“Gripas veids, kas Latvijā tika konstatēts paugurknābja gulbjiem, lielākoties izplatās ūdenputnu vidū, tostarp pīlēm, gulbjiem, zosīm, kaijām. Piemēram, meža pīle var būt šī gripas veida pārnēsātāja, bet pati smagi neslimot. Reizēm šo gripas veidu konstatē arī kādam no plēsīgajiem putniem, kurš savai maltītei izvēlējies ūdensputnus,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ziemojošo ūdensputnu uzskaišu vadītāja ornitoloģe Antra Stīpniece, piebilstot, ka šis gripas veids izplatās ar putnu izkārnījumiem un ūdenstilpē dubļos var saglabāties pat gadiem ilgi. Līdz ar to ir īpaši svarīgi ievērot tīrības prasības, dezinficējot apavus, ar kuriem cilvēks uzturas ūdensputnu tuvumā. “Putnu barotavām ir raksturīgi citi gripu veidi un citas slimības, kas izplatās katrā vietā, kur dzīvnieki pulcējas un drūzmējas, jo pastāv lielāka iespēja šīs slimības nodot citiem. Lai tas nenotiktu, savas piemājas putnu barotavas ir regulāri jātīra, jāizvairās no vecas barības atrašanās tajā un no žurku klātbūtnes.”
Ja ir atrasts beigts savvaļas ūdensputns, iedzīvotāji aicināti ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi. Nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest uz mājām (it īpaši, ja mājās tiek turēti jebkādi putni) vai vest uz dzīvnieku patversmēm, jo, ja atvestais putns izrādīsies inficēts, nāksies likvidēt visus mājās vai patversmē mītošos putnus.
Sabiedrības nozīmīga iesaiste putnu aizsardzībā ir novēroto putnu ziņojumi portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina darīt ikvienu pilsoni, kam rūp putnu labklājība, tā palīdzot apzināt putnu sugu populāciju stāvokli Latvijā.
