Pūre, kur pašiem sava Sapņu karte

Jau pagājušā nedēļā noslēdzās Tukuma rajona padomes ikgadēji rīkotais konkurss – «Sakoptākais pagasts 2008», kurā spēcīgākā, visvairāk nominācijās labākā izrādījās šādu un līdzīgu konkursu veterāne – Pūre. Un, lai arī konkursa komisijai uzvarētājs bija jāizvēlas it kā jau tikai četru rajona pašvaldību – Sēmes, Smārdes, Jaunsātu un Pūres – vidū, tomēr, jādomā, ka šogad šie pagasti tiešām – vissakoptākie, – vai gan citādāk tie ļautos stingrajai vērtēšanai? Šoreiz stāsts par pagastu "izdevīgā vietā" jeb Pūri.

Paši tiek galā

Domājams, ka Latvijā nav pārāk daudz tādu mazu lauku pagastiņu, kas var lepoties ar to, ka vairs nav nepieciešama valsts palīdzība jeb dotācijas, lai saimniekotu paši savās mājās. Pūre – var, jo, kā lepni paziņoja pagasta priekšsēdētājas Aivars Volfs: "Mēs cenšamies izmantot ikvienu iespēju, lai katram pagasta budžeta latam varētu pievienotu vēl arī otru. Protams, ne vienmēr tas izdodas, bet mērķim taču jābūt?" Pateicoties pagasta aktīvajiem kultūras, izglītības un pašvaldības darbiniekiem, Pūre realizējusi jau vairākus projektus, kuros tiek piesaistīta arī Eiropas nauda. Tādējādi ir izdevies uzlabot satiksmes drošību, kas ir svarīgi vietā, kura atrodas abpus Ventspils šosejai. Uzliets arī jauns un skaists asfalts pa ceļam uz Dzintaru. Šogad tika labiekārtotas telpas NVO centrā «Vindas», kurā darbojas vairākas pagasta interešu grupas, piemēram, sieviešu klubiņš «Dzirnas», pensionāru kopa «Kā sendienās», jaunās māmiņas un jaunieši. Nu šeit var ērti rīkot visdažādākās tikšanās, seminārus vismaz 30 cilvēkiem. Te pieejams arī dators ar interneta pieslēgumu, kā arī reizēm, kad noguruši no basketbola bumbas mētāšanas ēkas stāvlaukumā, šeit sapulcējas vietēji jaunieši, lai uzrautu kārtējo zolītes maču vai citu galda spēli. Ja telpas remontam un biedrību aktivitātēm tiek piesaistīta projektu un sponsoru nauda, tad komunālos izdevumus ir apņēmusies apmaksāt un arī apmaksā pašvaldība.

Vairāk vietas "zem saules"

Pagasts domā arī par sociālās mājas iekārtošanu – valsts šim mērķim piešķīrusi Ls 140 000. "Un kādēļ gan šādu iespēju neizmantot?" retoriski jautā A. Volfs. Ēka ir, tajā tikko veikts energoaudits, un nu tiek gatavots tehniskais projekts, lai «Lāmās» uzlabotu siltumnoturību. Arī šeit tiks piesaistīta Eiropas nauda. Vēl tikai ieceres līmenī ir jaunas daudzdzīvokļu mājas celtniecība Pūrē, kurā varētu būt vieta pat 40 jauniem mājokļiem. Tajā tiktu rasta vieta arī ambulancei, kas pašlaik izmanto bērnudārza telpas. Ja šī ideja īstenosies – tiks atrisinātas vairākas problēmas – būs cilvēkiem jauni dzīvokļi, bet bērnudārzā – vieta vēl vismaz 20 bērniņiem. Starp citu, jāpiebilst, ka pagastā darbojas ne tikai ārsta prakse, bet ir arī savs moderni aprīkots zobārstniecības kabinets, kas žūrijas komisijai tika demonstrēts prezentācijā. Tomēr… – neviens zobārsts diemžēl vēl nevēloties Pūrē strādāt pastāvīgi.

Miglā tīta ir arī Pūres muižas ēkas nākotne, kurā tās tagadējais īpašnieks bija paredzējis veidot viesnīcu. Šīs viesnīcas īpašais "pluss" būtu tas, ka pagasta ciemiņi tiktu baroti ar Pūrē audzētajiem, bioloģiski tīrajiem lauku labumiem, jo būtu grēks neizmantot šīs apdzīvotās vietas nosaukuma, pareizāk teikt – jau zīmola – priekšrocības, kas jau tagad lieliski noder kā mārketinga triks vietējiem ražotājiem (pure angļu valodā – tīrs, skaidrs, nevainojams). Tomēr pašlaik šādiem grandioziem plāniem naudas pietrūkstot, tādēļ ēka mazliet atstāta novārtā.

Šalc zaļais mežs

Eiropas naudu Pūrē cenšas izmantot arī vietējie zemnieki, kuri, neskatoties uz pašreiz ne pārāk optimistisko ekonomisko situāciju, nepārstāj sapņot par bioloģiskajām saimniecībām un datorizētām kūtīm. Pūres pagasts kopā ar Kandavu ir iesaistīti LEADER+programmā, kas, kā godīgi atzīst A. Volfs, viņam tā līdz galam nav saprotama: "Mēs arī bez visām programmām nekad neesam atteikuši cilvēkiem palīdzēt pieteikties dažādiem projektiem un pretendēt uz Eiropas fondu līdzekļiem." Projektu nauda tiekot piesaistīta arī, lai koptu pagastam piederošās mežu platības. Un priekšsēdētājs uzskata, ka tas ir bijis pareizs deputātu lēmums – neatteikties no saviem meža, jo ir iespējams piesaistīt līdzekļus, lai iegādātos visu nepieciešamo tehniku, kas pēc Eiropas standartiem ir gan vienkārši trimmeris, gan pat kvadracikls.

Jāteic, ka Pūres pagasts kopumā cenšas dzīvot zaļi, pirmkārt, jau izglītojot jaunatni, kas piedalās visdažādākajos ar zaļo dzīves veidu saistītos konkursos un vides sakopšanas pasākumos. Pūres bērnudārza audzēkņi direktores Velgas Dekteres vadībā vāc gan makulatūru, gan baterijas un pat piedalījās meža stādīšanas akcijā. Savukārt, skolas bērni šīs jau bērnudārzā iegūtās iemaņas pilnveido – piedalās konkursos un akcijās. Kā pastāstīja pamatskolas direktore Dace Strazdiņa, šogad bērni izcīnījuši vairākas godalgotas vietas un viena no tām – vides projektu konkursā. Tajā piedaloties, tika izveidots atpūtas parka projekts, kuru, iespējams, nākotnē pašvaldība pat varētu īstenot. Otrkārt, Pūre gatavojas slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas firmu «Kurzemes ainava».

Kultūrvide un uzņēmējdarbība

Par to, ka Pūres cilvēki nesēž rokas klēpī salikuši arī no darba brīvajā laikā, liecina arī fakts, ka pagastā darbojas 18 pašdarbības kolektīvi. Kā pastāstīja kultūras nama vadītāja Inese Vinšteina, tie ir vairāk nekā 200 dziedātāju, dejotāju un citu aktīvistu. Savukārt Pūres bibliotēkai ir pašai sava "Gaismas nesēja" jeb Valda Dzelzkalēja, kas saņēmusi šo titulu, pateicoties aktīvajai darbībai novadpētniecībā un jaunatnes izglītošanā. Gada laikā vien īstenoti 10 projekti, kuru lielākā daļa paredzēta tieši bērnu izglītošanai.

Arī uzņēmējdarbība par spīti visām krīzēm Pūrē nav apstājusies – te darbojas augļu pārstrādes cehs (katrs 4. lats pagasta budžetā esot nācis no šī uzņēmuma), divi zivju pārstrādes cehi, tikko uzbūvēta jauna augļu glabātava, iespējams, ka tuvākajā laikā apgriezienus uzņems arī jaunā ekskluzīvās šokolādes ražotne, bet grants karjerā uzņēmējs, kas iegādājis kvotu par 1 miljonu m³ grants izcelšanu, jau uzsācis aktīvus rakšanas darbus. Ja veicas uzņēmējiem, labi sokas arī pagastam un, kā klusi cer priekšsēdētājs A. Volfs, jau nākamgad pagasta «Sapņu karte», kas tika pievienota vērtēšanas komisijas bukletiem, tiks īstenota pēc iespējas vairākos punktos.

Kā prezentācijas noslēgumā atzina A. Volfs, pagasta panākuma atslēga ir, pirmkārt, Pūres veiksmīgais ģeogrāfiskais novietojums, otrkārt, saskaņota komanda, kas strādā pagasta labā.

***

Atgādinām, ka Pūre augstāko novērtējumu ir saņēmusi nominācijās: «Mežs un sabiedrība», «Izglītība un sports», «Kultūrvides veidošana pašvaldībā», «Vides aizsardzība», «Ceļi un ielas», «Dialoga meistari» un «Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos».

Liena Trēde

Bildes:

Bērni kopj alpināriju un vienlaikus pelna sev brīvpusdienas (daudzas meitenes pie akmens kāpnēm)

Šādā parkā vēlētos atpūsties Pūres jaunatne (makets)

Komisijas locekle Monika Bērzs – Bērziņa ar ceļu būvinženiera profesionālo aci vērtē grants kvalitāti. Pūres pagasts saviem ceļiem to jau atzinis par labu un izdevīgu esam. (tante vazājas)

A. Volfs, pašam nezinot, tika pieteikt kā pagasta «Odziņa».

Velga Dzelzkalēja ne tikai veido pagasta avīzīti, bet arī vāc visus iespējamos vēstures materiālus, tos skenē un veido iespaidīgas datu bāzes – nākamajām paaudzēm.