Policija ieklausās un ir gatava rīkoties

12. februārī «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā viesojās un uz iedzīvotāju un žurnālistu jautājumiem telefonakcijā atbildēja Tukuma rajona policijas pārvaldes (RPP) pārstāvji: Tukuma RPP priekšnieks, pulkvežleitnants Rihards Zariņš; Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks, kapteinis Andis Bogdanovs; Kārtības policijas biroja vecākais inspektors, kapteinis Janeks Bahs un Tukuma RPP priekšnieka palīdze, kapteine Rolanda Bebere.

Trīs nenotveramās nelegālistes

 

– Kad beidzot Tukuma tirgū trīs dāmas beigs savu spekulācijas arodu? Jau vismaz desmit gadus viņas tirgo nelegālās cigaretes un alkoholu, bet neviens nespēj viņas projām aizraidīt. Vai tiešām neviens policists to nezina? Reiz redzēju, ka viens policists tīri jauki runājās, varētu teikt – amzierējās ar vienu no viņām, tādu Lieni pēc vārda… Vai tiešām viss notiek ar policijas ziņu?

R. Zariņš:

– Nekādā gadījumā ar policijas ziņu nenotiek tas, ko jūs saucat par spekulāciju.

– Bet tās dāmas jau gadiem tur darbojas! Pēc sejas visi viņas zina, bet policisti nezina?!

– Man jāsaka tā – nevar likumu pārkāpt mūžīgi. Noteikti reiz viņas tiks pieķertas un sauktas pie atbildības; šobrīd viņām vienkārši paveicies, ka vēl nav aizturētas.

– Bet, atklāti runājot, jūs taču zināt, ka viņas tur ir?

– Atklāti runājot, mēs kontingentu zinām, bet, kuras kundzes tieši jūs domājat, gan nevaru pateikt.

– Trīs sievietes stāv katru tirgus dienu, un ļoti labi redzams, kur viņām krājumi nolikti – gan alkohols, gan cigaretes… Kaunu vien dara, turklāt tieši policijai. Vai tiešām to nevar likvidēt?

– Mēģināsim atrast recepti, lai jums vairāk nebūtu sūdzība jāatkārto; mēģināsim šo trijotni noskaidrot.

Cik sen pastāvējuši tirgi, tik sena ir arī nelikumīga tirgošanās. Mūsu uzdevums, protams, ir noķert tos, kas nelikumīgi tirgojas, un to arī darām. Ja nav izdevies aizturēt konkrētās personas, tātad esam pārāk vāji strādājuši, tomēr bezdarbībā mūs vainot nevar.

– Vai varat minēt, cik cilvēku pērn tirgū aizturēts par dažādiem pārkāpumiem?

– Pērn pārkāpumi nav konstatēti, bet pārbaudes tiek veiktas regulāri katru mēnesi.

J. Bahs:

– Pēc pievienošanās Šengenas zonai nelegālais alkohols un cigaretes ir viena no mūsu darba prioritātēm. Šogad patruļdienests ir noformējis jau četrus protokolus par nelegālā alkohola izplatīšanu, kā arī uzsākts viens kriminālprocess. Šobrīd pastiprinātu uzmanību pievēršam tā sauktajām točkām, taču paldies, ka atgādinājāt par problēmām Tukuma tirgū; turpmāk vairāk patrulēsim arī tirgus laukumā. Mēs justos ļoti pateicīgi, ja iedzīvotāji ziņotu, kur tieši tiek glabāta nelegālā prece.

R. Bebere:

– Sākot no 1. marta, cilvēkiem būs iespēja divas reizes nedēļā zvanīt uz uzticības tālruni un ziņot par to, kas neapmierina. Tālruņa numuru publiskosim martā, bet pagaidām ikvienam ir iespēja vērsties policijā, uzrakstot iesniegumu.

 

Videokameras kārtību nerada

 

– Tukumā jau kādu laiku darbojas videonovērošanas sistēma. Vai jūtat tās atdevi? Vai, jūsuprāt, novērošanas kameras nav jāuzstāda arī Tukuma tirgū?

R. Zariņš:

– Jau pašā sākumā, pirms šo sistēmu sāka veidot, mēs runājām, ka viena no prioritātēm ir tirgus; toreiz vēl darbojās kino klubs «Grands». Katrā ziņā ikvienā vietā, kur sapulcējas daudz ļaudis, notiek arī dažādas nelikumības, un informācija par tām ir mūsu darba pamatu pamats. Videokameras sniedz šo informāciju, un tirgus laukumā tās noteikti noderētu.

– Taču par to jālemj pašvaldībai?

– Pašvaldība arī domā. Videokameru izvietošanas projekts notiek vairākās kārtās – tiek izveidoti papildu novērošanas punkti un, kā zinām, projekts vēl nav beidzies. Šobrīd kameras izliktas "karstajos punktos", kur pulcējas jaunieši, un lielajos krustojumos (arī satiksmes drošība ir viena no aktualitātēm), bet, runājot par tirgu, domāju, ka līdz tam vēl nonāks.

– Bet ko varat teikt par šīs sistēmas atdevi? Ir jūtams kāds labums?

J. Bahs:

– Ir bijis gadījums, kad pilsētas aplī konstatējām agresīvu braukšanu, un vainīgajam autovadītājam attiecīgi par to tika izrakstīts soda protokols; tāpat visiem zināms, ka jaunajā skeitparkā ir videonovērošanas kamera. Šobrīd skeitparks ir slēgts – tāpēc, ka rampu konstrukcijas vēl ir jaunas un tās nepieciešams iebraukt, bet to vislabāk darīt siltā laikā (darot to mitrā laikā, konstrukcijas ātri kļūs nelietojamas). Konstrukcija ir pietiekami dārga, tāpēc tā jāsaudzē, un skeitparkā pagaidām nav atļauts uzturēties. Pateicoties novērošanas kamerai, vairākas reizes konstatēts, ka parkā uzturas jaunieši; tad nu pašvaldības policija ir paaicinājusi viņus ārpusē un izskaidrojusi, kāpēc pa rampām vēl nedrīkst braukāt.

R. Zariņš:

– Katrā ziņā informāciju no kamerām iegūstam; ja ir informācija, tad ir arī reālas iespējas kaut ko atrisināt. Taču apgalvot, ka kameru redzamības zonā cilvēki kļuvuši prātīgāki, es šobrīd vēl nevaru. Savulaik, kad novērošanas kameras tika izvietotas vairākās Vidzemes pilsētās (apmēram gadu, pirms tas tika izdarīts Tukumā), plašsaziņas līdzekļos tika runāts, ka tur, lūk, cilvēki kļuvuši prātīgāki. Mēs to nevaram teikt.

 

Kā panākt drošāku satiksmi

 

– Kam policija turpmāk pievērsīs vairāk uzmanības?

R. Zariņš:

– Viena no prioritātēm būs satiksmes drošība, jo vesela armija iet bojā tikai tāpēc, ka ir tādi, kas brauc reibumā, pārsniedz ātrumu vai citādi neievēro satiksmes noteikumus.

– Jūsuprāt, kāpēc joprojām tik daudz autovadītāju riskē un brauc reibumā?

– Tas atkarīgs tikai no katra paša; acīmredzot kultūras līmenis nav tik augsts, kādam tam vajadzētu būt, ņemot vērā šodienas satiksmes intensitāti. Brīnos, ka iereibušos nebiedē sodi – acīmredzot ir pietiekami naudīgi; var samaksāt un pēc tam staigāt kājām… Lai gan brauc tāpat – ar vai bez tiesībām.

Protams, braucējus disciplinē policijas uzraudzība, taču – kāda tā var būt, ja reāli vienā maiņā strādā viena ceļu policijas ekipāža (divi cilvēki) uz 56 000 rajona iedzīvotājiem. Rajons ir liels, ar četriem valsts nozīmes autoceļiem.

– Valsts policijas vadība sola uzlabot tehniskos līdzekļus…

– Ar tehniku vien nebūs līdzēts, arī dzīvais spēks vajadzīgs, jo roboti jau nestrādās. Esam eksperimentējuši – ceļu policijas ekipāžās iekļāvām arī citu dienestu darbiniekus – iecirkņu un nepilngadīgo lietu inspektorus. Mēs turpinām meklēt labāko risinājumu. Protams, viegli pateikt: "Dodiet man armiju, un jautājums būs atrisināts!" Ik pēc kilometra, kā stabiņi, stāvēs policisti un ļoti jauki izskatīsies – būs izdaiļots ceļš un satiksme – droša. Taču tā nekad nebūs; jātiek galā ar tiem spēkiem, kas pieejami.

– Nu, kam jau patīk iedzert, tie iedzers par šiem gaišajiem vārdiem un turpinās braukt reibumā…

– Bet varbūt kāds glāzīti tomēr nepacels, un rezultāts mūsu darbam būs.

Tas par satiksmes drošību runājot, taču tas pats attiecas arī uz narkotiku lietošanu. Lai gan narkotiku ierobežošanā gūti zināmi panākumi, tomēr priecāties pāragri – tas tikai pierāda, ka narkotikas pie mums reāli ir un tirdzniecība notiek. Varam priecāties vienīgi par to, ka daļu tirgotāju uz kādu laiku esam "noņēmuši no trases".

 

Ekonomisko noziegumu atklāšana – no krīzes vai uz krīzi?

 

R. Zariņš:

– Tāpat kā agrāk vislielāko uzmanību pievērsīsim sevišķi smago un smago noziegumu atklāšanai – tās ir laupīšanas, slepkavības, smagi miesas bojājumi; visi noziegumi, kas vērsti pret personas veselību. Atliek tikai stingrāk piestrādāt, un pagājušā gada rezultāti rāda, ka tas ir iespējams; centīsimies, lai šogad rezultāti nebūtu sliktāki.

Lietas, kas atrodas izmeklēšanā, gan negribu īpaši popularizēt un skaidrot – galvenais policijas ziņās jau pateikts.

Ko varu pateikt – pērn pavisam bija reģistrēti 796 noziedzīgi nodarījumi un reģistrējām daudz mazāk noziegumu nekā iepriekšējos gados. Savādāk ir šogad – ierosināts par deviņiem kriminālprocesiem vairāk nekā pērn šajā pašā laikā; notikumu žurnālā reģistrēts par 40 notikumiem vairāk nekā pērn un 14 gadījumos atteikts ierosināt kriminālprocesu. Pēc tā varu secināt, ka cilvēki vairāk ziņo par maznozīmīgiem notikumiem. Tai pašā laikā prokuratūrai nodots par četriem kriminālprocesiem vairāk nekā pērn (pavisam 27); vēl pozitīva iezīme – strauji pieaudzis esošajā gadā uzsākto un nodoto procesu skaits.

– Ar ko tas skaidrojams – nav ziemas un policistiem nav ziemas miega?

– Nē, domāju, – vienkārši esam sākuši apzinīgāk strādāt un arī darba apstākļi uzlabojušies.

R. Bebere:

– Gribēju piebilst, ka šogad palielinājies tādu noziegumu skaits, kas saistīti ar krāpšanām, izmantojot svešu personu dokumentus. Vai šī tendence saglabāsies, rādīs laiks.

– Kā dzirdēts, policijai trūkstot speciālistu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Kā cerat risināt šo problēmu?

R. Zariņš:

– Problēma tā, ka mūžīgi trūkst inspektoru, kas šajā jomā strādātu, un, ja viņi ir, tad nav attiecīgi sagatavoti – ekonomistam nav jurista izglītības un otrādi. Turklāt darbs nav no vieglākajiem (mēs tās agrāk saucām par "saimnieciskām lietām") – jebkurš pieredzējis policijas darbinieks pateiks, ka tieši ekonomiskā sadaļa jebkura nozieguma izmeklēšanā ir visgrūtākā. Lai situāciju uzlabotu, esam sūtījuši darbiniekus uz dažādiem kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Šobrīd rezultāti ir nedaudz labāki nekā iepriekšējos gados, taču tas nenozīmē, ka esam pārvarējuši krīzi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atkal viens inspektors aizgājis no dienesta, lai mācītos tālāk. Tāda ir problēma – turklāt ne tikai mūsu pārvaldē.

– Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis savā vizītē Tukumā minēja, ka ekonomiskos noziegumus varētu izmeklēt atsevišķi speciālisti reģionu līmenī.

– Man tiešām būtu prieks, ja rajoni saņemtu šādu atbalstu. Līdz šim jau bija tā – visas lietas (ar narkotikām un ONAP saistītās) vispirms risināja reģiona centrā un tikai tad devās uz pārējiem rajoniem. Bet arī tā būtu labi, jo, kā zinām, šobrīd mums nav speciālista narkotiku apkarošanā un ekonomikas jomā.

Ja šādu izglītību varētu iegūt Policijas akadēmijā, tad viss būtu skaisti; būtu vismaz cilvēki ar izglītību – vai viņi atkal nemuktu prom, tas jau ir cits jautājums (gan jau atrastu veidu, kā noturēt dienestā). Lai atceramies, kā mums Tukumā ir gājis – trīs darbinieki vienlaikus pabeidza Policijas akadēmiju un visi vienlaikus aizgāja no mums; atrada labāk apmaksātu darbu. Šobrīd tā nemūk no darba – naudas problēma vairs nav galvenā, tomēr joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc policisti iet prom no darba.

– Vai ekonomiskie noziegumi veido lielu daļu no kopējā noziegumu skaita?

– Kopējā katliņā no visiem pērn 796 reģistrētajiem noziegumiem tā bija salīdzinoši maza daļa – 29 noziegumi, taču tas nenozīmē, ka to vispār nav.

 

Padomi un solījumi

 

– Zvanu, lai pakonsultētos. Situācija tāda: brālis trīs mēnešus strādāja celtniecībā Rīgā kopā ar vēl pieciem cilvēkiem (divi no tiem – tukumnieki). Epizodiski arī pats pāris reizes aizbraucu palīgā un atstāju brālim savus celtniecības instrumentus. Pirms divām nedēļām viņi pabeidza savus darbiņus, un brālis manus instrumentus uzticēja šiem diviem tukumniekiem, lai atved man. Gaidu, gaidu, zvanu, zvanu, bet nekādi nevaru vienoties, lai tos saņemtu atpakaļ. Kā rīkoties, lai saņemtu savus instrumentus?

R. Zariņš:

– Domāju, – jūs varat vērsties policijā ar iesniegumu, ka jūsu instrumentus piesavinājušās citas personas. Ja nevarat vienoties, tad citas izejas jau nebūs. Protams, būs jāpēta, vai jūs neesat ko parādā vai varbūt jūsu brālis; kādu iemeslu pēc viņi šos instrumentus patur sev.

– Bet ar iesniegumu policijā jāvēršas man vai brālim?

– Tas būtu jādara nozagto mantu īpašniekam.

– Un jāvēršas būtu Rīgas vai Tukuma policijas pārvaldē?

– Parasti jau lietas izskata pēc notikuma vietas, taču, ja nāksiet pie mums, nosūtīsim iesniegumu tālāk pēc piekritības.

– Zariņa kungs, vai jums nav jāpilda savs solījums? Jūs augustā solījāt, ka likvidēsiet točkas Kurzemes ielā 18? Bet klienti kā nāk, tā nāk…

J. Bahs:

– Šo adresi pārbaudām katru otro vai trešo dienu – tā ir iekļauta patruļdienesta apsekojamo objektu sarakstā. Ja citās vietās izdodas aizturēt nelegālā alkohola pircējus, tad tajā apkaimē viņi pat neapgrozās; pagaidām nav manīti, bet kontroli turpināsim.

R. Zariņš:

– Gribu piebilst, ka neesmu šai kundzei apsolījis augustā likvidēt točku. Nevaru likvidēt to, kas nav konstatēts, taču apsolu uzmanīt šo vietu arī turpmāk.

– Gribēju vaicāt par apsargiem – vai viņi redzot noziegumu, nevar to nofilmēt ar mobilā telefona videokameru? Tāda iespēja taču ir? Nesen Siguldā bija tāds gadījums, ka jaunieši klubā sarīkoja kautiņu; ja apsargi to būtu nofilmējuši, tad uzreiz izmeklēšana būtu vienkāršāka…

R. Zariņš:

– Piekrītu jums. Protams, tas atkarīgs no tā, kādu informāciju filmējot izdevies iegūt – ja noder, labi, ja ne – neko darīt; katrā ziņā, jo vairāk informācijas par notikumu, jo labāk.

– Vai «Alus pagrabā» tiks kaut kas darīts? Nepilngadīgie tur regulāri izklaidējas…

J. Bahs:

– «Alus pagrabs» joprojām tiek sistemātiski kontrolēts. Ja jums šķiet, ka šo iestādi vajadzētu aizvērt, tad tā ir privāts uzņēmums, un mēs, valsts policija, to neesam tiesīgi slēgt. Vienīgais, ko varam – pastiprināti kontrolēt – un to arī darām. Pēdējās pārbaudēs nepilngadīgie krogā nav konstatēti; ja arī kāds pēc sejas licies jaunāks, tad, pārbaudot personas dokumentus, noskaidrojies, ka viņam ir visas tiesības tur atrasties.

 

Autozagļu notveršanā pietrūcis veiksmes

 

– Kāpēc pērn no 29 rajonā nozagtajām automašīnām atrasta nav neviena? Kāpēc tik slikti rādītāji?

R. Zariņš:

– Nu un šogad – arī slikti rādītāji? Pērn neviena, bet šogad piecas atrastas.

Bet redziet, mūsu uzskats ir pavisam vienkāršs – vietējos autozagļus mēs noķeram, taču, ja viņi ir no citiem rajoniem, tad sniedzam informāciju kolēģiem, taču pērn diemžēl neizdevās nevienu aizturēt; arī uz karstām pēdām aizturēt kādu uz ceļa nav paveicies. Vienubrīd labs profilakses pasākums bija patruļu izvietošana uz autoceļiem, taču tāpat nav veicies.

Bet, par šo gadu runājot, ir paveicies. Tie sliktie puikas, kas darbojās Džūkstes, Lestenes pusē, ir sadabūti rokā, un jautājums tiek risināts. Panākumi mūsu darbā atkarīgi arī no veiksmes, ne tikai no profesionalitātes.

J. Bahs:

– Kad tiks pabeigta videonovērošanas kameru izvietošanas projekta trešā kārta, tās tiks uzstādītas uz visiem Tukuma pievedceļiem, un tad jau pilsēta būs "nosegta"; varēsim noteikt pat virzienu, kur katra mašīna "aizgājusi".

 

Līderi darbinieku sodīšanā

 

– Zvana Lilija Rancāne. Gribēju vaicāt, kādus mērus jūs pieņemat, kad inspektori krimināllietas izmeklē pavirši? No viņu darba taču atkarīga taisna tiesa!

R. Zariņš:

– Ir Disciplināratbildības likums, saskaņā ar kuru nolaidīgie darbinieki tiek sodīti; soda mēri ir dažādi – līdz pat atbrīvošanai no darba; tas ir tas smagākais.

– Kur jāvēršas, ja esam konstatējuši paviršības darbā?

– Rakstiet iesniegumu, adresējiet to man. Ja neuzticaties vietējai policijas pārvaldei, varat sūtīt Valsts policijas Iekšējās drošības birojam un visām augstāk stāvošām institūcijām pēc kārtas.

– Rajona virsprokurors Aigars Bičušs norādījis, ka pērn policijas vadība nolaidīgiem darbiniekiem, kas saņēmuši pat vairākkārtējus prokuroru aizrādījumus, piemērojusi neatbilstoši vieglus sodus…

R. Zariņš:

– Nepiekritīšu šādam apgalvojumam. Pērn darbiniekus esam sodījuši 126 reizes (šajā ziņā esam gandrīz līderi Latvijā). Mūsu disciplinārprakse nekad nav bijusi zemā līmenī un tikai tāpēc, ka cenšamies objektīvi izskatīt katra pārkāpuma raksturu un smagumu. Prokurors savā iesniegumā norāda uz konkrētiem faktiem par neizdarīto, taču viņam nav pārbaudes materiāla, kur rakstīts, kāpēc tā noticis. Mēs veicam apstākļu pārbaudi un tikai tad lemjam, vai disciplinārlieta ir jāierosina vai nav. Ja lietu iesākam, tad tā vēlreiz tiek pārskatīta, un tad jau lemjam par konkrētu sodu. Vienādi sodi visiem nevar būt nekad – katru gadījumu skatām individuāli, ņemot vērā apstākļus, kādos cilvēks ir strādājis, un to, kāpēc saņemts prokurora aizrādījums.

– Kas policijā skata personāllietas?

– Vispirms katra darbinieka tiešais priekšnieks, pēc tam mana palīdze Rolanda Bebere un vēl manis izraudzītas divas amatpersonas, kas šo darbu spēj profesionāli veikt.

R. Bebere:

– Disciplinārlietu prakse tiek uzraudzīta arī no Valsts policijas puses; tāda ir iekšējā kārtība. Ar to gribēju piebilst, ka lietu izskatīšana nenotiek tikai šeit, pārvaldē.

R. Zariņš:

– Ja prokurors uzskata, ka mūsu uzliktais sods ir par "mīkstu", tad viņš var atcelt procesa virzītāja (izmeklētāja) lēmumu kriminālprocesā. Policistam piemērotu disciplinārsodu var apstrīdēt arī pats policists, kuram tas piemērots.

 

Lai varētu pierādīt tiesā, ne tikai redzēt televīzijā

 

– Ja nemaldos, trešdien Kandavā notika ar narkotikām saistīta lieta. Vai avīzei par tādām ziņas nesniedz?

R. Zariņš:

– Tas atkarīgs no izmeklēšanas situācijas. To, vai notikums jāpublisko, izlemj procesa virzītājs. Tās amatpersonas, kas nodarbojas ar šīs konkrētās lietas izmeklēšanu, uzskata, ka lietderīgāk pagaidām informāciju neizplatīt. Atklātībā notikums tāpat ar laiku nonāks.

– Bet, runājot par laupīšanām Kandavā un Pūrē, zināms, ka trešais vainīgais nav noķerts. Vai nevajadzētu izlikt fotorobotu, lai cilvēki vainīgo varētu atpazīt?

– Fotorobotu izmantojam tikai tad, ja tas ir nepieciešams. Tas nav obligāts pasākums.

– Jautāju tikai tāpēc, ka man ir mazs bērns; ja pa ielām staigā tik bīstams laupītājs…

– Varu jūs nomierināt, ja esat kandavniece, bīstamības jums nav pilnīgi nekādas. Policija jau ziņojusi, ka meklējamā iespējamā atrašanās vieta ir zināma, rajona iedzīvotāji var neuztraukties.

– Bet, ko varat teikt par šo skandalozo lietu?

– Bez komentāriem. Ceru, ka jau tuvākajā laikā varēsim sniegt laikrakstam plašākas ziņas.

J. Bahs:

– Lai netraucētu izmeklēšanu, it īpaši izmeklēšanas sākumposmā, ir svarīgi neizpaust zināmas detaļas. Tā ir acīmredzama patiesība. Jo vairāk medijos parādīsies ziņas par dažādām niansēm, jo lielākas iespējas advokātam tiesā apgalvot, ka tas netika pierādīts, bet parādīts televīzijā. Tā noticis daudzās skaļās lietās, tālab skaļās lietās no sākuma tiek ieturēta distance.

 

Atbildamie – neatbildamie jautājumi

 

– Kāda ir izmeklēšanas virzība Siljēkaba slepkavības lietā?

R. Zariņš:

– Šobrīd Siljēkaba slepkavības lieta ir Kriminālizmeklēšanas pārvaldes rīcībā, tāpēc citas struktūras darbu nevaram komentēt. Varam pateikt tikai to, ka šī pārvalde izveidojusi jaunu izmeklēšanas grupu, kurā iekļauti arī mūsu darbinieki.

– Kas noskaidrots no jauna tukumnieka Mareka Liepas slepkavības lietā? Vai tiesa, ka viens no aizdomās turamajiem ir izmeklētāja Sanda Bisenieka radinieks un policijas ziņotājs? Vai tiesa, ka liecinieces statusā esošā čigānu tautības sieviete tirgo narkotikas?

R. Bebere:

– Šī lieta nebija Bisenieka lietvedībā, taču procesa virzītāja uzdevumā arī viņš tajā piedalījās, un varam teikt, ka nē – aizdomās turamā persona nav Bisenieka radinieks. Jautājumu par policijas ziņotāju nekomentēsim – ir jāsaprot, ka uz šādiem jautājumiem nevaram atbildēt ne noliedzoši, ne apstiprinoši.

Runājot par čigānu tautības liecinieci, jā, savulaik viņa tika notiesāta par narkotiku tirgošanu, taču šobrīd par to nekāds jauns kriminālprocess nav ierosināts.

– Vai tiesa, ka izmeklētāja neizdarības dēļ nogalinātā māte nevarēja saņemt valsts noteikto kompensāciju cietušajiem?

R. Bebere:

– Pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziena miesas bojājumi, ko cietušajam nodarīja aizdomās turētā persona, tika kvalificēti kā viegli miesas bojājumi (M. Liepa nosmacis, aizrijoties ar savām asinīm); lieta vairākas reizes bija pārbaudē gan Tukuma rajona prokuratūrā, gan Rīgā Ģenerālprokuratūrā, gan arī Zemgales reģiona prokuratūrā; pēc tam tika pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu.

Māte nevarēja saņemt kompensāciju, jo valsts noteiktā kompensācija pienākas tikai par smagiem un vidējiem miesas bojājumiem un, ja to rezultātā iestājas cietušā nāve. Šajā gadījumā miesas bojājumi bija viegli.

Vēlāk pēc saņemtas sūdzības Tukuma rajona virsprokurors A. Bičušs šo lietu atjaunoja, un par tās tālāko virzību jāvaicā viņam.

Redakcija: A. Bičušs pa telefonu redakcijai pastāstīja, ka pērnā gada novembrī viņš to pārņēmis savā lietvedībā un februāra beigās tā tikšot nodota tiesai. Apsūdzība izvirzīta divām personām pēc Krimināllikuma 141. panta 1. un 2. daļas; proti, par palīdzības nesniegšanu (vienai personai) un par palīdzības nesniegšanu, ja vainīgā persona cietušo pati novedusi līdz dzīvībai bīstamam stāvoklim (otrai personai). Pavisam notikumā bijušas iesaistītas četras personas. Pret vienu apsūdzība atcelta, bet otra līdz šim atradās ārzemēs. Šobrīd ir informācija, ka šis cilvēks atgriezies Latvijā un policijai dots uzdevums viņu aizturēt piespiedu kārtā. Par to ierosināts atsevišķs kriminālprocess, lai nekavētu pabeigt visu lietu.

 

Ieilgušās lietas

 

– Kā virzās izmeklēšana «Mežvidu» zemju zādzības lietā Viesatu pagastā? Kad tika ierosināts kriminālprocess un kad ekspertīze apstiprināja, ka dokumenti mežu privatizācijai bija viltoti? Ja lieta vēl nav nonākusi tiesā, tad kādi tam iemesli? Radies iespaids, ka šī lieta ir tīši novilcināta…

R. Bebere:

– Krimināllieta ierosināta sen – 2004. gada 2. aprīlī. Pirmais ekspertīzes atzinums par to, ka paraksti uz dokumentiem ir viltoti, tika saņemts 2006. gada septembrī. Lieta ir vairākkārt pārbaudīta, un šobrīd tai ir mainīts procesa virzītājs; ar lietas izmeklēšanu nodarbojas cits Kriminālpolicijas inspektors. Kāpēc lieta joprojām nav nonākusi līdz tiesai? Jāatzīst, ka izmeklēšana tika veikta sistemātiski, taču uz kādu laiku lieta bija izņemta civillietas vajadzībām Zemgales apgabaltiesā un Augstākajā tiesā; lai virzītu lietu uz tiesu, vēl jāiegūst pierādījumi, un tāpēc izmeklēšana turpinās.

– Vai tiešām, lai noskaidrotu, ka paraksts uz dokumenta ir viltots, ekspertīzei bija nepieciešami divi gadi?!

– Ekspertu atzinums saņemts pēc pusotra gada; pati ekspertīze nozīmēta ātrāk, taču tā dažreiz notiek, ka visu dokumentu savākšana prasa mēnešus, nevis nedēļas. Sākotnēji ir ņemtas liecības un noskaidroti nozieguma apstākļi, un tikai tad sākts darbs ar dokumentiem.

– Kā veicas izmeklēšana tā sauktajā "piena" lietā, kur figurē Ē. Lāžes vadītie uzņēmumi? Kāds ir a/s «Tukuma piens» izkrāptās naudas apmērs? Kāpēc vēl nav tiesa?

R. Bebere:

– Krimināllieta ierosināta 2005. gada 20. janvārī – ierosināta pēc iesnieguma par naudas piesavināšanos a/s «Tukuma piens» 2004. gadā laikā no janvāra līdz aprīlim; kā sākotnēja summa minēta Ls 37 500. Pēc tam lieta tika pārkvalificēta par krāpšanu sevišķi lielā apmērā. Lietas izmeklēšanā sākotnēji tika pieļautas kļūdas, to nenoliedzam. Inspektors, kas to pieļāva, Tukuma RPP vairs nestrādā. Par pieļautajiem pārkāpumiem bija sodīts. Lietas izmeklēšana ieilgusi tāpēc, ka piens tika savākts vairāku rajonu teritorijā (Tukuma, Dobeles un pat Liepājas, Saldus un Kuldīgas rajonā) un mums jābrauc pa piena mašīnu maršrutiem un jāvāc liecības no apkrāptajiem cilvēkiem; ne vienmēr šie cilvēki ir uz vietas, tāpēc veicamo darbu apjoms ir milzīgs. 2007. gada maijā tika izveidota izmeklēšanas grupa, jo nebija iespējams šos maršrutus tik vienkārši izbraukāt.

Šobrīd paveikts daudz – iztaujāti vairāki desmiti liecinieku. Pašlaik lietu savā lietvedībā pārņēmusi prokurore.

 

Lai darbs veiktos

 

– Ko darīsiet, atsaucoties uz Valsts policijas vadības un prokuratūras pārmetumiem par iecirkņu inspektoru neprofesionalitāti, izmeklētāju slinkumu un neprasmi strādāt ar Uzņēmumu reģistra datu bāzēm?

R. Zariņš:

– Gribu teikt, ka vairāk vainīgs nevis profesionalitātes, bet izglītības trūkums un konkrētās situācijās arī vienkārši cilvēciska kļūdīšanās.

Par izglītību runājot, no 108 policijas darbiniekiem četri ir tiesību zinātņu maģistri, 17 ir otrā līmeņa augstākā izglītība, 17 – pirmā līmeņa augstākā izglītība un 70 darbiniekiem ir vidējā; tostarp profesionālā izglītība. Policijā jāmācās visu darba mūžu. Reizi mēnesī mācāmies visi par dažādām tēmām. Mācās arī nodaļās, pēc specifikas. Izmeklētāji par savām lietām, kriminālpolicijas operatīvie darbinieki – par savām utt. Savu vēlmi mūs mācīt izteikuši arī prokurori (viena mācību diena jau notikusi un drīzumā notiks vēl viena, kad prokurori mācīs inspektorus).

Runājot par datu bāzu izmantošanu, A. Lieljukša pārmetumiem nepiekrītu. Vēl nesen lūdzu inspektoram informāciju par konkrētu personu un to momentā dabūju; praktiskās iemaņas ir, tikai sapulcē varbūt neprotam tik veikli atbildēt uz priekšnieku jautājumiem. Jāpiebilst, – mēs strādājam ar daudzām datu bāzēm un runāt tikai par vienu nebūtu pareizi.

– Par virsstundu darba samaksu – vai tiesa, ka saņemts priekšniecības norādījums par līdzekļu ekonomiju un to, ka naudas vietā policistiem par virsstundu darbu jāpiedāvā papildu brīvdienas?

R. Zariņš:

– Pateikšu vienkārši: vispirms mums jāizdara savs darbs, un, ja būs strādātas virsstundas, tad pieprasīsim papildu līdzekļus, un par šo darbu tiks samaksāts. Nav tādas norādes – nestrādāt virsstundas; ir ieteikums – ja var, iztikt bez virsstundām. Valsts policijai nepiešķir līdzekļus tādā apjomā, lai katram varētu samaksāt dubulto algu. Būtu labi, ja mēs visu paveiktu darba laikā (arī uz mums attiecas darba likumdošana par astoņu stundu darba dienu piecas reizes nedēļā), bet tā nenotiek.

Ko teica Valsts policijas priekšnieks A. Lieljuksis? Svarīgi, lai policists nevis sēdētu astoņas stundas kabinetā, bet būtu tur, kur viņam jābūt. Protams, ziemā, kamēr nav lielie masu pasākumi, vēl nevajag dot papildu cilvēkus ceļu policijas ekipāžām, patruļām un iecirkņu inspektoriem, bet vasarā virsstundas dabiski radīsies.

– Vai tiešām Lieljukša kungs teica taisnību, kad minēja: mācības Policijas akadēmijā tiek kreditētas vai apmaksātas? Ir zināms gadījums, kad, piemēram, no Ls 700, kas samaksāti par mācībām, policistam atmaksāja tikai Ls 100…

R. Zariņš:

– Nezinu pārvaldē nevienu cilvēku, kas par mācībām būtu samaksājis Ls 700 un kompensācijā saņēmis Ls 100. Cik zinu, visi, kas pieteikušies kompensācijai, to arī saņēmuši pilnā apjomā.

Runājot par studiju apmaksu vai kreditēšanu, tā pagaidām ir tikai vīzija. Atcerēsimies, kā bija padomju laikā – jaunajiem speciālistiem pēc nosūtījuma trīs gadus vajadzēja atstrādāt noteiktā vietā. Tāds ir projekts – valsts dos izglītību par velti, bet būs jādod arī sava artava valsts labā.

R. Bebere:

– Visi, kas atnesuši izziņu par sekmīgi pabeigtu mācību gadu, ir saņēmuši pusi no samaksātās mācību naudas. Ja kāds samaksājis Ls 700, tad jāskaidro, kur ir problēma, kāpēc kompensācija nav izmaksāta. Varbūt cilvēks nav bijis sekmīgs? Kamēr eksāmeni nav sekmīgi nokārtoti, kompensāciju arī nesaņems. Varbūt vienkārši nav rakstījis iesniegumu vai nav savācis vajadzīgās izziņas?

R. Zariņš:

– Par kreditēšanu runājot, Valsts policija maksā Policijas akadēmijai, lai tā sagatavotu programmas kvalifikācijas celšanas kursiem. Katru gadu tiek rīkoti šādi kursi, un katru gadu tajos mācās arī mūsu cilvēki. Pareizāk gan būtu, ja Akadēmijā šos priekšmetus jau mācītu un nebūtu tā, ka vienas ministrijas pakļautības iestādes pārskaitītu viena otrai kaudzēm naudas un gala rezultāts ir tuvu nullei…

– Vai policistiem ir saglabājies ierēdņa statuss un viņi saņem tam atbilstošus pabalstus, piemēram, bērnu piedzimšanas gadījumā?

– Pieņemot Dienesta gaitas likumu, policistiem ir iedotas visas sociālās garantijas. Mēs neesam ierēdņi, bet amatpersonas ar speciālām garantijām.

Pirms tam problēma radās tāpēc, ka mums bija savi reglamenti, nolikumi un viss pārējais, bet bija arī ar ierēdniecību saistīti jautājumi. Šie divi noteikumu akti savstarpēji kaut kur strīdējās, un tāpēc radās jautājumi par bērnu pabalstiem un tamlīdzīgi.

Tāpēc tagad ir viens kārtīgs Dienesta gaitas likums, pēc kura arī dzīvojam. Kompensāciju ziņā neesam apdalīti.

 

Iebilde žurnālistiem

 

R. Bebere:

– Mums ir iebildums par izteikumu 2. februāra laikrakstā, kur R. Fjodorovas rakstā «Vai zinām savas tiesības?» izteikts šāds apgalvojums: "Šķiet, zīmīgi – aicinātie tiesībsargi sanāksmes dēļ kavējās vairāk nekā divas stundas, bet pacietīgi gaidošajiem zanteniekiem par to paziņot pat nepapūlējās…"

R. Zariņš:

– Uzzinot, ka mūsu atskaišu sapulce tiek pārcelta (nebijām to paredzējuši 29. janvārī), tika sazvanīta Zantes pagasta padomes priekšsēdētāja un tika nosūtīts arī rakstisks paziņojums, ka šajā dienā nevarēsim ierasties. Bet rezultātā laikrakstā jālasa, ka neesam paziņojuši… Nezinu, kas šādas baumas izplatīja… Mēs uz Zanti aizsūtījām vienu policijas pārstāvi, lai būtu vismaz kāds, kas varētu atbildēt iedzīvotājiem. Kļūda ir tā, ka nepārcēlām tikšanos uz vēlāku laiku, kā to izdarīja rajona virsprokurors.