Politiska izrēķināšanās jeb Lapmežciemā lūzt pārpilnais vadzis?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.

E. Pētersons uzskata, ka vienīgā pareizā biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietu saimnieciskā izmantošana ir apbūve. Šādai koncepcijai nepiekrīt ĶNP. Nu E. Pētersons saka, ka plānojumā iekļaus mikroliegumus, taču ar ĶNP tiesāsies paši zemes īpašnieki.

Jāatzīst, ka jau ilgākā laika posmā E. Pētersons uzstājas pret ĶNP un visās problēmās vaino parku: gan, ka applūst gruntsgabali un pagrabos ieplūst ūdens, gan ka teritorijas applūdina bebri… Iedzīvotāju sanāksmēs jau par folkloru kļuvis E. Pētersona teiciens: "Viņiem (ĶNP) svarīgi ir putni un puķes, bet, ne cilvēks…" Tādējādi vairāku gadu garumā iedzīvotājos tiek apzināti kultivēta neizpratne par dabas vērtībām un to aizsardzību.

Sūdzība par E. Pētersonu bijusi arī KNAB, kurš pārbaudījis, cik likumīgi ir, ka E. Pētersons savieno darba pienākumus pašvaldībā, būdams Lapmežciema domes priekšsēdētājs, Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs un a/s «Latvijas valsts meži» padomes loceklis.

Kāpēc nesodīja laikus?

Tā kā E. Pētersons ir Zemnieku savienībā, komentāru sniedz Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis:

– Varu teikt skaidri un gaiši: Lapmežciemā notiek politiskā izrēķināšanās – Tautas partijas izrēķinās ar nevēlamu pašvaldības vadītāju, kas konsolidē pašvaldību vadītājus teritoriālās reformas jautājumā. Ja jau tādi pārkāpumi Lapmežciemā ir bijuši, tad tos jau sen varēja skatīt! Tagad jau ir ļoti vienkārši viņam krist virsū. Tautas partijas ministri jau cik gadus ir bijuši šajā amatā, kāpēc neredzēja pārkāpumus?

– Pašvaldībai pārmet, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, ka tā ignorē Ķemeru Nacionālā parka prasības dabas aizsardzībā…

– Tad kāpēc jau laikus neņēma nost Pētersonu? Kāpēc to dara tagad, pirms pašvaldību vēlēšanām, kad tauta jaunu domi nevar ievēlēt un ministrija var tikai iecelt administratoru? Mūsu partijā neviens negrib piesegt nelikumības, neizdarības vai kaut kādus pārkāpumus. Ja tādi ir, tad jāsaņem sods.

– Pētersona kungs ir arī a/s «Latvijas valsts meži» padomes loceklis. Vai šim amatam viņu izvirzīja Zemnieku savienība?

– Ja cilvēks ir aktīvs konkrētā padomē, viņš tiek izvirzīts un iecelts. «Latvijas valsts meži» ir zem Zemkopības ministrijas, kurā ir mūsu partijas pārstāvis. Mēs esam atbildīgi par akciju sabiedrības darbu un mežiem. Ir izvirzīti visdažādākie cilvēki. Viens no šiem cilvēkiem ir E. Pētersons kā pašvaldības vadītājs, kā Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs. Ja jau reiz cilvēks tiek apstiprināts par Tukuma rajona priekšsēdētāju, tātad viņš ir kompetents, viņam ir zināšanas, sabiedrības atbalsts. Mums nav pamata šaubīties par atbilstību šim amatam.

Argumenti ir pamatoti

Tā kā pašvaldību ministrs Edgars Zalāns devies komandējumā uz Vāciju, situāciju skaidroja RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka:

– Mūs neapmierina tas, kā strādā Lapmežciema novada dome. Spriežot pēc publikācijām un privātpersonu sūdzībām, Lapmežciemā šīs lietas notiek ilglaicīgi. Juridiskais departaments izvērtēja protokolus un konstatēja vismaz 40 gadījumus, kad zemes sadalīšana aizsargjoslās neatbilst likumam. Mēs esam pieprasījuši, lai E. Pētersons paskaidro, kā zemes sadalīšana notiek. Pamatproblēma ir tā, ka nav teritoriālā plānojuma. Mūs neapmierina Pētersona kunga atbildes par to, kāpēc nav plānojuma. Mūsuprāt, atbildēm jābūt konkrētām, ieskaitot termiņus, ieskaitot darbības, ko Pētersona kungs kā pašvaldības vadītājs darīs, lai šis plānojums Lapmežciemā būtu.

Mums ir 33 pašvaldības, kurām ir īpaši smaga situācija ar teritoriālo plānojumu. Likums noteica, ka plānojumam jābūt jau pagājušā gada beigās. Šīs 33 pašvaldības būs sadalītas divās grupās. Vienā būs samērā bezcerīgās – tās ir septiņas, tai skaitā tādas, kuras nav paskaidrojušas, kāpēc nav plānojuma. Lapmežciema pašvaldība ir vienīgā Baltijas jūras krasta aizsargjoslā, kurai nav plānojuma.

– Jūs noraidāt Zemnieku savienības pārmetumus, ka šī ir politiska izrēķināšanās?

– Es nenodarbojos ar politiku. Mani neinteresē pašvaldības priekšsēdētāja attieksme pret teritoriālo reformu. Mūs interesē, lai nebūtu pārkāpumu. Mēs uzrakstījām pārkāpumus uz septiņām lapām. Teikt, ka tā ir politiska izrēķināšanas… nu, piedodiet. Mēs taču nesēdējām kabinetā un tos pārkāpumus neizdomājām! Mēs tos fiksējam protokolā, ko arī attiecīgi norādījām. Tagad no Pētersona kunga puses teikt, ka tā ir politiska izrēķināšanās, ir nekorekti. Atstādināšanai jābūt juridiski motivētai, jo atstādinātais priekšsēdētājs var iet uz tiesu.

Tā ir personīga izrēķināšanās

Pārmetumus noraida Lapmežciema domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons:

– Šīs aktivitātes ir saistītas ar to, ka mēs – 32 pašvaldību vadītāji – gatavojamies iesniegt prasību Satversmes tiesā. Kaut kā jau mute jāaizbāž! Tā ir izrēķināšanās personīgi ar mani.

– Vai šādi RAPLM varētu izdoties apturēt jūsu darbību teritoriālās reformas jautājumā?

– Nē, mani nekas neapturēs. Alsunga un Valgunde jau ir iesniegusi prasību, mūsu iesniegumu juridiskais birojs gatavo.

– Kā jums veicas ar paskaidrojumu meklēšanu tiem 40 pārkāpumiem?

– Mēs atbildi jau esam sagatavojuši. Nav problēmu. Mēs neesam neko pārkāpuši. Esam gatavi atbildēt.

– Jūs esat a/s «Latvijas valsts meži» padomes loceklis. Kāpēc notika KNAB pārbaude un ko tā konstatēja?

– Tā bija formāla lieta, kas jānokārto. Nebija pašvaldības pieņemts lēmums par to, ka esmu akciju sabiedrības padomes loceklis. Šajā amatā esmu jau gadu. Otrdien deputāti šo lēmumu pieņems, tādējādi nekādu pārkāpumu vairāk nebūs un es turpināšu darbu padomē. Ar deputātiem jau esmu par šo lietu runājis. Tas arī bija vienīgais pārkāpums, par kuru es varētu saņemt administratīvo sodu. Deputāti faktiski par manu darbošanos akciju sabiedrībā zināja, tikai tas nebija noformēts protokolā un pieņemts atbilstošs lēmums.