Vakar un šodien Dzirciema speciālajā internātpamatskolā norisinās jau otrais plenērs amatu mācības skolotājiem un skolēniem. Trešdienas pusdienlaikā tajā darbojās Irlavas vidusskolas, Engures vidusskolas, Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Zantes pamatskolas un Dzirciema speciālās internātpamatskolas skolēni un skolotāji.
Pats galvenais – gribēt
Kad pirmā darbdiena bija pusē, gatavas bija plenēra uzdevuma – kukuruzņika – sagataves. Lai iegūtu īpašo brūngano toni, katra ozolkoka detaļa uz nakti tikšot likta ožamajā spirtā, un tikai tad visu saliks kopā. Kā smēja skolotāji, transportu uz mājām varēšot atteikt – gan skolēni, gan skolotāji lidošot katrs ar savu lidaparātu. Skolēni Agris Zanders un Klāvs Elksnītis (piedalījās arī Nauris Bērics un Dzintars Hotko) atzina, ka skolotāju izvēlētais uzdevums esot pagrūts, tomēr galā tikt varēšot. Skolā viņi daudz ko apguvuši – gaļas dēlīti mammai un putnu būrīti uztaisīt varētu noteikti. To, ka puiši amatu mācības stundās šādu prasmi ieguvuši, apstiprināja arī viņu skolotāji. Tiesa, viss esot atkarīgs no gribēšanas. Pērn, pirmajā plenērā, taisījuši tabureti, tad gan, kā atzina skolotājs Andis Jakobsons, grūtību slieksnis bijis pārāk augsts. Kad iebilstam, vai nieka taburete salīdzināma ar sarežģītu lidaparātu, A. Jakobsons un Raimonds Dukāts rāda taburetes, uz kurām paši sēž un smaidot iebilst, ka šādas domas rodas tikai no nezināšanas. Tieši tāpēc jau vajadzīgas zināšanas… Tās iegūstamas arī šādā plenērā – ir iespēja arī skolotājiem sanākt kopā, aprunāties un noprovēt dzirciemnieku labās mašīnas, kādas citur pat sapņos nerādās. Skolotājs Jānis Šteinbergs piebilst: "Var jau stāstīt visu ko, bet labāk nodalīt, kas ir vēsture un kas šodiena. Nevar lieku pļāpāt un muļķības runāt." Protams, nevarot aizmirst par knifiem, kas no seniem laikiem pārņemti, bet neesot nekāda nabadzības apliecība – pats tikko uzzinājis, ka pulēšanai labi noder izkaltēta jūras zāle, ar kuru kādreiz polsterējuši krēslus un matračus.
Paši gadā kokmateriālus
A. Jakobsons piebilst, ka šādās sarunās varot iegūt daudz jauna: "Mēs, kas strādājam speciālajā skolā, esam izslēgti no vispārizglītojošo skolu aprites un neredzam, kas notiek citās skolās. Savulaik šādi plenēri bija, bet pajuka, taču līdz ar metodiskās apvienības vadītāja Vilņa Prancāna atsaucību pērn atsākās. Naudiņu tam samet katra skola, paši atbrauc, mums ir materiālā bāze, garšīgas pusdienas, bet pārējiem darboties prieks un interese." Vaicāti, kur ņem kokmateriālus, speciālās skolas skolotāji stāsta, ka pagasts atvēlot nelielu cirsmu, kuru pasniedzēji izzāģē un skolēni vāc zarus, iztīrot ceļmalas, vējgāzes. Irlavnieki, kā stāstīja Kaspars Reihmanis, piedalījušies projektā «No meža līdz mēbelei, kura ietvaros sagādāti kokmateriāli. Katrs izlīdzoties, kā nu var.
Valsts nezina, ko tai vajag
Vaicāti, vai grūtajos laikos interese par praktiskajiem darbiem skolēnu vidū augusi, skolotāji saka – lai tā būtu, jāmainās attieksmei, skolu politikai un nostādnēm valstī. A. Jakobsons saka skarbi: "Valstij taču nav nekādas sajēgas par to, ko tai vajadzēs. Piemēram, vajadzēs vai nevajadzēs strādniekus? Padomājiet, kā tagad jūtas skolēns – viņam jau tā grūti saprast, ko viņš gribēs nākotnē darīt, taču tagad nekas vispār nav vajadzīgs. Nevajag ne celtniekus, ne galdniekus. Tad ko vajag? Ko lai sakām bērniem? Ko viņi darīs ar savām zināšanām un prasmēm, kuras nevienam nevajag?"
Lai saruna nebeigtos uz tik skumjas nots, skolas direktore vietniece Dzintra Novika piebilda, ka amatu mācības skolotājs Andis kopā ar 8.b klases audzēkņiem piedalījies integratīvās mākslas festivālā un iekļuvis laureātos, bet 19. maijā piedalīsies kopkoncertā Rīgā. Savukārt šodien un rīt Dzirciema speciālā internātpamatskola rīko atvērto durvju dienu.
