Labības novākšanas sezona sākusies. Pie mūsu lielākās labības pārstrādes rūpnīcas «Tukuma Straume» rindas vēl neveidojas, taču pašā karstākajā graudu novākšanas laikā tās var būt, kaut gan uzņēmumā cenšas darbu organizēt tā, lai rinda būtu iespējami īsāka. Graudu pieņemšanas laikā tehnoloģe Svetlana Paškoviča, grāmatvede Dace Kaminska un Ineta Renāre savu darbu organizē tā, lai attiecīgajā dienā labību pieņemtu līdz pēdējai atvestajai graudu kravai.
Ar pārtika kviešu kulšanu vēl jāpagaida
Pagājušajā piektdienā rindu nebija, bet mašīnas un traktori ar graudiem nāca viena aiz otras. No tām noņem paraugu, nosver un nosūta uz apcirkņiem, kur kravu izber. Uzņēmuma ražošanas vadītāja Ineta Renāre pastāstīja, ka nobeigumam tuvojas ziemas rapša piegāde, nokulti ir ziemas mieži, sāk kult kviešus. Taču, ja vēlas iegūt pārtikas kvalitātes labību, ar kviešu kulšanu nedaudz vajadzētu nogaidīt, bet lopbarības graudus var kult. Labības kūlējus gan uztraukušas laika prognozes, kas nedēļas nogalē solīja lietavas.
Kamēr mašīna ar kravu dodas uz izbēršanas vietu, tiek veiktas graudu analīzes, noteikts mitrums un vēl citi rādītāji. Nepatīkamāk, ja atvesto graudu kravu nākas atgriezt, ja labība ir inficēta ar melnplauku. Šādu labību nevar izmantot ne pārtikai ne lopbarībai.
Vairāk par labības cenām un to, ko graudu audzētāji varētu par labību šogad nopelnīt, kā arī par iespējām, ko piedāvā «Tukuma Straume», pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.
A. Podnieks:
– Pagājušā gadā pirmās kravas ar ziemas rapsi un kviešiem sākām iepirkt 16. jūlijā, šogad tas bija 22., 23. jūlijs, tātad – raža par dažām dienām vēlāka. Labi, ka pašlaik laika apstākļi ļauj strādāt. Mēs no savas puses organizējam pieņemšanu tā, lai pēc iespējas ātrāk graudus varētu izkraut un automašīnas atgrieztos uz lauka.
Cik jūtam, noskaņojums gan mums – graudu pircējiem, gan labības audzētājiem ir normāls. Protams, graudu audzētājiem ir vēlme saņemt augstāku samaksu par graudiem, jo viņiem varbūt plānojas kādas ieceres, izejot no pagājušā gada samaksām. Es domāju, ka pagājušais gads bija stipri īpašs, jo divas reizes augstāk cēlās graudu cena (salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas turpmāk būtiski atsaucās gan uz tālāko produktu ražotājiem, gan uz patērētājiem. Problēma arī tā, ka cenu svārstības sakrita ar enerģijas cenu svārstībām. Pasaulē pašreiz notiek haotiskas cenu svārstības pamatpreču grupām – enerģijai, pārtikai. Jau kādreiz, kad Latvija bija brīva, bet nebija Eiropas Savienības sastāvā, saskārāmies ar svārstīgām labības cenām. Tajos laikos graudiem cenas bija no Ls 30 par tonnu līdz Ls 120. Pirmajos gados, kad iestājāmies ES, likās, ka nu šis process būs tāds stabilāks un vienmērīgāks. Kādu gadu jau bija arī, bet nu esam saskārušies atkal ar šīm trakajām svārstībām izejvielām, pārtikai, lauksaimniecības produktiem un enerģijai. Šādā situācijā neapšaubāmi svarīgi ir, kā strādā mūsu uzņēmuma komanda, lai varētu noturēties un lai kompānija strādātu pēc iespējas efektīvāk, saglabātu pēc iespējas labas partnerattiecības gan ar izejvielu piegādātājiem – graudu audzētājiem, gan arī ar mūsu produkcijas pircējiem, kas ir gaļas, piena, olu ražotāji.
– Kā veicās pagājušajā gadā, kad labība bija jāiepērk par dārgu cenu un jācenšas pārdot saražotā spēkbarība?
– Kopumā pagājušā gadā, pateicoties kolektīva darbam, gads bija ļoti veiksmīgs. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies visus šos pēdējos gadus. Arī darbības efektivitāte palielinājusies. Es varu būt apmierināts ar kompānijas vadības un darbinieku paveikto, jo plānotie rezultāti tika sasniegti.
Izejvielas tika iepirktas kopumā par konkurētspējīgām cenām, kā rezultātā arī savu gala produktu varējām realizēt par konkurētspējīgu cenu.
– Kādas labības cenas ir šogad?
– Man ir informācija, ka šogad graudu cenas ir nosauktas: miežiem – no Ls 80 līdz 95, lopbarības kviešiem – no Ls 90 līdz 95 tonnā. Mēs iepērkam miežus par Ls 90 tonnā, kviešus par Ls 96 (par lopbarības kvalitātes graudiem), rapsi – par Ls 250 tonnā. Jau vairākus gadus pie mums iepērk pilnu graudu spektru gan pārtikas, gan lopbarības, gan arī visu kultūru graudus.
Neesam pārtikas ražotāji, taču, ievērtējot, ka mums ir lielas jaudas, ka varam pieņemt mitros graudus no lauka un ka mums apkārti ir daudz graudu audzētāju, kuri orientējas gan uz lopbarības, gan pārtikas graudu audzēšanu, mums ir līgumi ar sadarbības partneriem, kas lielos daudzumos ir gatavi iepirkt pārtikas graudus. Elevatora jauda ir sabalansēta ar kalšu jaudu un izmantota pilnībā. Kad ražas laiks iet uz beigām, tad mums jau elevatoru iznāk pakot, lai varētu paņemt visus graudus no pēdējiem piegādātājiem.
– Ja laika apstākļi ir mitri, vai nevar rasties kādi sastrēgumi?
– Mēs par projekta naudām uzstādījām jaudīgu kalti un tīrītājus, jauda ir tik liela, ka arī mitrākos laika apstākļos mēs varam pieņemt visus graudus no lauka ar aprēķinu, lai varētu piepildīt elevatoru. Mēs strādājam maiņās un, ja vajag, mūsu darbinieki strādā pat cauru diennakti. Mums nav bijis tā, ka pasakām, lai nu mašīna brauc atpakaļ, jo darba laiks beidzies.
– Ražas laiks sācies saulains, šogad nebūs daudz jākaltē…
– Jā, atvestie graudi ir jau tuvu bāzes mitrumam.
– Minerālmēslu cena aug. Vai neiznāks tā, ka zemnieki saņems mazāk par graudiem un nespēs atbilstoši izaudzēt nākamā gada ražu?
– Situācija nav viennozīmīga – nevar būt neadekvāti augstas graudu cenas, nevar būt neadekvāti augstas darba algas ilglaicīgi. Kaut kad nāk kritums, un aizvien ir jārēķinās ar pretēju efektu. Turklāt Latviju nevar vērtēt atsevišķi no tā, kas notiek ES un pasaules tirgos. Pagājušajā gadā Vācijā, Polijā, Spānijā graudu raža bija nepietiekama, jo bija gan plūdi, gan sausums. Tāpēc pieprasījums pieauga. Turklāt graudus sāk izmantot enerģijas ražošanā. Arī Ķīna, Indija sāk vairāk lietot pārtiku. Tāpēc nereti tirgotāji pārsolīja cenas, jo baidījās, ka labības nepietiks. Un tam, protams, ir ķēdes efekts, kas attiecināms uz pārējās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas sadārdzinās.
– Ja tagad labību iepērk lētāk nekā pērn, vai varētu cerēt, ka samazināsies jūsu produkcijas cena vai, piemēram, pārtikas ražotāji samazinās maizes cenu?
– Par maizi nevaru komentēt, te jārunā pašiem ražotājiem, taču spēkbarības cenas būs līdzšinējās, jo sadārdzinās enerģētiskie resursi.
– Vai zemnieki spēs izturēt konkurenci?
– Nav divu vienādu gadu. Kāds ražos ar zaudējumiem, kāds pa nullītēm, bet kāds pelnīs. Tas atkarīgs no tā, kādas katrā saimniecībā ir tehnoloģijas, jo pašizmaksas ir dažādas. Konkurenci kropļo arī nevienādie atbalsta maksājumi Eiropas veco dalībvalstu zemniekiem un mūsu zemniekiem.
– Kā šai ziņā vērtējat mūsu politiķu un valdības darbu, kas, kā daudzi uzskata, nav pietiekami labi strādājuši, jo pieļauta nevienlīdzīga attieksme veco un jauno ES valstu vidū.
– Situācijā negribu vainot nevienu, jo pēc kaujas jau parasti visi gudri. Jaunajām dalībvalstīm kopīgi jāstrādā, lai šo netaisnību pēc iespējas ātrāk izlīdzinātu.
