Gadskārtējā izstāde Rāmavā pulcēja lauku saimniekus no visas Latvijas. Kā allaž, netrūka ne apmeklētāju, ne piedāvājuma. Dienās, kad notika izstāde Rāmavā, līdzīga dārzkopjiem bija arī Ķīpasalas izstāžu hallē. Uz žurnālistu jautājumu, vai abas izstādes vienlaikus plānotas ar nodomu, viens no Rāmavas izstādes organizētājiem Gunārs Zacmanis atbildēja, ka izstādes plāno ziemā: "Tā kā pavasari mums ir tik dažādi, izvēlēties pareizo laiku nemaz nav tik vienkārši, jo izstādei jānotiek tad, kad lielie lauku darbi vēl nav sākušies, bet tomēr sniegs ir nokusis, un varam iestādīt kādu augļu kociņu, iegādāties sēklas. Vienlaikus šāda izstāde šajās dienās notiek arī Lietuvā. Bet vai tāpēc Rāmavā mazāk apmeklētāju, vai mazāk izstādes dalībnieku?"
Un patiesi, 3. aprīlī bija pirmā izstādes diena, un, salīdzinot ar citiem gadiem, patiešām bija grūti atrast vietu, kur novietot auto. Arī izstādes dalībnieku skaits ar katru reizi palielinās – nu jau bija 250 dažādas firmas. Ģeogrāfiski tika pārstāvēta ne tikai Eiropa, bet arī Amerika, Ķīna, Japāna. Vislielākā interese piedāvāt lauksaimniecībā vajadzīgas lietas esot no Lietuvas un Igaunijas. Pirmo reizi izstādē piedalījās traktoru ražotāji no Polijas.
Lauksaimniecības tehnikas piedāvājums bija tik liels, ka, varētu teikt, laukumos visapkārt hallei nebija vietas, kur zirnim nokrist.
SIA «Kombainserviss» piedāvāja jaunās paaudzes traktoru TERRION 3180 un TERRION 5280, kas ir vācu inženieru ražojums un tiek izgatavots rūpnīcā «Agrotehmaš», 90% no tehnikas agregātiem ir ražoti Eiropā. Izstādes laikā firma piedāvāja arī semināru «Optimāla cena un Eiropas kvalitāte». Bijušo labības kombainu KOLOS un ŅIVA vietā «Kombainserviss» piedāvāja Krasnojarskas «Rosseļmaš» ražotos jaunās paaudzes kombainus ARCOS 539 un VECTOR.
Pašlaik modes lieta ir saules baterijas, vēja ģeneratori – arī par to bija iespējams gūt visplašāko informāciju. Bija arī sēklas, stādi, puķu sīpoli, gaļas liellopi, pārtikas un rūpniecības preces.
Interesantu piedāvājumu varēja izpētīt arī lopkopji: sākot ar robotiem – govs slaucējiem un beidzot ar iekārtu, kā ātri ar elektrisko ganu apjozt aploku visai lielā teritorijā. To piedāvāja a/s «Saaremaa Ōkokūla». Firmas menedžeris Koits Kulls pastāstīja, kā, mainoties laikiem, Sāremā salā sākuši pastāvīgi nodarboties ar lauksaimniecību. Izrēķinājuši, ka skarbajos apstākļos vislabāk padosies aitas, un sākuši ar dažām. Nu ganāmpulkā ir 1000 aitas. Lai tādu lielu dzīvnieku skaitu ganītu, vajadzēja elektrisko ganu. Taču, lai to uzstādītu, vajag daudz laika un lielus gabalus nostaigāt kājām. Lai šo procesu atvieglotu, igauņi piedāvā elektrisko ganu ar īpašu aprīkojumu un kvadrociklu. Tādējādi lielas platības iespējams apjozt nepilnā pusstundā. Pirmie igauņu fermeri tādu iekārtu atraduši Anglijā. Kaimiņi noskatījuši, un arī viņiem Koits Kulls tādu pagādājis. Tā kā interese par iekārtu augusi, ar laiku viņš kļuvis par šīs iekārtas dīleri.
Papildus aitkopībai akciju sabiedrībā nodarbojas ar lauku tūrismu. Saimniecībā ražo aitas gaļu, ko lielākoties eksportē uz Eiropas Savienību, turklāt eksports ir zemniekam izdevīgs. Grūtāk esot realizēt aitas vilnu, jo tā ir lēta un daudzumi nav tik lieli, lai eksportētu. Bet aitu cirpšanai pasūtot firmu no ārzemēm: specializēta brigāde atbrauc, dažās dienās aitas nocērp un aizbrauc. Tas saimniekiem esot lētāk nekā algot vietējo darbaspēku.
Cerams, katrs Rāmavas izstādes apmeklētājs guva kādu jaunu ierosmi savam darbam.
