Valsts policijā ir apkopoti pirmā pusgada darba rezultāti, kā arī dati par Latvijā izdarītajiem noziegumiem, tāpēc uz sarunu aicinājām vairākus Tukuma policijas pārvaldes pārstāvjus. Ar galvenajām tendencēm sabiedriskās kārtības un drošības jomā iepazīstināja pārvaldes priekšnieka palīdze Rolanda Bebere, bet par ceļu policijas un nepilngadīgo lietu inspektoru darbu pastāstīja Kārtības polcijas biroja 3. nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs kapteinis Jānis Vancāns un Kārtības policijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors, majors Janeks Bahs.
Valstī noziedzības līmenis audzis
R. Bebere:
– Šī gada pirmajos sešos mēnešos valstī ir reģistrēts 28 451 noziegums. Laiks rādīs, taču pagaidām vērojama tendence noziegumu skaitam pieaugt – pērn šajā laikā izdarīts par 780 noziegumiem mazāk. Smago un sevišķi smago noziegumu īpatsvars vēl ir samērā neliels – 36,7%.
Šogad ir ierosināti 928 kriminālprocesi par automašīnu zādzību (pērn pirmā pusgada laikā tika nozagtas 897 automašīnas); izmeklēšana pilnībā pabeigta 228 procesos; vēl 91 lietā izmeklēšana izbeigta; tiek pārbaudītas iespējamās automašīnu realizācijas un demontāžas vietas, kā arī CSDD materiāli (šādi atklātas 63 ārzemēs nozagtas automašīnas).
Ir reģistrēts 1 031 ar narkotisko un psihotropo vielu apriti saistīts noziegums (par 371 noziegumu vairāk nekā pērn šajā laikā). Latvijā šobrīd aktuāla ir magoņu lietošana (nesen arī Tukumā kādās mājās tika izņemti 3 kg magoņu salmu), taču apritē ir arī heroīns, amfetamīns, metamfetamīns, ekstazī, kokaīns un pat tik ekskluzīva lieta kā silocibes sēnes ar halucogēnu iedarbību (konfiscēti gan tikai divi grami). Šī gada janvārī, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas policijai, tika konfiscēts 1 kg kokaīna, bet aprīlī ONAP pārtrauca bīstamas psihotropiskās vielas – nātrija oksibutirāta – ražotnes darbību, kas bija ierīkota kādā dzīvoklī Ogres rajona Lielvārdē. Par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu ir noformēti 1 330 administratīvie protokoli (pērn šajā laikā – 869).
Runājot par laupīšanām, izspiešanām, kriminālu autobiznesu, autozādzībām, kontrabandu, dzīvokļu apzagšanu, narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, kredītkaršu izkrāpšanu un cilvēktirdzniecību – tie ir noziegumi, kuros teritoriālās policijas pārvaldes sadarbojas ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldi, un šogad šī sadarbība mūsu rajonā bijusi veiksmīga – ir noskaidrots taksometra vadītāja slepkava. Turpinām sadarboties arī pērn notikušās uzņēmēja V. Siljēkaba slepkavības izmeklēšanā, taču par tās rezultātiem runāsim vasaras beigās.
Jauns noziegumu veids, kas pamazām izplatās, ir kredītu izkrāpšana, izmantojot viltotus dokumentus; tāpat aizvien biežāk zog un izmanto kredītkartes. Šī gada maijā un jūnijā republikā bija divi mēģinājumi nozagt bankomātu un, jāatzīst, ka šādi noziegumi notiek arī citviet Eiropā (Igaunijā, Ungārijā u. c.). Pieaudzis ir viltoto monētu – Ls 1 un Ls 2 – skaits (eiro gan netiek viltots), kā arī kibernoziegumi (šobrīd internetbanku lietotāju skaits Latvijā pieaudzis līdz 1 miljonam).
Tukuma rajonā noziegumu mazāk
Runājot par situāciju Tukuma rajonā – uzskatām, ka tā ir stabila un pamazām uzlabosies. Ja valstī noziegumu skaits ir pieaudzis, tad mūsu rajonā – samazinājies. Šogad rajonā ir reģistrētas trīs slepkavības, un faktiski visas ir atklātas. Veicies arī ar zagto automašīnu atrašanu, tomēr sarežģīti ir atklāt ekskluzīvo auto zagļus, jo šādas zādzības tiek iepriekš rūpīgi plānotas.
Runājot par sabiedrisko drošību, jāatzīst – joprojām izklaides pasākumu rīkotāji neapzinās, ka paši ir atbildīgi par pasākuma norisi. Kārtību var nodrošināt ne tikai valsts policija, kurai netrūkst citu pienākumu, bet arī vesela virkne apsardzes firmu. Tā policija nesen vienā gadījumā atteicās nodrošināt kārtību, jo pasākuma vadītāji neuzskatīja par vajadzīgu ierasties policijā un vienoties par sadarbību. Rezultātā paši redzam, kas notiek lielos pasākumos – netrūkst ne iereibušo, ne problēmu kārtības nodrošināšanā.
Pieļaujam, ka inflācijas apstākļos varētu aktualizēties točku jautājums. Kamēr naudas netrūkst, cilvēki labāk izvēlas kvalitatīvu alkoholu, bet šobrīd situācija var mainīties – esam tam gatavi.
Nopietna problēma ir sīkās zādzības veikalos – būtu lietderīgi par tām paredzēt administratīvo atbildību; par šo jautājumu nopietni runāts Valsts policjas vadības līmenī, jo nav lietderīgi ziedot policijas inspektoru darbu un par katru šādu gadījumu uzsākt kriminālprocesu; piemēram, Igaunijā par sīkām zādzībām tiek piemērots administratīvais sods.
Otra aktuālā problēma – piemērotas atskurbtuves trūkums (atskurbšanai tomēr jānotiek mediķu uzraudzībā). Šobrīd šis jautājums ir aktualizēts, apzinot veidus, kā to risina katrā pilsētā. Augustā būs gatavs Iekšlietu ministrijas konceptuālais projekts, un ļoti ceram, ka valdība un pašvaldības to atbalstīs.
19. septembrī Valsts policijā būs Atvērto durvju diena – ir plānots, ka skolām būs iespēja pieteikt ekskursijas un atnākt paskatīties, kādas mums ir telpas un aprīkojums; būs iespēja tikties ar pārvaldes vadību.
Turpmāk sodīs arī ceļu būvētājus
J. Vancāns:
– Šogad līdz 1. jūlijam par auto vadīšanu dzērumā sodīts 171 cilvēks (par četriem vairāk nekā pērn šajā laika posmā); par ātruma pārsniegšanu – 1401 (+400); par braukšanu bez tiesībām – 96 (+10); par drošības jostu nelietošanu – 531 (+251); par bērnu sēdeklīšu nelietošanu – 24 (+19); izraisīti ceļu satiksmes negadījumi ar materiāliem zaudējumiem – 278 (+43); avārijas ar cietušajiem – 56 (-8). Priecē, ka šogad bojā gājuši tikai 6 cilvēki (pērn – 12); šogad avārijās traumas guvuši 69 cilvēki (-18).
– Kā skaidrosiet, ka sodu daudzums ievērojami pieaudzis – braucēji kļuvuši neapzinīgāki vai arī policisti vairāk strādājuši?
– Šogad tiešām strādājam vēl intensīvāk, policistu slodze ir pieaugusi – tiek rīkotas tā saucamās "virsnieku dienas", kad reidos uz autoceļiem piedalās arī Ceļu policijas priekšnieks. Rūpīgāk plānojam reidu maršrutus.
Ceļu policijai ir noteiktas prioritātes – īpašu uzmanību pievēršam gājēju satiksmes pārkāpumiem, ātruma pārsniegšanai visu veidu transporta līdzekļiem – arī skūteriem (skūteri ar motora tilpumu līdz 50 cm² it kā tiek pielīdzināti mopēdiem, taču pēc spidometra tie var sasniegt pat 80 km/h); jostu un bērnu sēdeklīšu nelietošanai, agresīvai braukšanai un braukšanai alkohola vai narkotiku reibumā. Varu teikt, ka šogad valstī bojā gājuši astoņi bērni (ne Tukuma rajonā), un tas nozīmē, ka bērnu drošībai arī turpmāk pievērsīsim pastiprinātu uzmanību.
– Kurās vietās tad mūsu rajonā ir intensīvāka satiksme?
– Vasarā noteikti tā ir Tukuma-Engures-Mērsraga-Rojas šoseja un, protams, Slokas – Talsu ceļš. Mazliet "atpaliek" Rīgas – Ventspils šoseja, un tai seko visi 1. šķiras valsts ceļi.
– Un kur ir "melnie punkti"?
– Runas par "melnajiem punktiem" vairāk ir mīts – tie veidojas vietās, kur nav organizēta satiksmes kustība. Te būtu jārunā par vairākām svarīgām lietām – šobrīd ceļu policijas "sāpju bērns" ir Rīgas-Ventspils-Tukuma-Jelgavas ceļa krustojums; esam nosūtījuši vēstuli a/s «Latvijas Valsts ceļi», kurā izteikts lūgums mainīt šo krustojumu. Otrs – uz Tukuma-Engures ceļa nesen notika remontdarbi, bet darbu veicēji pilnībā nenodrošināja pareizu satiksmes organizāciju. Turpmāk mēs bargi sodīsim ceļu pārvaldītājus par visiem trūkumiem – par to, ka ziemā brauktuve nav pienācīgi notīrīta vai remontdarbu laikā nav organizēta atbilstoša satiksmes kārtība.
– Kas nebija pareizi uz Tukuma-Engures ceļa?
– Vairākas lietas – piemēram, autovadītāji uz pievadceļiem nesaņēma luksaforu informāciju un nezināja, kad un kurā virzienā drīkst braukt. Krustojumos nebija atkārtoto ceļa zīmju, līdz ar to ceļu policija nevarēja kontrolēt, kā tiek ievērtos atļautais ātrums 50 km/h un pārkāpējus nevarējām sodīt. Šīs un vēl citas lietas kopumā traucēja gan satiksmei, gan mūsu darbam – dienas laikā saņēmām 4 līdz 5 sūdzības par bojājumiem, ko radījuši gaisā uzmesti akmeņi, un tādēļ kavējās nopietnāku negadījumu izmeklēšana.
– Uzreiz gribas vaicāt, vai kāds no ceļu būvētājiem ir sodīts? Cik tiesās Ceļu policija uzvarējusi?
– Šādas prakses nav – līdz šim esam tikai brīdinājuši. Piemēram, Tukumā pavasarī daudzviet notika ielu remonti un ceļi bija ļoti dubļaini. Par apšļakstīšanu ar dubļiem sodījām daudzus autovadītājus, lai gan īstenībā sodīt vajadzēja firmas, kas pēc ceļa remonta nesakopa brauktuvi. Precedenti ir bijuši Liepājas rajonā, kur šoziem pēc vairākām smagām avārijām tika sodīti ceļu uzturētāji; tieši par to, ka brauktuve neatbilda Ministru Kabineta noteikumu prasībām.
Skūteristiem vairāk pārkāpumu nekā baikeriem
– Ko darīsiet, lai disciplinētu braucējus ievērot atļauto braukšanas ātrumu? Varbūt arī Tukuma rajonā tiks uzstādīti fotoradari?
– Valstī šobrīd ir tikai četri fotoradari un, manuprāt, tie dod lielu artavu satiksmes drošības uzlabošanā. Žēl, ka tie tiek izmantoti tikai Rīgas rajonā, jo autobraucējiem šķiet, ka mūsu rajonā droši var braukt ātrāk par atļauto ātrumu. Tomēr neiesaku to darīt, jo pēc VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3. biroja (jeb ceļu policijas) priekšnieka E. Zivtiņa kunga norādījumiem šie radari tiks izmantoti arī reģionos; kur un kad tie atradīsies, iepriekš netiks ziņots. Zivtiņa kungs ir solījis, ka nākamā gada laikā katrā reģionā būs pa vienam fotoradaram un viena netrafarēta Ceļu policijas automašīna. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka 70% satiksmes negadījumu iemesls ir bijusi nepareiza ātruma izvēle. Tas nozīmē, ka, braucot pa nekvalitatīvu ceļu, kur uzstādītas ātruma ierobežošanas vai brīdinājuma zīmes, autovadītāji tomēr brauc daudz ātrāk, bet sekas bieži ir bēdīgas.
– Vai spējat aizturēt motociklistus?
– Mūsu tehnika ir pietiekoši laba, tomēr galvenais uzdevums ir fiksēt motocikla izdarīto pārkāpumu. Ja jūtam, ka puisis ir liels karstgalvis un, visticamāk, no Ceļu policijas bēgs, tad braucēju aizturam vēlāk kādā degvielas stacijā vai izsaucam motocikla īpašnieku uz pārrunām Ceļu policijā (vienalga, kurš braucis, sodīts par pārkāpumu tiek motocikla īpašnieks); mūsu mērķis ir mazināt ātro braucēju bīstamību, nevis dzīties pakaļ un radīt bīstamas situācijas uz ceļa. Lai atceramies notikumu Liepājas pusē, kur motociklists, bēgot no policijas, pārrāva cilvēku uz pusēm. Savus kolēģus, protams, nenosodu, taču vienmēr jāņem vērā gan pakaļdzīšanās lietderība, gan bīstamība.
Lielākas problēmas sagādā skūteristi, jo sevišķi tie, kas dzīvo Jauntukumā. Saņemam daudz sūdzību par viņu braukšanas stilu; viņiem ir gan ķivere, gan braukšanas tiesības, tomēr brauc pārgalvīgāk nekā baikeri. Tā pilsētas svētkos skūtera vadītājiem noformējām desmit administratīvos protokolus.
Sola masveida pārbaudes ar narkotestiem
– Viena no prioritātēm, kas jāmazina, ir braukšana narkotiku reibumā – šajā jomā sadarbojamies ar citām policijas struktūrām. Zivtiņa kungs ir solījis tuvākajā laikā iedalīt narkotestus, kuru rezultātam gan nebūs juridiska pamatojuma, tomēr tas policistam ļaus noskaidrot, ir vai nav jāveic narkotisko vielu ekspertīze. Iepūšana alkometrā izmaksā Ls 11, bet narkotiku ekspertīzes summas ir daudz lielākas – no Ls 50 līdz 150. Par to visu maksā Valsts policija; tālab labāk zaudējam Ls 5 par narkotestu, taču vismaz esam par 100% pārliecināti, vai cilvēkam jāveic narkotiku ekspertīze.
Varu teikt, ka atkal atjaunota Ceļu policistu palīgu institūcija, un līdz ar to būs iespēja rīkot plašākus reidus. Saskaņā ar likumu «Par policiju» tiks atjaunota tāda lieta, kā masveida pārbaudes. Tas nozīmē, ka jebkurš policijas darbinieks būs tiesīgs apstādināt jebkuru transportlīdzekli ne tāpēc, ka izdarīts pārkāpums, bet vienkārši, lai veiktu alkohola un narkotisko vielu pārbaudi.
– Kāpēc joprojām liels ir to braucēju skaits, kas pieķerti braucam reibumā?
– Tas ir tāpēc, ka Ceļu satiksmes noteikumos tika veiktas izmaiņas – velosipēdu un mopēdu vadītājiem tiek piemērota administratīvā atbildība jau no 0,5 promilēm (agrāk šī robeža bija 1 promile), un ļoti daudzi uz to ir "iekrituši".
Vēl gribēju atzīmēt divas lietas: satiksmes dalībniekiem tomēr vajadzētu rūpēties par satiksmes kultūras uzlabošanu – ievērot zaļo gaismu, savstarpējo pieklājību un mazāk stresot, tad arī braukšana būs drošāka; tāpat jāzina, ka negadījumos, kur iesaistīts tikai viens transporta līdzeklis, nav cietušo un nav nodarīti zaudējumi trešajai personai, valsts policijai par šo negadījumu var neziņot. Mēs ļoti daudz laika un līdzekļu ziedojam, lai noformētu protokolus, kas nepieciešami KASKO apdrošināšanai, lai gan apdrošināšanas firmām to vajadzētu risināt bez policijas starpniecības. Autoīpašniekiem iesaku izvēlēties tās apdrošināšanas kompānijas, kas klientu laicīgi informē par apdrošināšanas termiņa beigšanos.
Un vēl – tuvojas 1. septembris. Aicinām bērnu vecākus, jo īpaši pirmklasnieku vecākus, vēl pirms mācību sākuma izstaigāt ar bērnu maršrutu no mājām līdz skolai un izstāstīt, kādi satiksmes noteikumi jāievēro. Tāpat satiksmes dalībniekiem vajadzētu braukt uzmanīgāk vietās, kur redzami bērni, jo bērnu uzvedība reizēm ir neprognozējama. Ievērojiet atļauto braukšanas ātrumu un esiet pieklājīgi, jo īpaši uz gājēju pārejām!
Lai noziedzniekiem neaugtu jaunā maiņa
J. Bahs:
– Tukuma rajona policijas Kārtības policijas biroja inspektori, kas strādā ar nepilngadīgajiem, ir apkopojuši pirmā pusgada darba rezultātus. Esam secinājuši, ka šajā jomā noziedzība mūsu rajonā ir stabili zemā līmenī.
Pavisam 23 nepilngadīgie (par diviem vairāk nekā pērn) ir izdarījuši 18 noziedzīgus nodarījumus – apmēram tikpat, cik iepriekšējos divos gados šajā laika posmā.
Visizplatītākais noziegumu veids ir zādzības (89%). Nepilngadīgie ir izdarījuši vienu svešas mantas tīšu bojāšanu un vienu narkotiku lietošanu atkārtoti gada laikā. Deviņi mazgadīgie (vecumā no 7 līdz 14 gadiem) ir izdarījuši sīkas zādzības veikalos.
Iepriecinoši, ka nepilngadīgie nav izdarījuši nevienu vardarbīgu noziegumu, taču 26% noziegumu paveikuši bērni vecumā līdz 11 gadiem. Šogad pirmoreiz ar pirmklasniekiem nācās runāt par tik nopietnu lietu, kā zādzība. Tendence ir tāda, ka mūsu redzeslokā nonāk gados arvien jaunāki bērni ar uzvedības problēmām. Visticamāk – iemesls ir audzināšanas kļūdas ģimenē. Mūsu uzdevums ir laikus ieraudzīt problēmu un strādāt ar bērnu. Šīs jomas speciālisti – sociālie darbinieki, policijas un bāriņtiesas pārstāvji, ir atzinuši, ka ļoti lietderīgi būtu ieviest sociālā pedagoga štata vietu bērnudārzos (kaut vai vienu uz visiem Tukuma bērnudārziem). Nu nav tā, ka uzvedības problēmas pēkšņi parādās tikai skolā – tās bija redzamas jau bērnudārzā un vēl labāk, jo šajā vecumā bērns ir tīrs ģimenes spogulis. Piemēram, pēc psihoterapeitu atzinuma, ar hiperaktīviem bērniem efektīvi var strādāt līdz sešu gadu vecumam; vēlāk cīnāmies ar sekām un efektīvu metodiku praktiski vairs nav. Bet šādu bērnu pie mums ir aizvien vairāk. Tāpēc vecākiem nevajadzētu baidīties no bērnu neirologa konsultācijas. Tas ir pavisam normāli un palīdz audzināšanā; citādi bērns jau bērnudārzā "pasūta" gan vecākus, gan audzinātāju, bet – kas būs tālāk, ja neviens neko nedarīs?
Mums ir skaidra metodika, kā strādāt ar jauniešiem, kuru uzvedība nākotnē var novest līdz noziegumam, bet reāli dzīvē notiek tā – bērnudārzā audzinātāja mazu kausli nosēdina maliņā, lai apdomā uzvedību, bet vakarā zvana viņa māte un gandrīz rupjiem vārdiem audzinātāju izlamā. Ja bērns to dzird, tad varam tikai iedomāties, kāda būs viņa uzvedība turpmāk… Tāpēc bērnudārzos vajadzīgs speciālists, kas prot saredzēt šīs problēmas; citādi audzinātājs, kam būtu jānodarbojas ar bērnu pieskatīšanu un izglītošanu, patiesībā nodarbojas ar sociālajām problēmām, tikai bez bāriņtiesas aizmugures. Policija bērnus, kas izdarījuši kādu noziegumu, ņem uzskaitē, bet vecāki tiek sodīti ar naudas sodu par aprūpes pienākumu nepildīšanu. Trīs – četri šādi sodi, un lūdzam Bāriņtiesu izskatīt jautājumu par aprūpes tiesību atņemšanu.
Pavisam šogad atkārtoti par aprūpes pienākumu nepildīšanu noformēti 17 administratīvo pārkāpumu protokoli; trijos gadījumos Bāriņtiesai nosūtīts iesniegums par aprūpes tiesību pārtraukšanu vecākiem.
Nepilngadīgo lietu inspektori ir noformējuši 192 (par 32 mazāk nekā pērn) administratīvo pārkāpumu protokolus; par alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecību nepilngadīgajiem ir izrakstīti 4 protokoli un pārbaudītas 18 tirdzniecības iestādes. Par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā sodīti 15 nepilngadīgie un 8 nepilngadīgo vecāki; par smēķēšanu noformēti 76 protokoli; par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma – 12 protokoli; 20 nepilngadīgajiem paņemti urīna paraugi un nosūtīti ķīmiski- toksikoloģiskajai izmeklēšanai.
Analizējot administratīvo praksi, jāsecina, ka izvirzītais mērķis – samazināt apreibinošo vielu lietošanu nepilngadīgo vidū, kopumā tiek realizēts veiksmīgi.
Izskatīto iesniegumu un veikto pārbaužu skaits ir pieaudzis (pavisam 191); atklāti 19 noziedzīgie nodarījumi, to vidū 3, kas saistīti ar narkotisko vielu nelegālo apriti. Ir veikti 24 reidi, kuru laikā noformēti 38 administratīvo pārkāpumu protokoli.
Nobeigumā gribētos vecākiem atgādināt, ka bērni līdz 16 gadu vecumam sabiedriskā vietās drīkst uzturēties tikai līdz 23.00; vēlāk – tikai vecāku pavadībā.
Tāpat ir jāatceras, ka, nopērkot bērnam velosipēdu vai mopēdu, jāparūpējas par atbilstošu vadītāja apliecību, un mopēda vadītājiem – arī par aizsargķiveri.
Ja jūsu bērns apmeklē Tukuma pilsētas skeitparku, atcerieties, ka vizinoties galvā obligāti jābūt piesprādzētai aizsargķiverei.
Novēlam visiem patīkamu un drošu atpūtu!
