10. janvārī apritēja 125. dzimšanas diena novadniekam rakstniekam, biškopim, mežkopim, selekcionāram Rūdolfam Akeram.
Viņa dzimtā puse ir Trikāta, dzimis1886. gada 10. janvārī. Mācījies Trikātas draudzes skolā, Valmieras proģimnāzijā un Baltijas Mežkopības biedrības skolā Vijciemā. Kopš 1940. gada līdz pat mūža galam – 1980 gada 10. novembrim R. Akers dzīvoja Kandavas Ozolājos. Šeit viņš strādājis par meža melioratoru, iekopis skaistu dārzu, kurš bijis cieši saistīts ar dabisko vidi. Šeit tapa selekcionētas: ābolu šķirne 'Bērnu Prieks', upeņu šķirne 'Akeru deserts', plūme 'Ražīgā proletāriete'. Ozolājos selekcionārs iestādīja arī vērienīgu lazdu kolekciju. Lazdas viņš, staigādams pa mežu, atrada pats, novēroja, kuras bija agras, lieliem riekstu kodoliem un vēl citām no selekcionāra viedokļa piemērotām īpašībam. Bija iestadīti arī valrieksti. Šajā laikā slekcionārs cieši sadarbojās ar skolu jaunatni, tika veikti un skolēniem rādīti dažādi izmēģinājumi. Laikabiedri atceras, ka «Ozolājos» vienmēr valdījusi labestība un iecietība, kas bijusi raksturīga rakstniekam – selekcionāram. Mantojuma no Rūdolfa Akera mums ir saglabājušies literārie darbi bērniem «Bumbieru Birstala», «Meži Mostas», «Sniegpulkstenītes zvana», «Drošsirdīgais bērzs» un citas.
Pirms vairākiem gadiem ar Rūdolfa Akera dēla Miermīļa sievas Valdas Akeres kundzes laipnu atļauju Pūres dārzkopības izmēģinājumu centra pētniece Inese Drudze «Ozolājos» ievāca ābeļu škķrnes 'Bērnu prieks' potzarus. Nu ābelītes izmēģinājuma centra dārzos jau aug, tās ir pārbaudītas un atzīts, ka augļi ir brinišķīgi ievārījumiem, tie grezo katru dārzu gan ābeles ziedēšanas laikā, gan kad āboli kā sarkani lukturīši karājas kokā. Šī šķirne Pūrē tiks saglabāta. Savukārt lazdu kolekciju savā dārza saglabājis habilitētais bioloģijas zinātņu doktors Arturs Mauriņš.
