Saeima ceturtdien, 29. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu, kas aizstās 1995. gadā pieņemto likumu «Par pievienotās vērtības nodokli», kurš iepriekš bija grozīts 34 reizes un vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Ar jauno likumu paredzēts īstenot skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidot precīzu un ar Eiropas Savienības tiesību normām saskaņotu nodokļu normatīvo bāzi, novēršot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.
Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamos darījumus un to ar nodokli apliekamo vērtību, preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa likmes un atbrīvojumus no nodokļa.
Tāpat likums nosaka prasības nodokļa maksāšanai un administrēšanai, nodokļa maksāšanas kārtību valsts budžetā, noteikumus priekšnodokļa atskaitīšanai un nodokļa atmaksāšanai, kā arī citus noteikumus nodokļa piemērošanā iekšzemē. Noteikta arī atbildību par likuma pārkāpumiem.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas līdzšinējā regulējuma normas, precizēta terminoloģija atbilstoši PVN direktīvai, kā arī iestrādātas vairāku Ministru kabineta noteikumu normas.
Likumā ir arī jaunas normas, piemēram, ieviests termins „nodokļa maksātājs” līdzšinējā „apliekamā persona” vietā, pilnveidots regulējums attāluma pārdošanas darījumiem un jaunā redakcijā skaidrots līdzšinējais pašpatēriņa termins. Likumā arī izveidotas vairākas jaunas nodaļas, kurā iekļautas normas, piemēram, preču iegādes un piegādes darījuma brīža noteikšanai.
No līdzšinējā regulējuma izslēgts termins „trīsstūrveida darījums”, pilnveidotas un sistematizētas normas priekšnodokļa atskaitīšanai un korekcijai, kā arī precizēts termins „ar PVN apliekamā vērtība”, nosakot, ka tā ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, nevis tirgus vērtība.
Likumā pilnveidotas un konsolidētas līdzšinējās normas attiecībā uz valsts budžetā maksājamo PVN un personām, kas to maksā. Ieviests termins „mazas vērtības dāvana”, kā arī noteiktas tiesības šo dāvanu iegādē atskaitīt priekšnodokli.
Lai atvieglotu administratīvās procedūras, likumā iekļautas izvēles normas. Pievienotās vērtības nodokli varēs piemērot lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos un priekšnodokļa korekciju varēs neveikt īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskajā darbībā saņemtajām mazas vērtības dāvanām. Tāpat administratīvā sloga mazināšanai atsevišķos gadījumos pircējs vai pakalpojuma saņēmējs PVN rēķinu varēs izrakstīt pats, kā arī likumā ir vienkāršotas prasības PVN rēķinu sagatavošanā un nosūtīšanā elektroniski.
Atvieglotas būs arī muitas formalitātes, un par importēto preču sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniegs 22 eiro līdzšinējo 10 eiro vietā, no nākamā gada muitas nodoklis nebūs jāmaksā. Tas ļaus mazināt administratīvo slogu pasta sūtījumu saņēmējiem un lietderīgāk izmantot resursus muitas maksājumu kontrolē.
Ar jauno likumu tiks ieviests standartizēts pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī nodrošināta iespēja pievienotās vērtības nodokļa maksātājam nodokļu administrācijā reģistrēties uz laiku.
PVN likums stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.
