Šis gads Latvijā un pasaulē aizrit Covid-19 ēnā. Vīruss mainījis pasaules kārtību un licis saprast, ka gan sabiedrībai kopumā, gan katram indivīdam ir vienlīdz svarīga kā fiziskā, tā arī garīgā un psihiskā veselība. Daudzi piedzīvo vēl nebijušu neziņu un stresu, kas izgaismo emocionālas problēmas ģimenēs. Valsts policijas un bāriņtiesu pieredze liecina, ka jau pavasarī, ārkārtējās situācijas laikā, un arī pēc tam ir bijis daudz vairāk konfliktu ģimenēs – gan strīdi, gan vardarbība. Iespējams, saasinājumu iemesls ir arī tas, ka ģimenes neierasti daudz laika pavadīja izolēti dzīvesvietā, tāpat psiholoģisku spriedzi radīja risks palikt bez darba vai pat tā zaudējums un ienākumu samazināšanās. Tāpat Covid-19 laikā palielinās psihisko slimību risks vienlaikus ar to, ka pastiprinās arī jau esošie psihiskās veselības un uzvedības traucējumu simptomi kā reakcija uz stresu.
Daudzām ģimenēm šobrīd lieti noderētu psihoterapeita atbalsts, bet tas ir maksas pakalpojums – viena konsultācija maksā 30–70 eiro. Par īstermiņa psihoterapeitisku atbalstu var uzskatīt līdz 10 konsultācijām, bet jau tas daudzām ģimenēm ir pārlieku liels finansiāls slogs. Diemžēl bieži vien vecākiem trūkst finanšu līdzekļu, lai to atļautos, tāpēc domstarpības ģimenē turpinās, tā nodarot arvien lielāku emocionālu kaitējumu bērnam. Vēl viens iemesls, kāpēc ģimenes nevēršas pie speciālistiem, – trūkst pārliecības, ka psihoterapija var būt atbalstoša un palīdzoša. Protams, daudzkārt ģimenēm ir vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, bet arī īstermiņa 10 konsultāciju atbalsts var ļaut attiecību grūtībās nonākušām ģimenēm ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties problemātiku. Nesaņemot tūlītēju individuālu atbalstu, ģimenes diemžēl iekļūst daudz dziļākā krīzē – bērni var nonākt pat ārpusģimenes aprūpē, un tam psiholoģiskās sekas nav izmērāmas. Speciālisti norāda, ka bērniem rodas emocionālas un psiholoģiskas problēmas, pasliktinās sekmes skolā un viņi netiek galā ar emocionālo spriedzi, meklējot vainu sevī. Bieži situācijās, kad pāra attiecībās rodas domstarpības un ģimenē ir bērns, vecāki vēršas pēc risinājuma bāriņtiesā vai sociālajā dienestā, bet vēlāk meklē juridisko palīdzību pie advokāta, lai risinātu ar bērna turpmāko aprūpi saistītos jautājumus, kas visbiežāk beidzas ar ilgstošu tiesvedības procesu.
Lai risinātu šo problēmu, ir tapis izmēģinājuma projekts, kurā ģimene, kas smagi izjūt krīzes sekas, varēs saņemt līdz 10 bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijas. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projektā „Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes psihoterapijas pakalpojums Latvijas ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki šķiras vai jau dzīvo šķirti. Šis ir unikāls valsts nodrošināts pakalpojums ģimenēm, jo šobrīd nevienā pašvaldībā ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu šāds atbalsta instruments ģimenēm netiek nodrošināts. Ģimenes psihoterapija būtu efektīvs instruments, kas palīdzētu vecākiem iemācīties miermīlīgā, cieņpilnā ceļā rast kompromisus un pieņemt lēmumus, kas saistās ar bērna aprūpi un audzināšanu, tādējādi samazinot to gadījumu skaitu, kad vecāku domstarpību risināšanas procesā tiek nodarīts būtisks emocionāls kaitējums bērnam. Šī projekta mērķis ir sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm un arī atbrīvoties no stigmas, kas joprojām valda daļā sabiedrības, ka psihoterapija nevar būt plaša spektra pakalpojums.
Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem plānots nodrošināt 12 mēnešus, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu skaitam. Profesionāls atbalsts tiks nodrošināts kā individuālas ģimenes psihoterapijas konsultācijas visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, turklāt nenosakot konkrētu ierobežojumu ģimenes problēmai – tā var būt gan vecāku šķiršanās, gan bērna uzvedības problēmas, vecāka psihiska slimība, tuvinieka zaudējums u.c. Vienas konsultācijas ilgums plānots no stundas līdz pusotrai stundai vidēji vienu reizi nedēļā. Parasti pirmās trīs konsultācijas tiek veltītas ģimenes problemātikas izvērtējumam, bet situācijas risināšana sākas tikai no ceturtās reizes, tāpēc katrai ģimenei nepieciešamais konsultāciju skaits būs citāds – no 5 līdz, maksimums, 10 konsultācijām. Tomēr, kā jebkurā terapijā, katru situāciju speciālists vērtēs individuāli. Ja ģimenei būs rekomendēts un tā vēlēsies apmeklēt vairāk nekā 10 konsultācijas, par katru nākamo būs jāmaksā pašiem.
Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojums sertificētu ģimenes psihoterapeitu privātpraksēs tiks piedāvāts ģimenēm visā Latvija, tomēr visvairāk pieejamu speciālistu ir Rīgā un Rīgas reģionā. Plānots, ka izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojumu varēs saņemt arī citur Latvijā dzīvojošie, ja ģimenes psihoterapijas pakalpojums tiks rekomendēts kā nekavējoties nepieciešams.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izsludinājusi pakalpojuma sniegšanas iepirkuma konkursu, lai izvēlētos tās psihoterapeitu privātprakses, kur ģimenes ar bērniem varēs saņemt šo terapiju. Pakalpojuma saņemšanas kārtībā būs zināma vēlāk. Realitātē šī terapeitiskā palīdzība būtu vajadzīga lielākam skaitam ģimeņu, tomēr šī projekta īstenošana ir sākums un tas ir labāk nekā nekas. Tas arī nozīmē, ka Latvijā, kaut lēnām, bet tiek novērtēta arī psihiskā veselība, kas iet roku rokā ar fizisko veselību un materiālo labklājību.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā ģimenes psihoterapija ir atzīta pierādījumos balstīta metode, un tur to sedz valsts veselības apdrošināšana. Igaunijas piemērs ir pārdomāts un tālredzīgs, tādēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība cer, ka šis pilotprojekts kalpos kā pirmais solis valsts rūpēs par Latvijas ģimeņu psihisko veselību.
Agris un Ruslans iesaku aiziet!