Priekšvēlēšanu diskusiju maratons Tukumā

23. maijā, «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» rīkotā diskusija notika Tukumā, Raiņa ģimnāzijas zālē. Jau labu laiku pirms tās sākumā zālē pulcējās cilvēki un partiju sarakstu runas vīri centās rasta vietu pie atvēlētajiem galdiņiem. Kad sākoties diskusijai cilvēku pilnajā zālē rokas pacēla tie, kas nav ar partijām saistīt – izdevās saskaitīt vien 16 roku…

Trīs minūtes – laiks kandidātu reklāmai

«Pilsoniskā savienība», Arnis Šablovskis:

– Man liels prieks jūs visus šeit redzēt, cienījamie politisko partiju pārstāvji, draugi, radinieki un daži vēlētājai. Protams, visa šī situācija rāda, cik politika mīlēta vai tieši otrādi. Un tas arī rāda, kāda ir morālētiskā situācija partiju vidē – cik lielā mērā vēlētājs [tai] tic vai gluži otrādi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ tapusi šī – viena no jaunākajām partijām – «Pilsoniskā savienība», ko publiskajā telpā vairāk pazīst kā Ģirta Valda Kristovska un Sandra Kalnietes partiju. Jā, arī šajā vidē, Tukumā, esam nolēmuši startēt, un mēs pamatā esam vērtību saraksts. Teiksim, ja galvenajos spēlētājos, kas sevi jau potenciāli uzskata par vēlēšanu uzvarētājiem, mēs vairāk redzēsim cilvēkus, kuri ir lielos, vadošos amatos un kuri var lietot tādus vai citādus netieši administratīvos resursus, tad mēs esam sabalansēts saraksts (arī citi ir sabalansēti, bet uz citiem principiem). Sabalansēts pēc dzīvesvietas, vecuma – mums ir ļoti daudz jauniešu, vīriešu labākajos gados, sieviešu, kas ir sasniegušas panākumus uzņēmējdarbībā. Jā, es vienmēr aizmirstu pateikt, kā mani sauc! Mani sauc Arnis Šablovskis, esmu pirms brīža bijis publicists. Mūsu otrais numurs ir Jānis Lepsis – zinātnieks, uzņēmējs no Pūres. Starp mums ir arī Māris Kalniņš, bet viņš šodien nav klāt, tādēļ runāsim par to, kas ir – uzņēmējs Arnis Gaņģis. Mūsu vidū ir arī misionārs Jānis Savickis, arī Tālivaldis Krūmiņš.

«Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš», Juris Poga:

– Es šodien un jau ilgus gadus – praktiski no pašas partijas dibināšanas dienas, pārstāvu «LPP/LC». Pēc sarakstiem mēs šeit esam viena no vecākām partijām, kura gan iepriekšējās Saeimas laikā nebija starp vadošajām partijām, kas arī no mūsu rindām ļoti daudzus cilvēkus atsijāja. Bet nu šobrīd ir tāda situācija, ka cilvēki nāk, atgriežas un esam viena no tām partijām, kas piesaista arvien vairāk un vairāk cilvēku. Tukumā, Tukuma novadā, startējam ar savu sarakstu un mūsu prioritātes gan valstī, gan arī šeit, Tukumā un Tukuma novadā, ir trīs. Tā ir ģimene, tas ir darbs un tās ir mājas! Tie nav šie šaurie jēdzieni, ģimene kā tāda, bet tas ir ģimenes modelis kopsummā – gan izglītība, gan kultūra. Mājas arī nav šauras – tā ir drošība, tā ir stabilitāte. Darbs ir tas, bez kā mēs neviens nevaram izdzīvot, un tas ir nepieciešams, lai apmierinātu savas ikdienas prasības. Šeit kopā ar mani ir vēl divi cilvēki un cilvēki ir arī zālē. Tātad – Liena Kurka un Tukuma «Latvijas Tautas frontes» nodaļas dibinātājs – Andris Miezītis. Lienei es došu vārdu par jautājumu – darbs mūsu skatījumā. Vēl šeit ir divi partijas biedri – Anatolija Berezovskis un Ingars Ozols.

L. Kurka:

– Es gribētu parunāt par prioritātēm, kādas tās pašlaik ir, un tas ir darbs. Tā kā pašvaldība pilda funkciju jeb visu, kas saistīts ar saimnieciskām darbībām, mēs esam gatavi cīnīties, strādāt, lai ieviestu izmaiņas apkures darbos, atkritumu apsaimniekošanā, ceļu sakārtošanā un tamlīdzīgi. Tāpat mūsu prioritātes ļoti lielā mērā ir izglītība….

«Jaunais Laiks», Dace Lebeda:

– Esmu Tukuma pilsētas kultūras nama direktore un pārstāvu «Jauno Laiku». Gribam mēs vai nē, visi kopā atradīsimies vienā laivā, un tas, kā šī laiva slīdēs uz priekšu, ir atkarīgs no tā, cik saskanīgi un koleģiāli kopā airēsim. Droši var būt tikai tad, ja ir godīgi spēles principi un godīga attieksme vienam pret otru. Tieši tādēļ mēs gribētu akcentēt šīs godīgās spēles principu, arī pirmsvēlēšanu un arī turpmākās mūsu darbošanās laikā, tādēļ dāvinām Raiņa ģimnāzijai bumbu. Jo tikai tas, kas godīgi spēlē spēli, ir patiesais uzvarētājs. Tas – pirmais. Otrais, tātad mūsu partijai galvenais ir drošība, drošība par bērniem, izglītību, darbu, savu veselību un nākotni, drošība – par novada spēcīgumu un stabilitāti kopumā. Šī ir septītā reize, kad kopā tiekamies. Protams, visiem deputātu kandidātiem ir ļoti labi un kolosāli nodomi un, ja tie ir tik patiesi, tad mēs apsolāmies pēdējā tikšanās reizē savākt no jums visiem koordinātas. Mēs nezinām, kurš no mums tiks domē, kurš ne, bet tie, kas tiks, lūdzam izmantot iespēju un visus aicināt darba grupās, jo novads no tā tikai būs ieguvējs.

«Tautas partija», Kaspars Gribusts:

– Pārstāvu Tautas partijas sarakstu 2009. gada Tukuma novada pašvaldības vēlēšanās. Esmu uzaudzis Slampes pagastā un tur uzsācis uzņēmējdarību lauksaimniecības sfērā. Šobrīd dzīvoju un strādāju Tukumā, nodarbojos ar ēku apsaimniekošanu, būvniecību. Vēlos jūs iepazīstināt ar savu komandu, kas ieradusies uz diskusiju. Gunita Rosicka…

G. Rosicka:

– Dzimusi un augusi Tukuma pilsētā, pašlaik pārstāvu Tumes pagastu, strādāju Jaunmoku pilī.

Arnis Lēnerts:

– Dzimis Kandavā, bet strādāju Tukumā.

Agnese Ritene:

– Esmu farmaceite, «Centra aptiekas» vadītāja. Un man tiešām ļoti liels prieks, ka jūs te esat atnākuši, kaut vai tā saujiņa, kurai kaut kas tomēr interesē!

Aigars Freibergs:

– Strādāju ar cilvēkiem Tukumā. Vadu SIA «Delta AM».

Aldis Roze:

– Strādāju un dzīvoju Tukumā. Strādāju SIA «Ramitent»

Indra Rassone:

– Strādāju un esmu arī mācījusies Tukumā. Strādāju atkritumu apsaimniekošana uzņēmumā «Piejūra».

K. Gribusts:

– Mūsu mērķis ir iestāties par līdzsvarotu lauku un pilsētas attīstību Tukuma novadā. Līdzīgi man domā daudzi cilvēku, kuriem nav vienalga, kāda būs mūsu nākotne. Tāpēc savā sarakstā esam iekļāvuši daudz jaunu, uzņēmīgu cilvēku, nodrošinot radošu un enerģisku pieeju novada uzdevumu risināšanā. Apzinoties, ka programmas 4000 zīmju ietvaros nav iespējams iekļaut visus novada iedzīvotājiem būtiskos jautājumus, kas, manuprāt, jārisina, tomēr esam gatavi apliecināta savlaicīgu, nenovēlotu rīcību iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvībā. Turklāt mūsu saraksta deputātu kandidāti nolēmuši kopā strādāt arī pēc vēlēšanām. Mūsu prioritātes: pirmkārt, izveidosim "vienas pieturas" aģentūru, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs iespēja risināt savus jautājumus uz vietas, ar koordinatoru starpniecību, nosūtot elektroniskā veidā informāciju centrālajai pašvaldības pārvaldei. Līdz ar to tiktu samazināta birokrātija, paātrināta lietu izskatīšana pašvaldības iestādēs. Otrkārt, šobrīd ļoti svarīgi ir veicināt ekonomisko vidi, būtiski ir sadarboties ar lauku un pilsētu iedzīvotājiem, veidot dialogu ar vietējiem uzņēmējiem. Treškārt, rūpēsimies, lai būtu pieejami izglītības, veselības un sociālās palīdzības pakalpojumi novada iedzīvotājiem. Nenoliedzami, rūpēsimies par drošību Tukuma novadā.

«Zaļo un zemnieku savienība/ Apvienība «Tēvzemei un brīvībai»», Agris Jaunkļaviņš:

– Mūsu saraksta kandidāti ir interesanti ar to, ka tajā ir lielākā daļa no pašreiz strādājošiem pašvaldību vadītājiem. Otrkārt, mūsu sarakstā, atšķirībā no citiem, ir lielākais procents daiļā dzimuma pārstāvju. Treškārt, mūsu programmā ir noteiktas prioritātes, un tās ir četras – uzņēmējdarbība, veselības aprūpe, izglītība un sociālā palīdzība. Raksturīgi ir tas, ka mūsu programmā ir noteikti konkrēti uzdevumi, konkrēti mērķi un konkrēti termiņi šo uzdevumu un mērķu izpildei. Noslēgumā es gribu pateikt, ka mēs visiem vēlētājiem, manuprāt, esam interesanti ar to, ka esam pateikuši: ja gadījumā mēs neapsaimniekosim mums uzticēto novada domes budžetu, tad jums ir tiesības pieprasīt un mēs visi noliekam savus deputātu mandātus. Bet to jūs varēsiet izdarīt tikai tad, ja jūs aiziesiet un mūs ievēlēsiet! Paldies, par uzmanību.

«Saskaņas centrs», Inese Cīrule:

– Mēs esam sociāldemokrātiskā partija, partiju apvienība «Saskaņas centrs». Tukuma novadā startējam pirmo reizi, un tāpēc es vēlos jūs iepazīstināt ar mūsu devīzi: "Cilvēka cienīgu dzīvi – ikvienam!" Un jūs jau laikam dzirdējāt, ka «Saskaņa centrs» ir tā partija, kas aktīvi darbojas arī Saeimā, un mūsu pamatuzdevums šodien, ekonomiskās krīzes situācijā, panākt, lai netiktu totāli samazināti sociālie izdevumi. Kā piemēru es gribu minēt pagājušo nedēļu, kad notika apspriede par māmiņu algām un mūsu partija iestājās par to, ka aizstāvēs vecāku pabalstus arī, ja nepieciešams, Satversmes tiesā. Tāpēc mēs uzskatām, ka sociālai politikai šobrīd ir vissvarīgākā loma, un «Saskaņas centrs» uzskata, ka Tukuma pilsētā ir izstrādāta kolosāla, laba un efektīva sociālā atbalsta programma un ka šo gados uzkrāto pieredzi jāizplata arī novadā. Otrā mūsu prioritāte ir uzņēmējdarbība, un mēs uzskatām, ka visur, kur iespējams, jādod novadā priekšroku vietējam biznesam, uzņēmējiem, jāatbalsta viņi gan ar informāciju, jāsniedz juridiskais atbalsts un jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt realizēt savu produkciju. «Saskaņas centram» ir savi piedāvājumi, kā to izdarīt, jo saprotam, ka cilvēku atlaist no darba ir vienkārši, bet lai viņu atgrieztu atpakaļ dzīvē – tas uzņēmējam, novadam, valstij izmaksās vēl dārgāk. Trešā prioritāte mums ir drošība, un mēs redzam, ka šī problēma ar katru dienu ir arvien aktuālāka ne tikai valstī, bet arī pilsētā. Es gribu minēt šo traģisko notikumu mūsu pilsētā un uzskatām, ka ar šo jautājumu jāsāk steidzami strādāt, risināt, lai novada un pilsētas iedzīvotāji justos tā kā agrāk pilsētā un novadā – drošāk. Visu pārējo jūs varēsiet izlasīt programmā, un šodien te esam pārstāvēti ar 12 deputātu kandidātiem, daži ir arī zālē – lūdzu piecelties kājās! Mums ir partija, kurā ir jaunieši, jo «Saskaņas centrs» uzskata, ka šodien ir jauna situācija valstī, ka jānāk jaunām idejām un jaunieši ir tieši tie, kas šīs idejas mums var dot. Paldies par uzmanību!

«Tukuma pilsētai un novadam», Juris Šulcs:

– Esmu Tukuma domes priekšsēdētājs un vienlaikus arī partijas «Tukuma pilsētai un novadam» valdes priekšsēdētājs. Atšķirībā no citiem mēs esam reģionāla partija, bet paši mēs uzskatām, ka neesam politiskās varas pārstāvji – esam saimniecisko darbu partija, jo četri no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem ir Tukuma novada lielāko pašvaldību vadītāji. Summāri mēs skatāmies, ka no 33 000 novada iedzīvotājiem jau pašlaik atbildam un veicam saimniecisko darbību teritorijā, kurā dzīvo 25 000 iedzīvotāju. Mēs nevaram daudz solīt, jo vērtēt var tikai pēc padarītajiem darbiem un, domāju, šajā jomā mums ir milzīga pieredze, ko arī kolēģi teica, jo sfēras, kurās Tukuma novads, Tukuma pilsēta ir attīstījušies – ir visiem zināmas. Tādēļ arī mūsu galvenais vadmotīvs ir godprātība, atbildība, zināšanas, un tā ir komanda, kas to var veikt. Šī partija ir nosvinējusi piecu gadu jubileju, un katru mēnesi mēs sanākam kopā, lemjam par jautājumiem, kas ir svarīgi gan pilsētai, gan novadam. Ar mūsu programmu var iepazīties arī mājas lapā www.tpn.lv – tur ir atspoguļoti gan izpildītie darbi, gan arī detalizēta programma par to, kas būtu jāvada un kas būtu jādara, lai Tukuma novada attīstītos tik pat efektīvi, kā tas ir noticis līdz šim šajās pašvaldībās. Šo darbu mēģinās veikt mūsu cilvēki.

Silvija Rabkēviča:

– Esmu Sēmes pagasta padomes priekšsēdētāja kopš 2001. gada, bet šīs partija biedre – no 2004. – partijas dibināšanas gada. Iepriekš neesmu bijusi nevienā citā partijā un tāpat kā šeit visi klātesošie deputātu kandidāti droši vien esmu izvēlējusies savu līderi, un tas ir Juris Šulcs, par kuru runā nevis solījumi, bet padarīties darbi. Es strādāju pēc tāda paša principa un viņam uzticos – uzticieties arī jūs!

Aivars Volfs:

– Pūres pašvaldības vadītājs pēdējos 11 gadus. Esmu šajā partijā, jo tā ir domu biedru partija un mūsu lielākā atšķirtība ir tā, ka mums nav saimnieka. Vienīgie mūsu saimnieki ir tie cilvēki, kuri par mums balsos, kuri mums uzticas, un mūsu galvenais vadmotīvs ir būt atbildīgiem par šo uzticību un šo uzticību attaisnot.

«Sabiedrība Citai politikai», Vilnis Pinka:

– Sveicināti, esmu partijas Tukuma nodaļas vadītājs. Strādāju par darba aizsardzības speciālistu, konsultantu. Un vēlēšanās mēs startējam ar 17 cilvēku sarakstu. No klātesošajiem: Artis Jomerts – Jaunsātu pagasta zemnieks un Jaunsātu pagasta priekšsēdētāja vietnieks.; Ilgvars Kalniņš – SIA «Tukuma Auto» valdes priekšsēdētājs; Kristīne Gereiša – pedagogs 2. vidusskolā; Ilmārs Talle – Tukuma slimnīcas mediķis. Tiekot ievēlētiem un strādājot domē, mēs par galvenajām prioritātēm, kas tieši skar visu novadu, uzskatām uzņēmējdarbības veicināšanu, darba vietu radīšanu un esošo saglabāšanu. Otrais – iedzīvotāju drošība, viņu īpašumu drošība un sabiedriskā kārtība. Trešais – sociālā palīdzība un pakalpojumi. Tas attiecas uz visu novadu – tie ir trīs mūsu pamatpunkti. Sīkāk par novadu es šobrīd nerunāšu, bet gribu pateikt arī tos svarīgākos uzdevumus vai virzienus, pie kā mēs vēlamies strādāt jau no ievēlēšanas dienas, esot domē. Domāju, ka visaktuālākais šobrīd ir komunālo pakalpojumu kvalitāte – tie ir ekonomiski pamatoti un taisnīgi tarifi, īpaši jau par apkuri runājot. Ir jādomā par apkures attīstību tālāk – vai mēs dabūsim investīcijas, ar vai bez līdzfinansējuma – tas ir ļoti svarīgi, izšķiroties, jo viss tas, ko mēs līdzfinansēsim, arī atspoguļosies pēc tam apkures tarifos. Protams, par kurināmā veidiem jārunā un par visu pārējo, bet tas ir jautājums, kas skar pilnīgi visus iedzīvotājus, jo nevar, teiksim, atteikties maksāt, nemaksāt, samazināt, ieekonomēt pats savā dzīvoklī – tarifi jāmaksā neatkarīgi ne no kā cita. Jādomā arī par iedzīvotāju parādu segšanas problēmu, jo parādi krājas. Un jādomā arī par privātmāju atkritumu izvešanu. Jāpieliek visas pūles, lai šobrīd izstrādātu lielāku ūdenssaimniecības projekta ieviešanu, kas ir 16 miljonu apmērā, un, pirmkārt, jau jādomā par Tukuma mikrorajoniem, īpaši – Veļķiem. Protams, atbalstām bērnudārza celtniecību un attīstību, bet, kamēr notiek būvniecības darbi, jādomā par bērnu uzraudzības grupu veidošanu un noteikti arī par dotēta auklīšu dienesta izveidi. Paraugs mums ir Liepājā, kas ir vienīgā vieta valstī, kur tiek dotēta auklīšu izmantošana, lai cilvēki varētu strādāt un auklīte – pelnīt. Tie ir divi zaķi ar vienu šāvienu – bezdarba [samazināšana] un darba rokas. Uzlabojumi pilsētas auto satiksmē, stāvvietu ekspluatācijā – ne tieši stāvvietu dienā, bet mums ir jādomā par to, kas notiek naktīs, kad pie mājām stāv automašīnas. Tās var, pirmkārt, nozagt, otrkārt, mājām netiek klāt ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Tādēļ jādomā par kaut kādiem laukumiem pa visas pilsētas teritoriju, kur par minimālu samaksu automašīnas varētu novietot…

Diskusijās – gan caurumi, gan klupšanas akmeņi, gan dažs labs priekšlikums

Pēc tam, kad deputātu kandidāti bija izklāstījuši savas priekšvēlēšanu programmas, sākās diskusijas. Katra saraksta pārstāvji uzrakstīja uz lapiņas trīs problēmas, kas viņuprāt, vissvarīgākās un visupirms novadā risināmas. Pēc tam kandidāti centās izstāstīt, kā pašu izvirzītās problēmas teorētiski un praktiski risināt.

Aktuāli – sociālais darbs, biznesa inkubators un pakalpojumi pagastos

«Pilsoniskā savienība»

– Jūsu minētais pirmais punkts – sociālā darba efektivitātes nodrošināšana atbilstoši sociālajai situācijai valstī. Kā tas notiks?

A. Šablovskis:

– Kā mēs zinām, tās prognozes par to, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ir no vismelnākajām līdz vidēji melnām. Tātad, ja situācija attīstās galēji negatīvi, tad bezdarbnieku armija, cilvēki, kas ir bez darba, un cilvēki, kas ir izmisumā, paliks vairākumā. Sociālajiem dienestiem un sociālajam darbam jābūt nebirokratizētam, lai spētu reaģēt uz cilvēkiem, kas ir ciešanās un ir uz ielas.

– Piemēram, kā jūs par viņiem uzzināsiet? Kā jūs par to zināsiet lauku pagastā? Droši vien avīzē lasījāt piemēru, kā onkulītis no slimnīcas atbraucis, kāju salauzis un guļ bez palīdzības…

– Katrā pagastā ir sociālie darbinieki, un viņu uzdevums ir efektīvi ziņot par to, kā mainās viņu klientu skaits.

– Kā viņi to uzzina? Esam nonākuši pie tā, ka viņi sēž kabinetā un par šie cilvēkiem nezina…

– Viņš nesēdēs, viņam ir jābūt tiešam kontaktam ar iedzīvotājiem.

– Bet viņam ir pieņemšanas laiks, kaut kad jāuzklausa sūdzības, jāpieņem maznodrošināto iesniegumi…

– Tai atmosfērai jābūt tādai, ka katrs iedzīvotājs vai kaimiņš, kas zina, ka tur ir spriedze… Jābūt tiesībām efektīvi ziņot, zvanīt jebkurā diennakts laikā.

– Arī tagad ir tiesības, bet tie cilvēki nezvana. Kāpēc?

– Tādēļ, ka acīmredzot šur tur nav pareizie cilvēki sociālajā darbā.

– Kā jūs tos pareizos atradīsiet? Jūs tagad esat pie teikšanas, jūs esat sociālā darba vadītājs novadā!

– Jātiekas un jāprasa, ko viņš saprot ar sociālo darbu, ka tas nedrīkst būt darbs ar dokumentiem, ka tam pirmkārt jābūt darbam cilvēkiem.

– Tātad tu sāksi viņus audzināt? Vai arī domā, ka sapratīsi, kuram ir tā sirdsdegsme un kuram – ne?

– Domāju, ka tā būs objektīva komisija vai arī speciāli cilvēki, kuri to skatīsies.

– Vai tu zini, ka šim darbiniekam jābūt arī speciālajai izglītībai? Vismaz pagaidām mūsu valsts likumi to paredz. Tu dabūsi vienu superīgo sirdscilvēku, brīnišķīgu, jauku aprūpētāju, bet bez izglītības, ko tad?

– Komandā jābūt balansam. Tas nozīmē, ka starp tiem, kas atbildēs par sociālo darbu kopumā novadā, jābūt gan šādiem, gan tādiem cilvēkiem. Teiksim – tikai ar izglītību vien nepietiek, sociālais darbs ir arī aicinājums.

– Šobrīd pat neļauj strādāt cilvēkiem, kam nav šis speciālās augstākās izglītības.

– Viņi drīkst būt padomnieka statusā, piemēram, draudzes arī var būt padomnieka statusā, kuras arī dara sociālo darbu. Un viņām ir jādara daudz vairāk, jo krīze paliks arvien lielāka. Domāju arī, ka jāiesaista maksimāli nevalstiskās organizācijas.

– Labi. Nākošais punkts – uzņēmējdarbības attīstība, kultūras dzīves nodrošināšana.

Arnis Zaņģis:

– Dotajā situācijā vajadzētu domāt par uzņēmējdarbības attīstīšanu. Mums jau ir iesākts biznesa inkubators, kuru domei jāmēģina attīstīt tālāk un pilnveidot. Tas viss varētu nostrādāt kā saikne. Teiksim, uzņēmējs varētu dabūt biznesa inkubatorā informāciju, tālāk viņš varētu dabūt informāciju ne tikai par iespējamajiem projektiem un visu pārējo, bet arī palīdzību attīstībai. Doma inkubatoram ir laba, bet tas ir jāattīsta.

– Doma laba, tikai realizācija, jūsuprāt, klibo. Kas tieši?

– Nav saiknes. Cik daudzi uzņēmēji bijuši tur pēc palīdzības un saņēmuši palīdzību?

– Vai esošajā inkubatorā nav palīdzība saņemta? Bet tur ir tādi aktīvi cilvēki, atsaucīgi, vismaz tāds iespaids palicis… Vai arī domē nav šī te atbalsta?

– Bet biznesa inkubators jau skaitās domes. Tur ir sava saikne: biznesa inkubators – dome, bet tur kaut kas nav atstrādāts, jo tā informācija nenonāk līdz uzņēmējiem.

A. Šablovskis:

– Ideja ir laba, tā jau zināmu auglību nestu, bet vienkārši, ja būtu vairāk informācijas aprites… Piemēram, tas, kas nenotiek – nav informācijas par pašiem Tukuma uzņēmējiem un novada uzņēmējiem. Ja novads būs viens, cilvēkam būtu labi, ja viņš varētu aiziet uz turieni un, piemēram, strādājot lielveikalu tīklā, redzēt, kuras zemnieku saimniecības piedāvā to un to. Darbs iesākts labs, bet jābūt tā, lai uzņēmēji, kas būtu gatavi pirkt šo produkciju, varētu par to uzzināt.

– Es gribu iebilst – šeit visu nosaka tirgus.

– Mēs varam vismaz to tirgu veicināt. Nākošā lieta – būtu vajadzīgs kaut kas līdzīgs nelielai izstāžu zālei, tikšanās vietai, kur būtu informācija par novada uzņēmumu produkciju un kur uzņēmumi būtu gatavi piegādāt arvien jaunu informāciju.

– Internetā tas ir. Saprotu, ka darbojas uzņēmēju klubs…

– Ja palasa Tukuma mājas lapu – cik mēs tur atrodam uzņēmējus, tur pat puse no visiem nav! Pilsētas dome nav iepriekš attīstījusi šo sfēru, popularizējot produkciju, popularizējot uzņēmējdarbību Tukumā.

– Tātad ar šādu informāciju, izstāžu zāli, popularizēšanu attīstīsiet uzņēmējdarbību. Bet saprotu, ka šobrīd galvenais ir finansējums.

A. Zaņģis:

– Šis projekts ir iesākts, tātad finansējums kaut kāds ir piešķirts, kaut kāds atbalsts jau tiek dots. Vēl uzskatām, ka jābūt pieejamai informācijai par projektiem.

A. Šablovskis:

– Efektivitātei jābūt tik lielai, ka uzņēmējs, kuram šis produkts, šī informācija patīk, ir gatavs par to maksāt.

– Trešais jūsu punkts – saglabāt līdzšinējo pašvaldības pakalpojumu līmeni. Jums ir aizdomas, ka tā nebūs?

J. Lepsis:

– Domāju, ka visiem ir aizdomas. Ja nebūtu aizdomu, zāle būtu tukša.

– Domājat, ka tas ir iemesls, kāpēc cilvēki nāk?

– Varbūt tas pirmais iemesls, kāpēc cilvēkiem no laukiem būtu tā interese nākt un klausīties. Tukumā, es domāju, nav bažu, ka samazināsies pašvaldības pakalpojumu pieejamība. Bet viens jautājums ir pakalpojumi, ko, aizejot uz pagastmāju, mēs dabūjam ar kvīti vai bez kvīts, bet otrs, ko pašvaldības nodrošina – skolas, ceļi.

– Kā jums pašam liekas, nu, ko jūs Pūrē zaudēsiet, pievienojoties Tukumam?

– Pirmais tas, ka, teiksim, nomirt it kā Pūrē varot, bet tālāk viss būšot jākārto Tukumā; arī apprecēties varēšot tikai baznīcā.

– Kāpēc?

– Dzimtsaraksts būšot tikai viens – pie pašreizējās nostādnes.

– Jums Tukuma kultūras nams mazāk patīk nekā Pūres pagastmāja?

– Jā, tāpēc ka es esmu pūrenieks. Jums droši vien arī labāk patīk kultūras nams Tukumā nekā Rīgā. Tie ir elementāri jautājumi. Piemēram, tas, kas saistīts ar bāriņtiesām. Loģiski, ka tā būtu viena, bet būtu jābūt tai pašai iespējai… Lai nav tā, ka pasaka – Tukumā ir notārs, un tur jūs to visu varat risināt.

– Jūsu priekšlikums, lai šie te pakalpojumi, kas ir patlaban, pilnīgi visi saglabātos. Bet tās jau ir arī naudas lietas. Cik kāzu gadā jums notiek? Volfa kungs [Pūres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs]neļaus samelot.

A. Volfs, TPN:

– Kad Tukumā ielas remontēja un netika dzimtsarakstu nodaļā, visi brauca pie mums, bet tā – sešas līdz astoņas; 20 pa gadu nomirst.

– Nu, ja ir sešas līdz astoņas laulības, vēl 20 nomirst, ņemsim – ir 60 aktu ierakstu gadā, vai tā dēļ ir vērts algot cilvēku? Un jums arī telpas jāuztur, turklāt tām jābūt sertificētām.

– Es domāju, ka tas nu tā nebūtu loģiski, ka kāzu telpa būtu sertificēta.

– Loģiski vai neloģiski, bet tai pašai amatpersonai jābūt sertificētai.

– Man nevajag, lai šis cilvēks sēž uz vietas. Lai Tukumā ir kāds uz pilnu slodzi – glabā, izraksta dzimšanas apliecības vai ko citu, bet lai cilvēkiem ir iespēja, ja viņš Pūrē grib laulāties, vai grib saņemt notāra pakalpojumus. Man nevajag, lai viņš astoņas stundas sēž Pūrē.

– Jūs esat par to, lai saglabātu kaut kādu pakalpojuma centru?

– Pakalpojuma centrs, kurš nodrošina visus pakalpojumus; tam jābūt proporcionāli pieprasījumam. Tas var būt pusi dienas nedēļā, bet lai būtu.

– Kā jūs to izdarīsiet? Likums par notāriem norāda, kur viņam jāuzturas, turklāt katrai pašvaldībai iedalīts noteikts skaits notāru. Kā jūs panāksiet, lai notārs brauc ārā?

– Man to notāru nevajag; man vajag bāriņtiesas sekretāru ar notāra tiesībām.

A. Šablovskis:

– Es vēl gribētu piebilst attiecībā uz kultūru. Noteikt vajag saglabāt visus pašdarbības kolektīvus, kas ir novadā.

– Kur ņems naudu?

– Acīmredzot, ja šis samazinājums notiek, lai tas notiek proporcionāli un taisnīgi. Pašdarbības kolektīvi jau zināmā mērā arī ir nevalstiskās organizācijas, bet, galvenais, lai tas notiek taisnīgi.

– Piemēra pēc – Pūrē ir koris, uz kuru brauc no Irlavas…

No zāles:

– No Sēmes.

– Bet Jaunsātos nav. Kā jūs šo proporcionalitāti ievērosiet, Jaunsātus vispār atstāsiet tukšus?

– Šīs lietas jau izdiskutējām Irlavā. Protams, ir jābūt iedzīvotāju sapulcēm, kur viņi paši pieņems lēmumus, un tos vajag respektēt. Šos lēmumus nevar pieņemt Tukumā, ir jārespektē, jātiekas, jāsaka priekšā.

– Bet jūs saprotat.., tās aizdomas ir tādas – ir pietiekami nekompakts ciemats, pietiekami ilgi pašvaldība cilvēkus ir atbumbojusi un viņi nav satrenējušies nākt uz ciemu un kaut jel ko prasīt. Ir mums tādas pašvaldības, kas tagad būs Tukuma novadā. Un viņu cilvēki nenāk, neprasa, un būs tā pati situācija.

– Ir skaidri jāpasaka, ka mainījusies dzīves situācija – ja viņi neprasīs, tad arī nekā nebūs. Tas ir skaidri jāpasaka.

– Es saprotu, ka jūs sakāt tā – ja mani ievēlēs, jūs pie manis varēsiet nākt un visu dabūsiet?

– Tas notiks loģiskā veidā – es ar jums runāšu. Jums nebūs iespēju vairāk pie manis dabūt nekā citiem, bet, ja jūs nāksiet, jūs dabūsiet.

– Kādā veidā jūs ar cilvēkiem runāsiet? Tieši tas ir lielais klupšanas akmens. Tukumā izsludina iedzīvotāju sapulces, atnāk četri cilvēki, Jaunpilī pat pasolīja pusdienas, autobusu izdzina pa visiem mazajiem pagastiņiem, atnāca 21. Protams, tās visas ir iepriekšējo politiķu darbības sekas, bet – kā jūs viņus attrieksiet?

– Redzat, tas varētu būt tā, ka efektīgāk strādā nevalstiskās organizācijas. Teiksim, Tumē ir vieni seši vai desmit cilvēki, kas ir lobiji, neformālie līderi. Un, ja viņi saka citiem, tad cilvēki atnāk. Tādēļ tas darbs ar nevalstiskajām organizācijām ir tik svarīgs.

– Es nezinu, vai, piemēram, Jaunsātos un Zentenē tādas ir…

– Es vēl gribu piebilst – Tukuma novads ir pelnījis nevis ledus halli kultūrai, bet multifunkcionālu kultūras centru.

– Kā? Jūs solāt celt gaismas pili šeit? Trīs brāļus Tukumā?

– Mēs solām, ka šādu projektu vajag.

Samazinās tarifus, paaugstinās izglītības kvalitāti,

Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš

– Izvirzītās problēmas – komunālo pakalpojumu tarifu pārskatīšana, iespēju meklēšana to samazināšanai. Meklējam visi vienā gabalā, bet kur jūs redzat iespējas?

Andris Miezītis:

– Kā jau sākumā mūsu partijas priekšsēdētājs teica – mūsu prioritāte ir ģimene un katrai ģimenei ir svarīgs maciņš. Un maciņā paliek tik daudz naudas, cik paliek no nomaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem. Viens no dārgākajiem komunālajiem pakalpojumiem Tukuma pilsētā, acīmredzot arī citos pagastos, ir siltums. Mēs šo problēmu domājam risināt tādā veidā, ka obligāti jāpārskata centrālie siltuma tīkli, jo tie nav laboti pamatā no padomju laikiem un katru gadu plīst. Ja tos salabos, mazāks būs siltuma patēriņš. Tas būs mazāks arī tad, kad mājas tiks siltinātas.

– Es jūs pārtraukšu; šķiet, ka visu laiku siltumtrases tiek mainītas. Nezinu, kādā veidā tā var samazināt tarifu?

– Kāpēc jūs mani pārtraucat?

– Tāpēc, ka tagad ir diskusija, tagad jūs vairs neaģitējat. Mēs pārtraucām arī iepriekšējo runātāju.

– Nākamais ir iepirkuma daļa. Jautājums, par kādu summu iepērk dedzināmo materiālu, jo nav noslēpums, ka pagājušajā gadā iepirka par daudz augstākām cenām nekā cenas bija. Tātad, saliekot kopā šos divus komponentus, varēsim dabūt lētākus tarifus. Šis jautājums tādā veidā tiks risināts par siltumu. Nākamais jautājums ir komunālie maksājumi par atkritumu izvešanu. Šodien ļoti pārsteigts biju, izlasot jūsu avīzē, ka ar jauno gadu «Piejūra» informē par tarifu maiņu 2009. un 2010. gadā un saka, ka būs jāmaksā Ls 17,56 par vienu tonnu. Tas nozīmē, ka mēs maksāsim daudz, daudz vairāk. Kur tā sāls? Tā sāls ir tā, ka ir jārīko konkurss par atkritumu izvešanu. Mums ir viens ļoti spilgts piemērs. Pūrei bija beidzies līgums ar «Kurzemes ainavu». Arī «Tukuma metāls», kuru es pārstāvu, brauca uz Pūres pagastu un centās piedalīties konkursā. Sapratām, ka mēs to neizdarīsim un ka mums tas nav pa spēkam šinī brīdī. Bet iesaistījās citas organizācijas, un tarifs no «Kurzemes ainavas» piedāvātā kļuva Ls 5,30 – pirms tam bija kaut kur septiņi vai astoņi lati. Volfa kungs varēs palabot. Līdz ar to šobrīd Pūres pagasta iedzīvotāji ir ieguvēji. Tukumā diemžēl «Kurzemes ainava» bez konkursa, pat bez pārvadājumu licencēm, ar ko šosejas ministrijas strādā… Šeit ir lobēšana, tīra viena uzņēmuma lobēšana no Tukuma domes puses.

– Ko jūs darīsiet? Kā jūs to pārtrauksiet?

– Rīkosim atklātu konkursu. Kā Pūrē notika. Un Pūrē tarifs samazinājās no Ls 7,80 līdz Ls 5,30.

– Tas nozīmē, ka runāsiet ar ministrijām par konkursa nosacījumiem…

– Nē, izsludināsim konkursu starp organizācijām. Ir ļoti daudz apsaimniekošanas organizāciju valstī… Tas pats notika Jūrmalā, vēl tagad strīdas…

– Atceraties plašo diskusiju redakcijā. Ar ko bija pārāka tajā brīdī «Kurzemes ainava»? Ar to, ka apņēmās vest atkritumus no visām mājām, visiem stūriem. Šis te maršruts viņiem bija pats plašākais.

– Bet nebija izsludināts konkurss, un citi nemaz nepiedalījās. Konkursa nebija.

– Bet vēl jau nav bijušas pārmaiņas – darbojas vecais konkurss?

– Nē. Konkursu izsludināja tajā laikā, kad Tautas partija domē bija pie varas. Celitānes kundzes laikā. Šo konkursu apstrīdēja «Kurzemes ainava», tad to paziņoja par nenotikušu un uzreiz «Kurzemes ainava» kļuva par apsaimniekotāju.

– Nu tad mums ir jāiet vēsturē. Jūs uzskatāt – būs jauns konkurss, būs mazāki tarifi. Labi, nākamais jautājums – uzņēmējdarbības sakārtošana, caurspīdīgi konkursi, pirmā roka vietējiem uzņēmējiem…

– Es vēl nepabeidzu. Uzskatu, ka vēl viens no pamatjautājumiem, ko priekš iedzīvotājiem vajadzētu izdarīt, ir uzcelt Tukumā publisko tualeti. Visas sabiedrības, demokrātiskās, sākās Grieķijā, Denajā Romā no publiskās tualetes, pirtīm.

– Mums ir publiskā tualete.

– Kura nestrādā.

– Strādā – ledus hallē.

– Bet centrā?

– Ledus halle nav centrā? Jūsu otrais jautājums!

Liene Kurka:

– Par uzņēmējdarbības vidi. Pacēlās jautājums par inkubatoru. Kungs nenorādīja, bet uzskatu, ka cilvēki, kas strādā inkubatorā, ir ļoti kompetenti. Taču tas aizņemtu vienu dienu laika, lai apzinātu pilnīgi visus novada uzņēmējus, kaut kādā veidā viņus sagrupētu. Lai, ja kaut kas notiek, pieņemsim, vajadzīgs kaut kāds iepirkums, izejvielas un viss pārējais, to zinātu. Iespējas ir tieši šim inkubatoram kaut vai pa e-pastu nodot šo informāciju. Pieņemsim, tas uzņēmums vēlas darīt to un to un viņam vajag iepirkt to un to. Administratīvajā darbā ir vajadzīgas kaut kādas pārmaiņas. Otrkārt, pašvaldības iespējas ir rīkot konkursus par izglītības nodrošināšanu, respektīvi, par semināriem tiem cilvēkiem, kas gribētu darboties, bet nav vēl gatavi to darīt. Viņiem tiktu dota iespēja aiziet uz bezmaksas semināru un iegūt minimālās zināšanas, lai varētu sākt darbību.

– Es varētu iebilst. Mani interesē, kā jūs dosiet priekšroku vietējiem uzņēmējiem? Mums ir nācies izskatīt sūdzību saistībā ar to. Mēs esam Eiropas savienībā…

– Zinu, likumdošana to neatļauj…

– Jā, neviena regula, arī valsts iekšējie likumi neļauj kaut kādas preferences dot vietējiem uzņēmējiem. Kā jūs to dabūsiet gatavu?

– Mums iespējas ir. Mums ir saikne ar augšu.

– Ar kuru no augšām?

– Ar mūsu partijas pārstāvjiem valdībā, mums ir iespēja šīs savas idejas nodot tālāk, lai šīs idejas tiktu mainītas.

– Jūs jūtat iespējas pārmaiņām? Bet jūsu partijai šobrīd nav, piemēram, Ekonomikas ministrijas…

– Mēs esam Saeimā. Ja jūs zināt, kā tas notiek – tur, augšā, šos likumu neizdomā partijas cilvēki, tos izstrādā juristu komandas. Mums ir iespēja griezties pie viņiem. Viņi attiecīgi šis izmaiņas ievieš un pēc tam Saeima tikai skata, kā būs ar atbalstu. Es domāju, daudzi uzņēmēji būtu par to, lai likums tiktu mainīts.

– Vai jūs solāt saviem vēlētājiem, ka vērsīsieties Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu? Saprotu, ka tas būtu tā, ka Tukumā uzvar tikai tukumnieki, Pūrē – tikai pūrenieki…

– Nē, ka priekšroka pie noteiktiem nosacījumiem tiek dota novada uzņēmējiem.

– Bet novadā ir trīs četri.. uzņēmēji, kam jūs šo priekšroku dosiet? Kā ar iekšējo konkurenci?

– Iekšējā konkurence ir tāda – katrā konkursā ir kaut kādas prasības, piemēram, 100 metru asfalta seguma uzklāšanā vai bedrīšu lāpīšanā. Tās izvērtē.

– Bet pastāv tāda iespēja, ka uzņēmums reģistrēts šeit, bet īstenībā ir tāda pastkastītes firma, patiesībā te neviens nestrādā, darba roku nav.

– Bet to visu taču iespējams apzināt – ir Uzņēmumu reģistrs, dažādi informācijas avoti, kas pasaka, kādi uzņēmēji darbojas.

– Un viņu jūs pārsūdz, tā vesela gūzma likumu…

– Tas ir vienam darbiniekam 20 minūšu darbs, lai izsūtītu e-pastus, ka ir šāds konkurss.

– Bet jūs pārsūdzēs, ka jūs tādus nelikumīgus konkursus rīkojat.

– Mūsu mērķis ir mainīt likumdošanu, mēs esam gatavi iet uz priekšu.

– Bet jūs saprotiet, ka esat pašvaldībā. Vai četros gados jums būs iespēja ietekmēt Saeimu, kura nākamgad mainīsies?

– Mēs varam par to cīnīties. Vai mēs to varēsim? Es nevaru nevienam apsolīt, bet tas ir tas, par ko mēs iestāsimies.

– Atkal tas slavenais teiciens no «Jaunā laika» jāaizņemas – kā var nesolīt… Nākamais – ģimene, izglītība, sociālo jautājumu risināšana. Kādas problēmas?

J. Poga:

– Ar ģimeni problēma ir pašā sākumā. Ģimene ir divu cilvēku laulība, arī ģimenei piederošie bērni. Šobrīd 320 bērniem pilsētā trūkst bērnudārza. Jā, ir kopēji projekti ar citām pašvaldībām jauna bērnudārza celšanā Tukumā, tas būs viens no atrisinājuma veidiem.

– Es saprotu, ka gada laikā konkurss beigsies…

– Konkurss jau ir beidzies.

– Tas ir apstrīdēts. Un – vai bērnudārzs problēmu atrisinās?

– Pa daļai. Protams, jāattīsta auklīšu dienests un dienas centri.

– Šo domu jūs aizņēmāties no Pinkas kunga saraksta?

– Nē, tas minēts lielākajai tiesai šeit klāt esošo partiju programmās.

– Es jūsu programmu izlasīju, neredzēju auklīšu dienestu.

– Bērnu dienas aprūpes centros ietilpst arī auklīšu apkalpošana.

– Tad es jūs pārpratu?

– Mēs ļoti vēlētos, lai šī ēka, kurā atrodamies – ģimnāzija, no pilsētas ģimnāzijas kļūtu par valsts ģimnāziju. Tam nepieciešams arī internāts. Kā arī Šulca kunga programmā ielikts – konkurētspējīga ģimnāzija. Šai ziņā mums ir pilnīgi saskanīgas domas.

– Tātad internāts jābūvē. Kur jūs redzat iespējas?

– Celt neko jaunu nevajadzētu, tepat, pāri ielai, blakus ir ēka – pa logu var redzēt, padomju laikā bija skaitļošanas centrs. Nepabeigtā ēka Raudas ielā, kas patlaban tiek pārdota. Iespējams, tā skaitās Celtnieku ielā…

– Privātīpašums. Uzreiz konkurss būs jārīko, jo mums ir vairākas tādas ēkas.

– Protams, kādas problēmas?

– Korupcijas iespējas…

– Priekš tam esat jūs, masu mediji, lai varētu korupciju pārraudzīt.

– Ar ģimnāziju nebūs tik vienkārši. Es domāju, ka internātu vēl saimnieciskā ziņā varētu panākt, bet izglītības līmeni…

– Izglītības līmenis. Tā kā Tukuma dome administratīvā kārtībā ir noteikusi, ka blakus esošajā Tukuma 2. pamatskolā uzņem divus klašu komplektus 1. klasītē, tieši tādā pašā administratīvajā veidā var noteikt, ka ģimnāzija uzņem tikai trīs klašu komplektus pa visām trim nozarēm – humanitārā, eksaktā un dabaszinātņu.

– Ko tas dos? Konkurences pastiprināšanos?

– Tieši tā. Līdz ar to Tukuma pilsētas pārējām skolām un novada skolām būs iespēja attīstīties un varēs nodrošināt viņiem bērnus.

– Pašreiz, es saprotu, ir cita problēma. Drīzāk skolām ir audzēkņu trūkums.

– Piedodiet, šobrīd divi 1. klašu komplekti ir nokomplektēti un 30 vai 40 bērnu stāv rindā, ja nu kāda vieta Tukuma 2. pamatskolā atbrīvosies.

– Par 2. pamatskolā jā, bet es runāju par ģimnāziju.

– Ģimnāzija tas ir prestiža jautājums. Pašas ģimnāzijas prestiža jautājums, lai viņa būtu konkurētspējīga.

– Paga, paga, taisīt mākslīgu režģi… Kā to izdarīs, skolotājiem tad nebūs darba.

– Bet vienīgā iespēja, kā celt līmeni, ir pacelt prasības. Uz šo brīdi, piedodiet, šīs prasības ir par zemu.

– Varbūt bērni mums dažādu iemeslu dēļ nav tik izglītoti?

– Varbūt vajadzētu pašā skolā mainīt attieksmi pret šiem bērniem?

– Kādā veidā?

– Tas, ko es sākumā teicu – konkurss par iestāšanos šinī skolā. Un tas attieksies tālāk uz visu novadu. Būs internāts, tātad arī spēcīgākie, gudrākie un mācīties gribošākie bērni brauks uz Tukumu un mācīsies šeit.

– Tālāk ar tevi šajā jautājumā "izrēķināsies" kolēģi. Bet es neredzu iespēju, ar kādām metodēm mēs bērnus piespiedīsim mācīties.

– Vai tas nav mūsu – vecāku, pienākums?

– Jā, bet varbūt viņi ģenētiski nespēj? Ģimnāzijā atzīmei jābūt 8 vai 9 balles, vai tu pats spēj tā mācīties? Es personīgi ne, līdz ar to mani bērni ģenētiski varbūt arī nav spējīgi…

– Šoreiz nav runas par ģenētiku, bet par attieksmi pret mācībām, kas ir zemā līmenī. Izglītībai šobrīd diemžēl nav lielas lomas.

– Tu taču nedomā, ka tā ir skolas vaina.

– Nē, tā ir mūsu attieksme pret mācībām un savu bērnu izglītību.

– Labi, ko tur var darīt pašvaldības deputāts?

– Pašvaldības deputāts, protams, izmantojot sociālos dienestus, sociālos pedagogus, psihologus var runāt ar vecākiem un bērniem un vēl viena lieta – uzstādīt augstākas prasības.

– Skolā strādā, labi zini – sociālais pedagogs, psihologs, logopēds – skolā bija paredzēti, teorētiski bija arī finansējums, bet kurās skolās tie ir? Reāli jau finansējuma nav.

– Tukuma skolās praktiski visās ir, jums ir nepareiza informācija. Sociālais pedagogs Tukuma 2. pamatskolā strādā trīs reizes nedēļā pa četrām piecām stundām; ir individuālas sarunas ar bērnu vecākiem, kopā ar bērnu vecākiem dodas pie pašvaldības vai valsts policijas…

– Tas atrisina sociālās problēmas skolā?

– Daļēji, ne pilnīgi, bet, protams, mums ir iespēja attīstīties.

– Tālāk – sociālo jautājumu risināšana.

– Pirmā kārtām nepieciešami bērnudārzi, vieta, kur bērnu likt, kad māmiņām ir jādodas strādāt, lai ģimene varētu iztikt. Jādomā par vecākiem cilvēkiem – Tukuma novads ir pazaudējis savu veco ļaužu pansionātu.

– Kur to varētu iekārtot?

– Šo te iniciatīvu izvirzījām; ir divi projekti – bijušās Zentenes skolas ēka un Zelmeņa skolas ēka, kas atrodas 3 km no pilsētas.

– Tas ir privātīpašums…

– Bet tas tiek tirgots.

– Esot jau nopirkts…

No zāles:

– Un tagad tur būs gateris?

No zāles:

– Tas ir privātīpašums, ko grib, to dara.

J. Poga:

– Bet vai tā nav nesaimnieciska rīcība un nolaidība?

– Bet kur jūs ņemsiet naudu?

– Piesaistīsim Eiropas finansējumu. Otrkārt, īpašumiem, ir tik lētas cenas, īpašnieki vēlas tikt vaļā …

– Nezinu nevienu no Eiropas projektiem kas to finansētu…

– Pašvaldības pašas var ņemt kredītus.

– Pašvaldības šobrīd nevar ņemt kredītus.

No zāles:

– Ir finansējums šādam mērķim.

– Labi, turēšu jūs pie vārda.

Sākumā jāsaglabā, pēc tam prātīgi jāsaimnieko

«Jaunais laiks»

– «Jaunā laika» pirmais jautājums – saglabāt infrastruktūru. Tātad jūs, tāpat kā «Pilsoniskā savienība», gribat visu saglabāt.

Maksis Rozenbergs:

– Ar vārdu infrastruktūra mēs domājam daudz vairāk – tās ir komunikācijas, tehniskā, ekonomiskā, kultūras infrastruktūra, turklāt tās ir katrā pašvaldībā, bet diezgan maz ir saistītas savā starpā. Šā vai tā, bet kaut vai budžeta un finanšu daļa ir noteikti jāsaista vienotā tīklā. Tāpat izglītība, jo mainījusies situācija. Un rēķināsimies ar to, ka uz šo brīdi un vismaz gadu vai divus budžetā naudas būs tik, cik būs, vai varbūt pat mazāk. Tā ka neiet runa par attīstību pirmajā brīdī vai pirmajā etapā. Šobrīd ir svarīgi nesteigties; mazās naudas dēļ nevar kaut ko samazināt vai likvidēt, lai cilvēks katrā vietā pirmajā etapā neciestu. Un tad, veidojot 2010. gada budžetu un 2011. gada budžetu, un tā tālāk (mēs ceram, ka katra krīze reiz beigsies un sāksies augšupeja), tie deputāti, kas būs, šo infrastruktūru var censties ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt.

– Nu kā tas izskatīsies, piemēram, kultūras jomā? Visi kultūras nami tiks saglabāti? Jaunsāti savējo ir izremontējuši, viņiem ir liela ēka, bet kas tajā darbosies?

D. Lebeda:

– Tur jau ir tā ķibele, ka ir liela ēka, bet nav kas darbojas. Tā jau ir problēma pašā sākumā.

– Ko jūs darīsiet?

– Pārņemsim novadā.

– Ko jūs darīsiet ar šo ēku? Kā jūs to saglabāsiet? Degolē tas pats – liela sporta zāle pie skolas, kas ir visapdraudētākā…

– Sistēma ir jāsaglabā, jo, ja nebūs ne kultūras nama, ne skolas, ir skaidrs, ka tā vieta ir mirusi. Protams, cilvēkiem būs jāsanāk kopā, jo dzīve jau neapstāsies – būs kāzas, koncerti un būs Jāņi un Lieldienas; būs nepieciešamība nodrošināt valsts svētku koncertus. To mēs arī zinām, ka latvietis vienmēr dziedās, dejos, spēlēs teātri. Jā, ir krīze, bet liela daļa jau ir pateikusi, ka ir ar mieru par daudz ko maksāt, ko pašdarbnieki jau tagad dara. Es domāju, ja ir šī te vieta, cilvēki atradīsies vienmēr, tikai jābūt vienam, kas šo te visu uztur.

– Teiksim, Jaunsātos pašdarbnieku īpaši nav un, iespējams, arī nebūs, jūs vienalga šo ēku saglabāsiet?

– Pirmajā brīdī lai paliek, bet tad jāmeklē risinājums. Tur varētu būt saieta nams. Piekrītu, kā «Pilsoniskā savienība» akcentēja, ka ļoti liels spēks ir nevalstisko organizāciju rokās. Varbūt šī ir tā vieta, kur darboties nevalstiskajām organizācijām, jo ir doma, ka daudzi kolektīvi varētu darboties kā nevalstiskās organizācijas. Tā kā risinājumi ir, vienkārši gudri jāliek galvas kopā.

– Jūs par infrastruktūras pilnveidošanu domājat nākotnē. Galvenais, kur ir tā aizķeršanās? Jūs sakāt – ceļi?

M. Rozenbergs:

– Tas ir tikai viens no jautājumiem. Tā ir infrastruktūras sadaļa, lai iedzīvotājiem būtu ērti pārvietoties.

– Lestene, atceraties, raud par savu ceļu, kā jūs tur to uzturēsiet?

– Ja kāds solīs, ka noasfaltēs šo ceļu, tad tas ir vienkāršs populisms. Uz šo brīdi un tuvāko četru piecu gadu laikā tas nav iespējams!

– Neviens neko asfaltēt nevarēs?

– Ar kādām naudām?

– Jūsu partijas pārstāvis Kandavā solīja noasfaltēt 35 kilometrus.

D. Lebeda:

– Viņiem varbūt ir nauda.

M. Rozenbergs:

– Mēs nekad nesolīsim to, kas nav izpildāms. Jāatrodas realitātē un jādzīvo ar to naudu, kas ir, ar to katliņu, kas ir. Un tas šobrīd ir ekonomisks.

– Tātad viena lieta, ko solāt, ir, ka visu saglabāsiet.

– Sākuma periodā – jā.

– Kas ir sākuma periods?

– 2010. gads, jo 2009. gadā mēs vēl strādājam pēc vienošanās – katrs ar savu budžetu.

– Tātad sākumā viss paliks pa vecam?

– Jā, lai nenojauktu to, kas ir; tad jaunajiem deputātiem kopā jāskatās, kā labāk un kā ekonomiskāk strādāt. Nojaukt var ātri, bet pēc tam daudz dārgāk iznāk atjaunot vai celt no jauna.

– Otrs jautājums – drošība par darbu, ģimeni, par mājam, par novadu. Kā?

Māris Rudaus-Rudovskis:

– Šis «Jaunā laika» moto, ar ko mēs startējam visās pašvaldībās vēlēšanās ir: «Jaunais laiks – drošai rītdienai». Tas ietver visu – gan drošību ģimenē, mājās, uz ielām, drošība par to, ka būs darbs, drošība uzņēmējiem. Tas ir ļoti plašs jēdziens. Mēs uzskatām, ka jaunievēlētā novada dome būs kā mūsu jaunās kopīgās novada ģimenes galva, kura atbild arī par šīs ģimenes drošību.

– Kā tā drošība radīsies? Es saprotu, ka Lestenē jūs solījāt ieviest pašvaldības policijas mobilās vienības.

– Nē. Lestenē mēs solījām tankus pirkt. Bet nepirksim. (Smiekli zālē).

– Nu vispirms es gribētu iet pa ielu un nedabūt pa kaklu. Kameras pilsētā ir uzstādītas, bet vai būs jēga no tām? Kāpēc mēs nevaram noķert tos visus, kas lauž un plēš? Kas tur par nelaimi?

– Mēs noķeram – kā es saprotu no statistikas un ko es zinu, noķeršanas procents ir lielāks, tieši pateicoties novērošanas kamerām. Kas attiecas uz mūsu programmā paredzēto par drošību, kriminogēnā situācija ir jānovērš, apvienojot valsts finansējumu un pašvaldības finansējumu, un izveidojot mobilas vienības, kas darbojas gan Tukuma pilsētā, gan izbraukumā pagastos.

– Jūs arī esat pie lielās partijas teikšanas, tā teikt, pie augstākās pogas, tāpēc jautājums ir par atskurbtuvi. Divas ministrijas šo jautājumu nevar atrisināt. Mums ir bijuši gadījumi, netīšas slepkavības ar izvešanu ārpus pilsētas… It kā arī šī iemesla dēļ…

– Šobrīd viss atduras pret finansējumu. Tāpat kā visās pārējās nozarēs, arī iekšlietu sistēmā ir samazinājums. Zināmā mērā uz tā rēķina, ka policistu skaits tiek samazināts, varbūt atrodas finansējums, lai uzturētu šīs telpas.

– Jūs neredzat iespēju, ka varētu šādas atskurbšanas telpas pašvaldība atrast?

– Tas ir atkarīgs no ciešas sadarbības starp valsti un pašvaldību.

– Valstij neļauj, Iekšlietu ministrija saka, lai liek šo atskurbšanas iestādi slimnīcā vai lai to atver pašvaldība.

D. Lebeda:

– Lai to dzērāju liek palātā; ja visi tagad maksā Ls 12 par dienu, lai dzērāji maksā Ls 24; ja nevar samaksāt, lai nes pīles un dara visu ko citu…

– Bet viņiem jau nav ko maksāt.

– Es tikai gribēju bišķi atsvaidzināt diskusiju, redzu, ka cilvēki jau ir noguruši.

– Pareizi. Turpinām. "Pareiza finanšu līdzekļu izmantošana novada pārvaldē." Kā to darīsiet?

– Mēs, novads, esam viena ģimene. Ir skaidrs, ka šeit sanāks kopā bagāts brūtgāns un ne tik bagāta brūte un viņiem ir bērniņi; ja vienam bērnam ir cauri zābaki, bet otram – šķībi papēži, tad skaidrs, kam vecāki pirks jaunus zābakus tam, kam slapjas kājas. Tā arī notiks šo te līdzekļu sadale novadā, lai viss būtu godīgi, vienmērīgi, nevis tā, ka vienam iedot vairāk, bet otram neiedod neko. Jo tad zaudētāji ir visi. Ir svarīga šāda te prātīga saimniekošana, neveidojot jaunas štata vietas, vienkārši pareizi saimniekot.

– Ir aizdomas, ka tagad veidosies jaunas štata vienības?

– Nē. Man nav aizdomas. (Aplausi)

Par sadarbību ar uzņēmējiem un godīgiem konkursiem

Tautas partija

K. Gribusts:

– Es gribētu atvainoties Mārtiņam Limanskim, jo es sākumā viņu nenosaucu mūsu sarakstā.

– Jā, mēs arī ar žēlu skatu ievērojām, kāda ir attieksme pret jaunajiem… Labi, pirmais jautājums – "uzņēmējdarbības vides veicināšana". Kā jūs to veicināsiet?

– Veicināt darba vietas ar esošajiem resursiem – tas nozīmē, ka nauda paliek novadā, nauda no jomas, kurā ietilpst būvniecība, tirdzniecība, ražošana, lauksaimniecība. Tā būtu pareiza pieeja. Biznesa inkubators ir, tur rodas jaunas un labas idejas, kuras jāspēj visiem atbalstīt, arī pašvaldībai iesaistīties. Rīkot tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un inkubatorā strādājošajiem pārstāvjiem. Nodokļu atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kuri palīdzējuši piesaistīt līdzekļus jaunu darba vietu radīšanā, kā arī novada infrastruktūras uzlabošanā. Jābūt ciešai sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmējiem. Uzlabojot šīs lietas, mēs kopā visi spētu pašvaldības ienākumus caur nodokļiem palielināt. Mazāk būtu jāizsniedz sociālie pabalsti, jo būs vairāk pašnodarbināto ģimeņu.

– Tagad sākās jūsu deklarācijas.

– Jūs saprotat, jo vairāk mēs ieņemsim, jo vairāk pašvaldībai būs naudas.

– Es saprotu. Bet tā ir deklaratīva lieta. Mēs šoreiz runājam par praktiskākām lietām. Kā jūs šo sadarbību atradīsiet? Uzņēmēju tikšanās ir.

– Nav. Uzņēmējdarbības tikšanās ir uzņēmēju klubā, kur mēs tiekamies, savā starpā runājam, atnāk kāds domes pārstāvis, ar viņu diskutējam, bet viņš saka, ka mums vienalga jāiet uz domi un tur šis jautājums jāapspriež. Mēs nevaram tiešu atbildi par visiem jautājumiem dabūt uzreiz.

– Tātad – nenāk pie jums Šulcs?…

– Es tā neteicu, Šulcs nāk, bet – uzlabojam šīs attiecības. Piesaistām inkubatoru, kur tiešām ir daudzas labas un jaunas idejas. Uzņēmēju klubs ir uzņēmēju klubs, tā ir cita lieta. Bet es kā uzņēmējs ar inkubatora darbiniekiem neesmu šajā pašvaldībā domē ticies, arī ar pašvaldības deputātiem…

– Bet kāpēc jūs neejat?

– Es jums stāstu, kā vajadzētu būt. Tie ir mani priekšlikumi par šiem jautājumiem. Es, ja tur būšu, to visu organizēšu, lai būtu tikšanās domē.

– Bet kā jūs to izdarīsiet? Pieņemsim, jūs būsiet vadībā, bet Šulcs būs uzņēmējs un pie jums nenāks.

– Ja jūs tagad prasītu Šulca kungam, viņš pateiks, ka tā nav bijis – ka visi aicināti, tikai es neesmu nācis.

– Jūs domājat, ka jāaicina tā – privāti…

– Es domāju, ka uzņēmējiem kopā ar inkubatora darbiniekiem kopīgi jātiekas ar pašvaldības deputātiem.

– Ja jūs būtu gājis tikties, viņi būtu atteikuši?

– Iniciatīvai jānāk no pašvaldības. Divpusējais dialogs nekad nebūtu novedis pie tāda rezumējuma, ko mēs visi redzam un dzirdam, saprotam tagad. Tāpēc jābūt visiem kopā un par problēmām jādiskutē visiem kopā.

– "Nodokļu atlaides" – kuru nodokli, jūsuprāt, pašvaldība varētu atlaist. Tas jau ir tikai īpašuma nodoklis…

– Tieši tā.

– Jūs jūtaties apgrūtināts?

– Es patlaban nejūtos apgrūtināts. Es domāju, ka tā ir attieksme pret uzņēmēju, kas ierosinājis priekšlikumu – tad var atbalstīt viņu pilnā mērā vai atstāt minimālu samaksu.

– Jūsu programmā bija teikts arī par vietējo uzņēmumu atbalstu. Šķiet, jūs strādājat celtniecībā…

– Esmu būvniecībā, esmu ēku apsaimniekotājs, attīstītājs.

– Kā jūs redzat, kādus vieglākus nosacījumus var izvirzīt vietējiem uzņēmējiem? Jūs redzat "caurumus", iespējas?

– Tiešām es redzu caurumus un ļoti lielus caurumus šajā jautājumā.

– Vienu miniet!

– Pirmais – konkursa nolikumu sagatavošana.

– Piemēram?

– Jāiestrādā tādi punkti, kas attiecas uz normāliem, darboties spējīgiem uzņēmumiem, nevis tā, kā tagad, kad nolikumā iestrādāti punkti, pēc kuriem vērtējot, neviens nenes atbildību par rezultātu un pasludina konkursu par pozitīvu citiem.

– Piemēram?

– Piemēram, Tukuma pilsētas pasūtījums Smilšu ielā 14. Bērnudārzs. Uz šo brīdi situācija ir tāda, ka uzņēmumam, kas ir paziņots par uzvarētāju, ir desmit tiesvedības, bijusi maksātnespēja… Lai gan – cik zinu, domē strādā četri juristi, kas nav pievērsuši uzmanību visām tām sāpīgajām lietā. (Zāle aplausi.)

– Jūs runājat par to, kas ir uzvarējis?

– Jā. Es tā domāju un ceru, ka ar [uzņēmuma, konkursa uzvarētāja] «Mūsu mājas» starpniecību bērnudārzs netiks uzbūvēts.

– Bet vai tad tas jau nav zināms?

– Ir jau pārsūdzēts.

– Lai nebūtu tā, ka tā ir aģitācija, droši vien jātiekas atsevišķā sarunā… Nākamais jautājums – maznodrošināto iedzīvotāju atbalsts. Kur jūs ņemsiet tam naudu? Ziedosiet?

– Sanākot kopā deputātiem, jāizvērtē situācija kopumā, lai spētu izstrādāt sociālo palīdzību visā novadā, jo šobrīd pilsēta ar savām lietām tiek galā, bet, braukājot apkārt un diskutējot ar iedzīvotājiem novada teritorijā, redzams, ka visi šie jautājumi nav tik labi sakārtoti kā pilsētā. Jāpalīdz maznodrošinātajām ģimenēm izglītoties, jāizveido spēcīga sociālās palīdzības programma novadā. Viens no maznodrošināto atbalstiem pilsētā arī varētu būt mazdārziņu piešķiršana, lai viņi paši spētu sevi uzturēt.

– Ielaidīsim Laustiķos, kur tāpat visu "nosper"? Cilvēki par to sūdzas…

– Kāpēc nosper? Katrs rūpējas par savu īpašumu. Tad jāorganizē īpašniekiem darba grupas, kā viņi dārziņus apsargās.

– Tā jūs būsiet nodarbinājuši maznodrošinātos ar nakts darbu? Bet reāli sūdzības tur ir lielas; nereti patiešām daudz tiek nozagts un cilvēki maz iegūst. Ejam tālāk – satiksme starp pilsētu un starp pagastiem.

A. Lēnerts:

– Pēc 6. datuma būsim jaunā situācijā un nebūs vairs Tukuma pilsētas, bet novads un novada teritorija. Tā ir nopietna teritorija. Līdz šim katrs šī atsevišķā pagasta centrs kaut kādā veidā ir risinājis jautājumus saistībā ar infrastruktūru. «Jaunais laiks» jau minēja, un mēs varam tikai piekrist, ka jaunā situācija rādīs, kādā veidā mums izdarīt tā, lai jaunā teritorija, kas ir novads, tiktu attīstīta vienādi. Neskatoties uz to, ka Tukums ir ļoti veiksmīgi attīstījies. Mums būs jāpanāk, lai novada nostūri būtu tieši tādā paša līmenī, kāds ir Tukums.

– Viens jautājums, ko jūs izvirzījāt, ir satiksme. Jūs noteikti esat dzirdējuši, ka transporta konkursa uzvarētājs ir zināms. Uz daudzām pašvaldībām satiksme ir visai nosacīta, bet līgums ir noslēgts. Kā jūsu šo situāciju ietekmēsiet?

– Lai cilvēkiem no laukiem būtu iespēja aizbraukt un atbraukt no centra? Pārvadājumi tiek dotēti. Mēs minējām satiksmi, tā ir viena sadaļa. Ar to domāta kopīga infrastruktūra.

– Bet tā ir nopietna lieta – ka cilvēks aizbrauc uz Tukumu un netiek vakarā mājās.

– Tāpēc šī problēma jārisina.

– Kā jūs to risināsiet?

No zāles:

– Līgums jāpārslēdz.

K. Gribusts:

– Nav jāpārslēdz līgums šodien, bet vispirms situācija ir jāizanalizē, lai tiktu pieņemti kādi lēmumi.

– Jaunsātos jūsu saraksts sanāksmē bija. Principā autobuss tur ļoti nosacīti iet.

– Nē, mēs jau tur pat Kalniņa kungam teicam, kāda laba satiksme, jo divi autobusu tieši tobrīd brauca… Ir jau daudzas labas lietas sakārtotas. Jo tad iznāk tā, ka līdz šim neviens pašvaldībās nav strādājis…

– Varbūt gatavojās pievienoties?

A. Lēnerts:

– Katrā no novada pagastiem ir skola, pie katras skolas ir kāda transporta vienība, kas domā par bērnu aizvešanu no skolas. Ir noslēgti līgumi ar «Tukuma auto», bet katrā pagastā šie jautājumi tiek risināti kopā, tātad visiem jānāk kopā un jādomā, un tad šie resursi jāliek kopā.

Klanīties investoriem un aprūpēt mājās

«Zaļo un zemnieku savienība»/ «Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK»»

A. Jaunkļaviņš:

– Plaudes kundze, ar jūsu piekrišanu, par šo pirmo problēmu mēs runāsim kopā ar Uldi Svilpi. Un man būtu lūgums – varbūt mēs to sarunu varam veidot tā, ka nepārtrauktu problēmas risinātāju un tad uzstādiet jautājumus, vismaz attiecībā pret mani.

– Nu, nezinu, vai man tā izdosies… Tātad, jūsu pirmā izvirzītā problēma – darba vietu saglabāšana un jaunu veidošana, veidojot attiecīgu vidi.

A. Jaunkļaviņs:

– Centīsimies viens pret otru, ja!? Redziet, par darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu – šī problēma ir radusies pēdējo divu gadu laikā. Mēs visi atceramies, ka pirms tam cīnījāmies par to, lai nevajadzētu ievest strādniekus no citas puses. Tādēļ ka partijas šo jautājumu ieliek savās programmās, esmu pārliecināts – tā ir nopietna problēma. Un nopietna problēma dažādu partiju skatījumā, kā to atrisināt. Mūsu sarakstā ir deviņi deputātu kandidāti, kas tiešā vai netiešā mērā ir saistīti ar uzņēmējdarbību. Ja viņiem pašreizējā situācija būtu izdevīga, lieliska, normāla, tad viņi nekad neietu ne mūsu sarakstā, ne kolēģu sarakstos. Kā mēs to saredzam? Pirmkārt, tā ir attieksmes maiņa pret uzņēmējiem, kas ar mieru nākt novadā. Es negribu kavēt jūsu laiku, bet tie, kas ir uzņēmēji un ar kuriem esmu runājis, zina, ka šī attieksme īsti korekta nav. Par to jau jūs tikko dzirdējāt – ir dažādi strīdi, tiesas spriedumi, pārsūdzēšanas.

– Tomēr es gribētu kādu precizējumu. Jūs teicāt: "..uzņēmējiem, kas būtu gatavi nākt mūsu novadā." Tas ir pretrunā ar to, ko teica iepriekšējais runātājs – atbalstīt vietējos…

A. Jaunkļaviņš:

– Plaudes kundze, es saprotu, ko jūs domājat – tā teikt, piesienaties pie vārdiem. Mēs atbalstīsim arī tos, kas pašreiz strādā, bet, kas attiecās uz tiem, kas ienāks mūsu novadā, tad es pateikšu, ka mēs dodam labvēlības statusu investoriem un tie var būt no citiem novadiem, kam ir nauda un kas grib risināt mūsu problēma, kā arī ārzemniekiem. Viens no neveiksmīgākajiem risinājumiem, cienījamie kolēģi un vēlētāji, konkurss, kas bija par Tukuma ezera atjauno