4. jūnijā Jūrmalas teritorijā tika atklāta Slokas ezera dabas taka – Ķemeru nacionālā parka un Jūrmalas domes veiksmīgas sadarbības rezultāts. Atklāšanas dienā pēc tam, kad taka bija izstaigāta, vairāk par to laikrakstam pastāstīja Ķemeru nacionālā parka administrācijas datu sektora vadītājs Kārlis Lapiņš:
– Takas veidošana uzsākta jau 2003. gadā par Jūrmalas domes piešķirto finansējumu. Tajā laikā tika uzbūvēts jauns tiltiņš pār Vēršupīti un uzlabots takas segums gar Slokas ezeru, kā arī sakārtota vieta, kur ezerā ietek sēravots. Pērn sadarbība ar Jūrmalas domi uzlabojās un tika piešķirts finansējums (pavisam takas izveidošanā ieguldīti Ls 72 000), lai padarītu šo objektu cilvēkiem daudz pieejamāku. Turpināt labiekārtošanu mudināja divi iemesli: pirmkārt, slapjā laikā takas posms gar ezeru applūda un kļuva neizbrienams; otrkārt – taka bija vienvirziena – pa to varēja aiziet vai nu uz Melnezeru vai atpakaļ uz Ķemeriem; tā bija it kā bez sākuma un beigām. Tagad pie Slokas ezera izveidota autostāvvieta ar piknika vietu, 7m augstu, uz pontoniem peldošu skatu torni un informācijas stendi. Taka izbūvēta kā 3,1 km garš loks, kas sākas un beidzas vienā vietā – pie Slokas ezera. Apmēram 930 m no takas kopgaruma izlikti ar laipām.
– Ko takā ieraudzīs cilvēks bez biologa cienīgām zināšanām?
– Lielā mērā šī vieta domāta, lai cilvēki vienkārši varētu pastaigāties dabā, pie reizes saņemot arī informāciju par dabu. Taka vijās cauri daudziem un dažādiem biotopiem (dzīvotnēm) – tās sākumā pie Slokas ezera ir slapjais melnalkšņu mežs jeb dumbrājs ar tam raksturīgajām putnu un augu sugām. Šeit sastopams īpaši aizsargājams augs – purva dievkrēsliņš. Tieši tagad, jūnija sākumā, tas zied skaistiem, dzelteniem ziediem. Tāpat mežā sastopamas praktiski visas Latvijā sastopamās dzeņu sugas, to vidū arī Ķemeru nacionālā parka simbols – baltmugurdzenis (putnus vairāk redzēt un dzirdēt var rīta agrumā). Aiz dumbrāju meža ir vieta, kur satek kopā Vecslocene un Vēršupīte.
– Upes, kur tik purvaina un nabadzīga augsne, zivīm gan laikam nepatīk?
– Patiesībā Slokas ezerā zivis joprojām ir visai lielā skaitā – upītēs, protams, mazāk un Vēršupītē uz Ķemeru pusi ar tām tiešām ir stipri trūcīgi.
Takā redzami arī vecie priežu meži un iespējams būt vietā, kas vēl pirms 100 gadiem bijis augstais purvs. Diemžēl, būvniecība un nosusināšanas darbi tuvākajā apkaimē noveduši pie tā, ka purvs kļuvis par mežu; no purva palikušas tikai vaivariņu un dzērveņu audzes. Taka noslēdzas pie Ķemeru ārstniecisko dūņu atradnes, kur joprojām tiek iegūtas dūņas ārstniecības vajadzībām.
– Taču takas noslēgumā ir arī virkne dažādu sportisku atrakciju. Vai varat pateikt, kas darāms uz laipas ar virvēs iekārtiem maisiem?
– Doma tāda, ka vispirms tie maisi jāiešūpo un kad tie šūpojas katrs savā ritmā, tad jāmēģina pāriet laipu… Jautrākai iešanai takā iekārtoti pavisam pieci sporta elementi. Vairākās vietās atrodas arī informācijas stendi tiem, kurus vairāk saista dabas izzināšana.
Runājot par tuvāko nākotni, sarosīties var riteņbraucienu cienītāji – jau šovasar taciņu gar dūņu atradnēm iecerēts pārveidot par izbraucamu velomaršrutu uz Kūdru.
