Atskatīties uz pērnā gada veiksmēm un neveiksmēm, uz to, kas paveikts un kas – palicis tikai ieceru līmenī, kā arī – kādi jaunumi gaidāmi – mēs aicinājām Tukuma rajona policijas pārvaldes priekšnieku Rihardu Zariņu.
Lūk, kāda izvērtās saruna:
Ne jau kabinetos sēdot, darbs paveicams
R. Zariņš:
– Runājot par 2008. gada sasniegumiem – pats galvenais ir darbu rezultāts. Rādītāji par visiem 12 mēnešiem vēl nav apkopoti, taču 11 mēnešos tie ir daudz labāki nekā iepriekšējā gadā. Uzskatu, ka rezultāti tiešām ir labi, ņemot vērā, ka mūsu rajons ir viens no lielākajiem valstī, savukārt policistu skaits atbilstoši iedzīvotāju un izdarīto noziegumu skaitam nav tas lielākais. Jāatzīst – mums pat pietrūkst vairākas štata vienības; piemēram, nav pilnībā nokomplektēts iecirkņu inspektoru štats. Lai gan vēl pirms dažiem gadiem bija pat tā, ka no septiņiem Kauguru policijas skolas absolventiem varējām paņemt tikai vienu vai divus; pārējie bija spiesti meklēt darbu citur, jo mums nebija brīvu štata vietu. Bet, lai strādātu par iecirkņa inspektoru, kā minimums, jābūt speciālai izglītībai; diemžēl šobrīd neiet uz koledžu mācīties tik daudz jauniešu, cik vajadzētu.
– Bet ar ko policija tagad var "ieēdināt" jaunos speciālistus? Vai dažos vārdos varat raksturot, piemēram, iecirkņa inspektora ikdienu? Vai pusdienu maizīte no mājām jāņem, vai varbūt darbā uz vietas baro?
– Jūs, žurnālistus, taču arī darbā nebaro, tāpat policists saņem atalgojumu, par ko pašam sava dzīve jāplāno.
– Cik daudz laika inspektoram jāvelta darbam "ar papīriem"?
– Tas ir jautājums par darba organizāciju – jo vairāk noziegumu, jo vairāk darba. Mūsu iestādē katrai dienai jābūt saplānotai – inspektors pats izlemj atbilstoši nepieciešamībai, kā sadalīt savu darba laiku – cik nozieguma izmeklēšanai , cik – dokumentu noformēšanai, cik citiem darbiem. Ja lauku iecirkņu inspektoriem nākas vairāk būt kustībā (teritorija plašāka), tad pilsētas inspektori "papīru lietām" velta apmēram pusi darba laika, jo reģistrēts ir vairāk lietu.
– Vai iekšējās kārtības jautājumos ir progress?
– Tā gan ir iekšēja lieta, taču gribu teikt, ka šo jautājumu risināšana nekad nav bijusi ar mīnus zīmi. Piemēram, vai redzējāt izmaiņas pie pārvaldes ēkas ārdurvīm? Pēc pārmetumiem, ka darbinieki reti kad atrodami savā darba vietā, pie ārdurvīm ierīkosim kontroles iekārtu – ierodoties darbā, katram būs jāreģistrējas ar magnētisko ieejas karti; tā varēsim sekot, cik ilgi katrs darbinieks uzturas darba vietā. No otras puses – negribu piekrist viedoklim, ka policistam jāatrodas tikai savā kabinetā. Ko tad gribam panākt? Mēs gribam panākt, lai policisti būtu redzami ielās – nevis, lai savu darba laiku līdz pēdējai sekundei atsēdētu kabinetā…
Papildu kontrole, darbi un reformas
– Kādā pētījumā policisti atzina, ka labākais stimuls labam darbam esot laba samaksa. Vai valsts taupības režīmā varat darbiniekiem pateikt ko iepriecinošu?
– Vismaz, cik vārdos solīts, esošā darba alga nākamgad netiks mainīta. Priekšlikumu izteikšanai gan esam saņēmuši Ministru Kabineta sagatavoto projektu par amatpersonu mēnešalgu latos – ja šis projekts tiks tālāk virzīts apstiprināšanai, nezinu gan, vai algas paliks nemainīgas… Katrā ziņā ekonomiskā situācija valstī itin braši skārusi arī Tukuma rajona policiju – mūsu cilvēkus. Janvārī redzēsim, cik īsti saņemsim pēc 15% atalgojuma samazināšanas; kā zināms, atalgojums nenozīmē tikai darba algu – runa ir par tām naudiņām, ko policijas vadība ir samazinājusi, lai nebūtu jāķeras pie pamatalgas.
Taču, runājot par darbinieku materiālo stimulēšanu – vēl paliek tāda iespēja kā piemaksas par labi padarītu darbu. Es nerunāju par prēmijām – tās aizliedza jau novembrī (mēs nesekojām to iestāžu piemēram, kas prēmijas tomēr pamanījās izmaksāt). Es runāju par speciālajām piemaksām – par izmeklēšanu, konvojēšanu un citām darbībām, ko policists veic savu tiešo pienākumu izpildē (to paredz MK noteikumu 5. pielikums). Valsts policijas vadība ir solījusi, ka šīs piemaksas netiks noņemtas; protams, skrupulozi tiks pārbaudīts, cik katrs tās ir pelnījis.
Policisti katrā ziņā ir gatavi strādāt arī par to algu, ko saņems – mēs izprotam situāciju valstī. Priecīgi neesam, taču mūsu pārvaldē vismaz neviens no darba nebija jāatbrīvo – alga joprojām būs un arī instruments laba darba motivācijai saglabāsies.
Patiesībā, man prieks par kolektīvu – neviens vēl nav nācis teikt: "Kā maksā, tā strādāšu!" Par darbaholiķi nevienu nespiežu kļūt, bet darbu paveikt gan prasu, un man liekas, ka mums tīri labi izdodas. Iepriekšējā policijas vadības operatīvajā sanāksmē Lieljukša kungs mutiski uzteica Tukuma rajona pārvaldi par labajiem rezultātiem un šo paldies (bez ironijas) nodevu arī kolektīvam, un visiem bija liels prieks.
Pērn vairāki darbinieki devās pensijā un arī janvārī daži to darīs – žēl, jo nāksies domāt, kā sadalīt darbus. Valsts policijas vadība pērn mums likvidēja četras nodaļu priekšnieku vietas un viena nodaļas priekšnieka vietnieka vietu (ar domu, ka priekšnieku par daudz) un izveidoja to vietā vecāko inspektoru amatu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem tika pazemināta amata kategorija – kas būs ar viņu algām, vēl nezinu; šis jautājums tiek risināts. Un vēl tas nozīmē, ka palielināsies dienestu vadītāju darba apjoms. Līdz šim nodaļu vadītāji varēja uzdienēt līdz pulkvežleitnanta pakāpei, nu varēs tikai līdz majoram – arī dienesta pakāpe tomēr bija laba darba motivācija…
Tāpat cenšamies reformēt pārvaldes darbu, lai izlīdzinātu slodzes un nebūtu jāmaksā par papildu darbu. Piemēram, tādā Zantē sava inspektora reāli nav bijis jau gadu – līdz šim iecirkni apkalpoja Vānes pagasta inspektors; tāpat kā Viesatu pagastu – Jaunpils inspektors, kurš nu aizgāja pensijā. Pēc jaunā sadalījuma Jaunpili un Viesatas apkalpos viens inspektors, Zanti un Vāni – cits, un slodze divos pagastos vairs netiks uzskatīta par papildu darbu.
Ludzas un Balvu rajonā tika samazinātas liekās policistu štata vietas – reorganizējot mēs rajona lauku teritorijā ar iecirkņu inspektoriem mēģinājām darīt ko līdzīgu, par pamatu ņemot iedzīvotāju skaitu uz vienu inspektoru (vidēji uz 2000 līdz 2500 iedzīvotājiem – viens inspektors); protams, ņemot vērā arī noziegumu daudzumu, teritorijas lielumu un pašreizējo pagastu administratīvo iedalījumu.
Visā valsts policijas darba optimizēšanā turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz sadarbību ar reģionālajām iestādēm – mūsu pārvalde būs pakļauta Jelgavas reģionālajai pārvaldei. Jau valsts svētkos mūsu darbiniekus Iekšlietu ministrs sveica Jelgavā, nevis Rīgā; tās tādas niansītes, kas mūs tuvina reģionu līmenī.
«Tumšo» slepkavību nav
– Par problēmām – galvenā ir tā, ka noziegumi tomēr notiek un mēs nespējam prevencijā ieguldīt tik daudz, cik gribētos. Paldies Janeka Baha vadītajam Nepilngadīgo lietu inspektoru dienestam – tas tomēr ir ļoti nozīmīgs darbs, ko viņi paveic, strādājot ar jauniešiem skolās; tāpat ar nepilngadīgajiem strādā gan iecirkņu inspektori, gan kriminālpolicijas inspektori. Un ir ļoti svarīgi, kas un kā jaunietim tiek pateikts – lai viņš tālāk dzīvē izdarītu pareizo izvēli.
Sava veida prevencija ir arī publikācijas presē – gadās pa indes pilienam attiecībā uz policistu darbu, un, protams, žēl par tiem gadījumiem, kad pārmetumi ir pamatoti. Tomēr – mūsu darbā tāpat lielākoties nākas saskarties tikai ar cilvēku negatīvismu – ja vēl policists nogrēkojies, tas sensāciju kārajiem ir kā saldais ēdiens, taču mēs priecātos, ja cilvēki tāpat priecātos arī par mūsu veiksmēm un sasniegumiem. Tā, piemēram, ir slikti, ka pērn rajonā notika trīs slepkavības, bet labi, ka spējām atrast vainīgos. Pērn nebija nevienas "tumšas" slepkavības; tikai viena – "taksista slepkavības" – lieta nosūtīšanai uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai aizkavējusies un tāpēc, ka nav saņemti visi ekspertīžu rezultāti; citādi lieta ir faktiski pabeigta.
– Palika viens nenoskaidrots šāvējs Sēmē…
– Tā ir 2007. gada lieta, taču lietas, kas atrodas lietvedībā, mēs nevaram nolikt atvilktnē un aizmirst, kamēr pienāk noilgums. Jebkurā gadījumā – arī "tumšās” lietās izmeklēšana turpinās, un ir, kas gādā, lai mēs tās neaizmirstu. Uzraudzības kārtībā lietu risina prokuratūra, un arī cilvēki, kas iesaistīti notikumos, neaizmirst mūs paglaudīt pa un pret spalvai…
Vairāk svētku – vairāk problēmu
– Cik automašīnas pērn esat sadauzījuši – norakstījuši lūžņos?
– Neviena nav norakstīta – ir dauzītas un visādas nelaimes bijušas, taču ne jau nolaidības pēc; darbiniekiem neko pārmest nevaru – kā zināms, nekļūdās tikai tas, kurš nekā nedara. Vairāk biedē valsts ekonomiskā situācija – agrāk jau bijuši momenti, kad policijai bija jāsaka: "Atvainojiet, nav degvielas. Nevaram izbraukt…" Nācās pat teikt: "Bet jūs atbrauciet pie mums uz pārvaldi…"
– Varbūt policijai jāievieš maksas pakalpojumi, kā tas daļēji izdarīts medicīnā?
– To jūs prasiet stratēģiem, kas plāno policijas darbu valstī. Taču taisnība – policisti veic veselu virkni darbu, ko nenāktos darīt. Iespēju robežās mēs nodrošinām kārtību dažādos pasākumos, piemēram, rallijā, hokeja čempionātā, velotūrēs un citos izklaides pasākumos, lai gan faktiski šos pasākumus organizē privātas struktūras – tātad tie ir maksas pasākumi, ko vajadzētu darīt par maksu. Reiz jau bija izstrādāti MK noteikumi, kur par policistu un trafareto policijas automašīnu izmantošanu dažādiem konvojiem tika noteikta maksa atbilstoši patērētajam laikam, nobraukto kilometru skaitam. Tagad runā par to, ka šis cenrādis jāpaaugstina, jo dzīve (t. sk. degviela) taču sadārdzinājusies. Ja organizācijas vēlas, lai nodrošinām kārtību publiskos pasākumos, man arī jāatrod cilvēki, ko nosūtīt kārtības nodrošināšanai, un tas nozīmē, ka šajā laikā viņi būs atrauti no saviem tiešajiem pienākumiem – nepatrulēs ielās, neuzraudzīs satiksmi un tamlīdzīgi – jo vairāk svētku, jo vairāk problēmu…
Mazāk darba, vairāk zādzību…
– Kādām noziedzības jomām turpmāk pievērsīsiet vairāk uzmanības?
– Ik gadu īpašu vērību veltām ar narkotikām saistītajiem noziegumiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, taču pērn pieauga tieši zādzību skaits un īpaši to, kas saistītas ar iekļūšanu telpās (dzīvokļos, garāžās, šķūņos utt.), zādības no automašīnām – kopumā zādzības kļuvušas par skaitliski lielāko noziedzīgo nodarījumu veidu. 2009. gadā problēmas varētu radīt tas, ka no ieslodzījuma vietām atbrīvosies 90. gadu sākumā sodītie reketieri. Tiek runāts par to, ka varētu atdzimt rekets, taču vai tā būs – laiks rādīs. Mēs policijā tam esam gatavi.
Vēl ļoti nepatīkama lieta ir automašīnu zādzības – decembrī vien rajonā tika nozagtas piecas automašīnas (salīdzinoši 2007. gada decembrī – neviena). Lai arī gada sākumā uzlabojās rādītāji auto zādzību atklāšanā, tomēr – cik ilgi uz lauriem sēdēsi – kopumā jāsecina, ka nozagto automašīnu skaits ir pieaudzis.
Par nepilngadīgajiem skaidrs – katra jauna paaudze ir jāaudzina; tā bijis un būs vienmēr. Runājot par ekonomiskajiem noziegumiem – lielākais slogs inspektoriem ir dažādi maksātnespējas gadījumi, kur lielākoties jāatsaka uzsākt kriminālprocesu. Šo noziegumu skaits pieaug, taču uzlabojies arī atklāto lietu skaits.
Vēl viens sāpīgs moments – man ļoti nepatīk daudzie ugunsgrēki rajonā; jo īpaši ar cilvēku upuriem. Tas ir ļoti nopietni. Visa gada garumā notiek kaut kādas ugunsnelaimes – kā kūlas dedzināšanas laikā, tā Jāņos un, kā redzam, arī ap Ziemassvētkiem; decembrī vien bija divi bojā gājušie.
Ar zagļiem un zaglēniem ir problēmas pašapkalpošanās veikalos – ja nemaldos, decembrī pieauga tā saucamo "pudeļu zagļu" skaits. Ko nesīs jaunais gads, kad daudzviet tiks samazinātas darba vietas, redzēsim. Varam prognozēt, ka, nespējot nopelnīt legāli, cilvēki meklēs iespējas, kā to darīt nelegāli…
