Lielās ielas iemītnieki jau ir ielāgojuši – ir viena diena septembrī, kad visapkārt valda viens vienīgs roks. Tad kultūras namam kaimiņos esošajām mājām ievibrē logi, tiek noslogotas nožogojuma ķēdes pie baznīcas un kājas pašas nesas uz spēcīgās skaņas pusi, lai, kaut vai vienkāršas ziņkārības dzīts, tomēr savām acīm pārliecinātos, kāds tad īsti izskatās «Roks uz jumta».
Aizvadītā sestdiena izvērtās necerēti mīlīga un pirmo grupu mūziķi, kas rausās uz kultūras nama jumta, ja ne gluži paši (jo atradās taču vēl arī zem papildu jumtiņa), tad viņu klausītāji gan tika dāsni atvasaras saules apspīdēti. «Roks uz jumta» ir pasākums ar četru gadu stāžu un, kā izteicās kultūras nama vadītāja Daces Lebeda, laikam būs vien iesākto tradīciju jāturpina, jo – kā un kur gan citur Tukumā lai jaunās grupas sevi parāda!? Tā ir gan jauna pieredze pašiem mūziķiem, gan arī, protams, klausītājiem, jo tādu pilnasinīgu dzīvās mūzikas koncerti te nemaz tik bieži nenotiek. Iesākumā klausītāju gan nebija daudz, bet arī tas saprotams – īsti roka cienītāji taču savas gaitas uzsāk tikai pēc tumsas!… Joks, protams, bet šajā reizē – gandrīz vai patiess, jo skatītāju pūlis savu maksimumu tiešām sasniedza īsi pēc saulrieta, kad uz skatuves kāpa viesi – «Art of keeping seacrets», kas ir divgadīga rokmūzikas apvienība, kurā kopā sanākuši šajā lauciņā jau, tā teikt, apbružājušies ļaudis – paspēlējuši jau citās grupās (pazīstamākās – «AK69», «Sidemind».u.c.).
Vislabākais pasākums!
Tomēr sava fanu un cienītāju pulciņa, protams, netrūka arī pērējām grupām. Pasākumu manāmi satraukusies, bet pietiekami pārliecinoši atklāja meiteņu grupa «Freedom», kas – starp citu, par savu dzimšanas dienu uzskata pērnā gada rudeni, kad Tukuma jauno mūziķu konkursā tika iegūta 2. vieta. Lielākoties trio izpildīja savu mīļāko grupu un izpildītāju kaverversijas. Pasākumam atbilstoši neiztika arī bez tādas dziesmiņas kā «I Loves Rock n roll», kuru reiz izpildījusi Džoana Džeta (Joan Jett) – viena no, iespējams, slavenākajām sievietēm – rokmūziķēm. Līdzi dziedamas, dungojamas un arī izbļaujamas kompozīcijas savdabīgās – pieklusināti akustiskās versijās, papildinātas ar perkusijām Āra Indersona izpildījumā, piedāvāja grupa «Quatro -T». Šī apvienība, kā skaidroja grupas vokāls Māris Mednis (starp citu, vienlaikus arī – kultūras nama skaņu vīrs), ir vien sešus mēģinājumus veca. Māris neslēpa, ka, viņaprāt, šis ir pats labākais pasākums Tukumā un grupai gana pieklājīgi izdevies nobruģēt ceļu krietni skaļākajai pasākuma otrajai daļai. Proti, kad pēc diezgan ieilgušas pauzes uz skatuves kāpa vietējā jauniešu grupa «Stikla pērlīšu spēle» («Glass Bead Game»), decibeli pēc pašu pieprasījuma jau sasniedza rokmūzikai atbilstošu līmeni. Jāpiebilst – apvienība ir ar ambīcijām – sola parādīt, ka arī jaunieši prot mūziku taisīt, tai skaitā, Imanta Ziedoņa dzeju ietērpt melodijā. Bet pēc tam savus uzstāšanos norībināja jau minētie «Art of keeping seacrets», kas šī gada pasākumu noslēdz gandrīz vai nepieklājīgi laicīgi – īsi pirms 22.00.
