpaši pilsētas iedzīvotāju situācija ir pasliktinājusies. Naudas masā neesot mazāk, bet esot mazāk uz vienu iedzīvotāju.

D. Zemmers iebilda, ka, analizējot Limbažu novada modeli, jāsecina – štatu vietas un izmaksas nesamazinās, rodas problēmas, kaut vai runājot par pašvaldības policiju, kur aprēķināts, ka, veidojot novadus, štati ir jāpalielina trīs reizes. Skaitļi pierādot arī to, ka Latvijā bagātās pašvaldības paliek bagātākas, bet nabadzīgās – nabagākas. Kāda var būt garantija, ka nenotiks tāpat arī turpmāk? – jautāja T. Puķītis. Viņš piekrita – ja novadu veido ap bagātākiem centriem, tad tam ir kāda jēga, bet, ja saliek kopā trīs vai četras pašvaldības, kuras arī pašlaik ir nabagas, tad nav nekādas garantijas, ka tās paliks bagātākas.

E. Pētersons stāstīja savu pieredzi, ka Tukuma rajonā pirms 10 gadiem izveidojās Kandavas novads, kas sāka savu pastāvēšanu ar Ls 200 000 dotāciju no Izlīdzināšanas fonda. Pēc reformas plānots, ka tam būs Ls 400 000 liela dotācija no Izlīdzināšanas fonda. "Reformas mērķis bija dzīvot labāk, bet tā nav noticis," secināja E. Pētersons. Pašlaik Engure ne saņem līdzekļus no Izlīdzināšanas fonda, ne tam maksā, Smārde un Lapmežciems maksā Izlīdzināšanas fondā. E. Pētersons uzskata – ja šīs trīs pašvaldības apvienos, iegūs ar Ls 300 000 dotējamu pašvaldību. Turklāt vēl būs jāuztur pansionāts. Pansionāta iedzīvotājiem apmaksa notiek tiem cilvēkiem, kas reģistrēti līdz 1998. gadam, un finansējums ir tikai tiem, bet par pārējiem ir jāmaksā vai nu pašvaldībai, vai tiem, kuri izmanto šos pakalpojumus. Pierādās arī tas, ka Tukuma pilsēta no maksātāja Izlīdzināšanas fondā pēc apvienošanās pārvērtīsies par tādu, kam būtu divas reizes vairāk jāsaņem no Izlīdzināšanas fonda.

E. Zalāns iebilda, ka par Izlīdzināšanas fondu vienojās visu pašvaldību grupas un nav vērts par to diskutēt. Protams, ka šī situācija neapmierinot pilsētas.

E. Bartkevičs norādīja, ka lielā novadā iekļaujas arī īpaši atbalstāmas teritorijas un tad tās vairs nesaņems atbalstu. Un cilvēki tāpat aizplūdīs no perifērijām uz centriem. Viņš stāstīja par seminārā dzirdēto, ka somi sen ir pārstājuši cīnīties ar to, ka cilvēki aizplūst no laukiem uz ekonomiskiem attīstības centriem un ļauj pašvaldībām ap šiem centriem apvienoties un veidot infrastruktūru. Aizstāvēdams savu viedokli, E. Pētersons bilda, ka Lapmežciema novads pēc teritorijas ir 10. mazākais starp pašvaldībām, bet pēc attīstības indeksa 13. lauku pašvaldību vidū, kas nozīmējot, ka varot pastāvēt arī mazs novads.

Pārmetumu netrūkst

Un tad sākās E. Zalāna uzbrukums E. Pētersonam. Tika pārmests, ka Lapmežciema novadā nav vidusskolas. Ministrija par šo novadu ik dienas saņemot daudzas sūdzības: ka Lapmežciemā motociklu trasei trūkst teritorijas, vides aizsardzības prasības netiek ievērotas, cilvēkus neapmierina doktorāta kvalitāte un tamlīdzīgi. "Pievēršoties vēsturei, kāds tad bija pamatojums izveidot Lapmežciema novadu? Tieslietu ministrija, kad mēs virzījām šos noteikumus par novada izveidošanu, norādīja, ka nenotiek Lapmežciema novada izveidošana reformas procesā, bet gan tika izmantots Administratīvo teritoriju likums, un notika pagasta pārsaukšana par novadu," atgādināja E. Zalāns.

E. Pētersons centās atspēkot pārmetumus: "Esmu aktīvs un cenšos sava novada tiesības aizstāvēt. Lapmežciemā doktorāts ir ar labu aprīkojumu. Lapmežciems ir izveidots pēc tā paša likuma kā Ādažu un Carnikavas novads. Kāpēc viņi var pastāvēt, bet Lapmežciems nevar?"

E. Zalāns uz jautājumu neatbildēja, bet gan turpināja ar kārtējo uzbrukumu, ka Lapmežciems esot viena no tām 40 pašvaldībām, kas nav izstrādājusi teritoriālo plānojumu

Nauda jau nav galvenais, galvenais – realizēt politiku

Diskusijā tik atgādināts, ka 75 pašvaldību vadītāji parakstījuši protesta vēstuli pret pašreizējo reformu, jo pašlaik, kad valstī ir ekonomiskā krīze, pašvaldības desmit reizes apgroza katru latu, pirms to izdod. Un reformas dēļ izdevumi ievērojami pieaugs, arī administrācijas uzturēšanas izmaksas jaunajos novados būs ievērojami lielākas. Kāpēc par katru cenu tieši tagad vajag reformu?

E. Zalāns atbildēja, ka vēstule nozīmējot tikai to, ka reformai iebilstot tikai katrs sestais pašvaldības vadītājs. Un: "Mēs daudz runājam par naudu, bet nauda jau nav svarīgākā dzīves sastāvdaļa, tā ir viens no līdzekļiem ar ko mēs realizējam politiku…"

Viņš nekad neesot teicis, ka novadu izveidošanas rezultātā tiks ietaupīti līdzekļi. Laba administrācija maksājot dārgāk. Novados veidojas dienesti, kas ir lielāki un apkalpo lielāku iedzīvotāju skaitu, un – reforma ir iespēja, nevis garantija.