Turpinot 2011. gada nogalē aizsākto likumdošanas iniciatīvu virzīšanu Saeimā, lai nodrošinātu Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien nosūtīja Saeimas Prezidijam likumprojektu «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā». Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt atbildību par necieņas izrādīšanu ģerboņiem, kas iekļauti valsts simbolu kopumā, palielinot naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem un nosakot maksimālo soda apmēru – piecsimt latu.
Likumprojektam pievienotajā anotācijā secināts, ka pašlaik spēkā esošajā kodeksā ietvertais administratīvās atbildības regulējums un piemērojamo sodu apmēri valsts heraldisko simbolu jomā neatbilst aktuālajai situācijai. „Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā,” uzsvērts anotācijā.
Spēkā esošie neadekvāti mazie sodu apmēri (piemēram, suvenīru gadījumā, 20 latu sods par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu) neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu, kā arī nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas.
Tādēļ likumprojekts paredz pēc vienotiem principiem noteikt atbildību par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu un attiecīgas sankcijas: fiziskajai personai – līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam – līdz 200 latiem.
Valsts prezidenta nosūtītajai vēstulei pievienotajā papildmateriālā uzsvērts, ka, pieņemot šādus likumdošanas grozījumus, sabiedrībā tiks veicināta korekta un normatīvajiem aktiem atbilstoša ģerboņu lietošana un veidota izpratne par attiecīgo simbolu nozīmi. Otrkārt, nosakot atbilstoša apmēra sodus par pārkāpumiem ģerboņu jomā, personas tiks motivētas atturēties no attiecīgo pārkāpumu izdarīšanas, it īpaši tādas saimnieciskās darbības ietvaros, kas nereti ir saistīta ar valsts reprezentēšanu, piemēram, izgatavojot suvenīrus.
Likumprojekta izstrādāšanas gaitā Valsts prezidenta kancelejai notikušas konsultācijas ar Valsts heraldikas komisiju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.
